Latvijas Petroglifu centrs

Galvenā lappuse



Sabrukusi lielākā pazemes telpa Latvijā

 

Lielākā dabiskā pazemes telpa Latvijā - Dauģēnu Lielās (X) alas lielā zāle ir sabrukusi. 11.martā notikuma vietu apmeklējām pētnieciskos nolūkos, lai novērtētu sabrukšanas apmērus un apstākļus.

Lielā alas zāle pirms sabrukšanas, 2018.gada 6.janvārī.

Dauģēnu Lielās alas lielākās zāles izmēri pirms sabrukšanas bija: platība ap 65 kvadrātmetri, garums līdz 13,3 metri, platums līdz 7 m, griestu augstums 8 – 9 metri. Jau vairākus gadus lielās telpas griestos bija izveidojies nobrukumu bīstams robs, kas arvien vairāk un vairāk palielinājās. Pēdējo reizi šajā alas telpā pabijām pavisam nesen – šī gada 6.janvārī, kad ekspedīcijas ietvaros aizbraucām novērtēt kritisko situāciju. Bīstamais griestu apjoms, kur smilšakmens iežu vietā bija egļu saknes jau pārsniedza 6 kvadrātmetru platību.

Lielās alas zāles vieta pēc sabrukšanas, 2018.gada 11.martā.

Spriežot pēc kritenes apstākļiem, nobiru kaudzes un izskalojumiem, apjomīgais klints nogruvums noticis janvārī vai februārī, domājams, pirms lielā aukstuma perioda. Lielās zāles vietā tagad ir klints robs kā kritene, kurā sagāzušās vairākas lielas egles, kas auga nogāzē virs alas. Nogruvums noticis daudz lielākā apjomā, nekā tikai griestu iebrukšana. Pēc ģeologa Daiņa Ozola mērījumiem, sabrukušais klints posms pret upi ir 7 metrus garš. Vieta joprojām ir nobrukumu bīstama, to apmeklēt nav ieteicams! Ziemās daudzās Latvijas alās ziemo sikspārņi, kurus nevajag traucēt!

Skats uz sagruvušo alas zāles vietu no avota gultnes. Joprojām bīstami!

... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 249 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 14.03.2018

Latvijas 2018.gada ģeovieta – Raunas Staburags

Šogad par Gada ģeovietu ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā ir izvēlēts plaši pazīstamais Raunas Staburags, kas atrodas Vidzemē, Raunas upes labajā krastā.

Raunas Staburags 2016.gada ziemā. Foto: © Andris Grīnbergs.

Raunas Staburags ir ainavisks šūnakmens atsegums Raunas labajā krastā augšpus Raunas apdzīvotajai vietai. Tas ievērojams kā mūsdienās lielākais avotu kaļķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots. Vairāki citi līdzīgi atsegumi Latvijā iepriekšējo paaudžu darbības rezultātā ir gājuši bojā vai nopietni cietuši, starp tiem arī slavenais Daugavas Staburags, kas atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves dzelmē. Raunas Staburags pirmoreiz ticis aprakstīts 1924. gadā E. Rozenšteina un Z. Lancmaņa darbā “Latvijas avotkaļķi”.
Šūnakmens stāvajā Raunas senlejas nogāzē ir izgulsnējies pēcleduslaikmetā, pēdējos 9 tūkstošos gadu, no izplūstošā, kaļķiem īpaši bagātā avotu ūdens. Bez lielākā šūnakmens kupola tam blakus ir vēl virkne mazāku veidojumu. Nogāzē iegulošie plaisainie dolomīti, lodīšu smilšakmeņi un akmeņainās ledāja mālsmilts slāņi ir vieta, kur caurplūstošais ūdens bagātinās ar minerālvielām. Kaļķakmens izgulsnēšanās notiek uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojot irdenu, porainu iezi – šūnakmeni. Ūdens plūst pār nogāzi veidojot sīkus ūdenskritumiņus – augstāko kopumā līdz pat 3 metriem. Ziemā tie sasalst kā krāšņi ledus lāseņi, veidojas leduskritumi. Avotiem bagātā upes krasta nogāze ir nozīmīga kā dzīvotne, kur aug daudzveidīgas kaļķi un mitrumu mīlošas sūnu un lakstaugu sugas, un kādu brīdi ir augušas no Daugavas Staburaga 1963. gadā pārstādītās Alpu kreimules.

Raunas Staburags 2007.gada ziemā. Foto: © Andris Grīnbergs.

Raunas Staburags ir ne tikai īpašs kaļķakmens atsegums, bet arī neparast ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 428 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 10.01.2018

Bedrīšakmeņu atklājumi un izpēte 2017.gadā
M.hist. Andris Grīnbergs (projekta vadītājs)


Šogad, līdzīgi kā pagājušajā - 2016.gadā, visvairāk uzmanība senāko kulta akmeņu – bedrīšakmeņu izpētes jomā tika pievērsta Kurzemei – īpaši Liepājas apkārtnei, kas arī pēdējos gados ir apjomīgāko atklājumu un aktuālāko pētījumu apvidus. Tas neapšaubāmi ir arī bedrīšakmeņu ziņā visintensīvākās izplatības areāls Latvijā. Šajā ziņā paši bagātākie novadi Latvijā ir Grobiņas un Rucavas novads. Tieši šajos divos novados šogad arī notika plašākie pētījumi – pavasarī Rucavas novadā, bet vasarā Grobiņas novadā.

Bērzkalnu bedrīšakmeņi Grobiņas novada Medzes pagastā.

 

Lielākās aktivitātes šogad – Kurzemē

Šajā gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika turpināta sistemātiska Latvijas bedrīšakmeņu izpēte, kas ietver sevī arī to virsmu ar bedrītēm kontaktkopēšanu. Pilnā izpēte šogad veikta 6 bedrīšakmeņiem, no kuriem 5 ir arī šī gada atklājumi. Kopumā šogad apsekoti 16 Latvijas bedrīšakmeņi, un viena daļa no tiem apsekoti, lai uzzinātu kāda ir to situācija šobrīd, vai nav notikušas kādas izmaiņas vidē, varētu teikt ir iespēju robežās veikts tāds kā objektu monitorings. Tāds būtībā ir ļoti nepieciešams, jo Latvijas problēma ir tā, ka lielākā daļa šo unikālo senvēstures objektu nav ņemti valsts aizsardzībā. Tas ir diezgan dīvaini, ka Latvijas valsts un arī daudzu novadu pašvaldības ļoti rūpējas par daudziem un dažādiem jaunāku laiku vēstures un kultūras pieminekļiem un to detaļām (piemēram, ēku durvīm), kas, protams, arī ir labi, bet aizmirst vai pavirši attiecas pret senvietām, kas liecina par vairākus tūkstošus gadu senu pagātni, no kuras nav rakstīto avotu, bet ir tikai arheoloģiskās liecības un arī bedrīšakmeņi. Latvijas bedrīšakmeņu datējums ir bronzas laikmets, un pieļaujams, ka varbūt arī dzelzs laikmets, bet jebkurā gadījumā tie ir gadu tūkstoši. Šī gada pozitīvais piemērs ir Rucavas novads, kur pavasara pusē aktīvi tika pievērsta uzmanība novada teritorijā esošajiem dabas un vēstures pieminekļiem, tai ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 471 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 11.12.2017

Aktīvs gads metāla kroņu tradīcijas izpētē
M.hist. Andris Grīnbergs (projekta vadītājs)

2017.gadā divos posmos no agra pavasara līdz vēlam rudenim ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstu Latvijā notika senās kapu tradīcijas – metāla kroņu un kroņu vanniņu apzināšana un izpēte. Šosezon meklējumi un pētījumi veikti galvenokārt Kurzemes austrumu daļā – Talsu un Tukuma apkārtnē, un arī citās vietās Kurzemē un citviet Latvijā. Par to, kas šogad izzināts, kādi ir rezultāti un interesantākie rezultāti, stāstīts šajā projekta aprakstā.

Foto: Divas no četrām kroņu vannām Dārtes kapos.

Galvenie projekta rezultāti.

Šis bija ceturtais gads, kad sistemātiski ar VKKF atbalstu tika pētīti zūdošās metāla kroņu tradīcijas objekti. Visa gada ietvaros kopā apsekotas un izpētītas ļoti daudzas – 74 kapsētas. Kopumā 2017.gadā ir apzināti un detalizēti izpētīti pavisam 37 objekti – 17 kroņu vannas, 19 atsevišķi metāla kroņi un 1 unikāls lentu skapītis. Pētījumi veikti galvenokārt Kurzemē, bet papildus, iespēju robežās apmeklētas un izpētītas arī 10 kapsētas citviet Latvijā (Zemgalē – 5, Vidzemē – 4, Latgalē - 1), un šajās vietās arī apzināti un izpētīti 4 tradīciju objekti – 3 vanniņas un viens atsevišķs metāla kroņa atlikums.
Apsekojumu apjoma ziņā šogad paveikts ir vairāk nekā divreiz vairāk nekā sākotnēji plānots. Tomēr te jānorāda, ka lielā apjoma rezultāts ir gan būtisks aptverto vietu skaita ziņā, gan dod arī secinājumus, ka daudzās kapsētās metāla kroņu tradīcijas objekti vairs nav saglabājušies (šajā gadījumā arī negatīvs rezultāts ir rezultāts). Piemēram, šogad bija gadījums, ka caur sociāliem tīkliem tika saņemta detalizēta informācija par kroņu vanniņām Jaunpils novada Rubuļu kapsētā, bet mēnesi vēlāk to apmeklējot nācās secināt, ka pavisam nesen kapos veikta apjomīga talka un viss nosacīti liekais – nokopts un aizvākts. Savukārt par Pilsrundāles Sudmalu kapiem līdzīga informācija par tajos esošu vanniņu bija saņemta vairāk nekā pirms gada, bet oktobrī sanāca nejauši tai vietai braukt garām un tika veltīts laiks apsekošanai. Tās gaitā ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 501 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 08.12.2017

Dzerkaļu kalns – izcilnieks Latgales augstienē

Sestdien, 13.maijā Latgales augstienē notiks Gada ģeovietas pasākums ar ģeoloģijas speciālistu piedalīšanos un tiks atklāts informācijas stends par Dzerkaļu kalnu. Aicināts ikviens interesents!


Izglītojošais pasākums ir bezmaksas, un piemērots ikvienam dabas draugam. Pasākuma ietvaros notiks arī izzinošs, ap 2 km garš pārgājiens speciālistu pavadībā līdz Dzerkaļu kalnam un pa tā tuvāko apkārtni.

Latgales izcilākie kalni veido iespaidīgu ainavu. Foto: Andris Grīnbergs, 2006.g.


Dzerkaļu kalns, kura augstums 286,3 m virs jūras līmeņa, ir tikai nieka 3 metrus zemāks par blakus esošo un plašāk pazīstamo Lielo Liepukalnu. Abi pēc būtības ir kā vareni dvīņubrāļi. Pastāv versija, ka Dzerkaļu kalns varētu būt augstākais paugurs Latvijā pēc relatīvā augstuma (no pakājes līdz virsotnei).
Gada ģeovietas nosaukums ik gadu tiek piešķirts kādam īpašam objektam ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas apzināšanu un izpēti. Latvijas mērogā Dzerkaļu kalns ir īpašs ar to, ka tā ir izcila – ļoti augsta un stāva reljefa forma. Tas atrodas Rēzeknes novadā, Kaunatas pagastā, Rāznas nacionālajā parkā, Latgales augstienes augstākajā daļā, aptuveni 700 m no Lielā Liepukalna. Dzerkaļu kalna vietvārda izcelsme varētu būt saistīta ar vārdu dzierkalis jeb dzerkaļs – amatnieks, kas izkaļ dzirnakmeņus. Kalna pakājē joprojām ir daudz dažādu akmeņu.
Kā un kad izveidojies Dzerkaļu kalns un daudzus citus iespaidīgā kalna noslēpumus uzzināsim 2017.gada Ģeovietas pasākumā, kas sāksies 13.maijā, 12:00, Lielā Liepukalna automašīnu stāvlaukumā.

 

Pasākuma ielūguma plakāts. Autors: Juris Metums (LPC).

< ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 801 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 10.05.2017

Mūsu dižākās tūjas

Pēdējos gados vairākas reizes dabas pētnieki ir konstatējuši dažādu dižkoku apdraudējumus un nozāģēšanas gadījumus. Skaļākais no tiem – izcilās Pētermuižas dižtūjas nozāģēšana, kas plašu mediju rezonansi un sabiedrības sašutumu izraisīja nupat – 2017.gada janvāra sākumā. Ir pamats domāt, ka tūjas ir vieni no neaizsargātākajiem dižkokiem Latvijā, par tām maz kas zināms, un tādēļ – dabas aizsardzības nolūkos – publicējam izcilāko tūju sarakstu.

Tūjas, precīzāk sakot, Rietumu tūjas (sugas nosaukums - Thuja occidentalis) ir visai bieži sastopamas Latvijā. Vairāk tās redzamas dažādos kapos un parkos, pie muižu ieejām, arī pie skolām un dažādām sabiedriskām ēkām, gan atsevišķi augošas, gan dzīvžogos. Nereti sauktas par dzīvības kokiem. Izmēros tās nevar sacensties ar dižiem ozoliem, liepām vai priedēm, bet katrai koku sugai ir savs formāts un šarms. Tūjas, kā mūžzaļš ciprešu dzimtas koks, ir zaļas arī ziemā. Savukārt par dižu uzskatāma ikviena tūja Latvijā, kas sasniegusi 1,50 m apkārtmēru.

Gailīšu kapu dižtūja 2016.gada vasarā. Foto: Andris Grīnbergs.

Latvijas dižākā šobrīd zināmā un ekspertu apmērītā tūja aug Zemgalē, Auces novada Bēnes pagasta Gailīšu kapos (attēlā). Tā sasniegusi 2,81 m apkārtmēru. Otra dižākā bija Pētermuižas dižtūja Valles pagastā, kas nozāģēšanas laikā bija izaugusi līdz 2,76 m apkārtmēram. Tagad otrā dižākā Latvijā ir viena no divām Bērziņu tūjām ar apkārtmēru 2,53 m Dobeles novada Bikstu pagastā, bet trešā, ar 2,45 m apkārtmēru - Jošku tūja Alūksnes novada Zeltiņu pagastā. Šīs un citas Latvijas dižākās tūjas – sarakstā.

Dižajām tūjām kā dižkokiem uzmanība pievērsta ir maz, pārsvarā gadījuma rakstura. Šāds dižo tūju saraksts līdz šim nav bijis publicēts. Tā sastādīšanā izmantoti – pētnieku A.Grīnberga, J.Cepīša, J.Metuma dati, kā arī interneta resursos publiski pieejamā informācija (piemēram, Dziedava.lv, Valsts mežu dienesta Kultūras mantojuma projekta dati, u.c.). Ļoti ticams, ka laika gaitā šis dižo tūju saraksts papildināsies ar jauniem ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 1156 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 27.01.2017

2017.gada ģeovieta - Dzerkaļu kalns Latgalē

Dzerkaļu kalns pasludināts par Latvijas 2017.gada ģeovietu. Tas atrodas Latgales augstienē, un šis ir otrais gads 10 gadu laikā, kad gada ģeovieta (gada ģeoloģiskais objekts) atrodas Latgalē.

Dzerkaļu kalns Rāznas nacionālajā parkā. Foto: Juris Soms.

Latvijas Gada ģeovietu izsludina Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus. Šogad par Gada ģeovietu ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēts Dzerkaļu (Dzierkaļu) kalns, kas atrodas Rēzeknes novadā, Kaunatas pagastā, Rāznas nacionālajā parkā.
Latvijā Dzerkaļu kalns ir īpašs ar to, ka tā ir izcila – ļoti augsta un stāva reljefa forma. Tas ir novietojies Latgales augstienes augstākajā daļā, Rāznavas paugurainē, aptuveni 720 m uz ziemeļaustrumiem no Lielā Liepukalna. Dzerkaļu kalns ir ļoti augsts – 286,3 m virs jūras līmeņa – tikai 3 metrus zemāks par blakus esošo Lielo Liepukalnu – pēc būtības tā dvīņubrālis, bet ar plašāku un līdzenāku virsotnes daļu. Pastāv versija, ka Dzerkaļu kalns varētu būt augstākais paugurs Latvijā pēc relatīvā augstuma (no pakājes līdz virsotnei). Iespaidīgais kalns ir apaudzis ar mežu, un iespaidu par to var iegūt tikai pa nelielu ainavas koridoru no Dzerkaļu māju puses (foto), vai arī no populārā skatu torņa Lielajā Liepukalnā. Stāvo nogāžu dēļ nokļūšana Dzerkaļu kalna virsotnē nav viegla. 
Dzerkaļu kalns ir veidojies leduslaikmeta šļūdoņa un tā kušanas ūdeņu iedarbē pirms 13-15 tūkstošiem gadu. Lielpaugura pamatu veido zemledāja apstākļos sabīdīti un sakrokoti morēnas mālsmilts nogulumi. Kalns atrodas Latgales augstienes augstākajā daļā, kas Latvijas reljefa kartē iezīmēta kā mālsegas pauguru (t.s., zvoncu) un kupolveida pauguru (t.s., kēmu) izplatības areāls. Gada ģeovietas izvirzīšana palīdzēs noskaidrot, kāda īsti ir Dzerkaļu kalna un tā apkārtnes pauguru un leju izcelsme. Pēc valodnieku versijas vietvārda cilme varētu būt saistīta ar vārdu dzie ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 891 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 20.01.2017

Nozāģēta izcilā Pētermuižas dižtūja

Latvija ir zaudējusi izcilu dižkoku – Pētermuižas dižo tūju Zemgalē, Vecumnieku novada Valles pagastā. Nupat, domājams, ap gadu miju tā ir vienkārši nozāģēta.

Posta darbu vieta Pētermuižā, 7.janvārī. Labi redzams dižkoka celms un stumbra paliekas.

Zaudēts varens dižkoks

LPC ekspedīcija 7.janvārī apmeklējot nomaļo Pētermuižu konstatēja, ka izcilais dižkoks ir nozāģēts, un mētājas daļēji sazāģētā, bet prom neaizvāktā veidā notikuma vietā, pārklājies ar tikko uzsnigušo sniegu. Spriežot pēc celma, stumbra un skaistā vainaga atliekām dižtūja bijusi lieliskā veselības stāvoklī, bez trupes, un bez būtiskiem bojājumiem, ar garu un slaidu vainagu. Tūjas apkārtmērs nozāģēšanas laikā sasniedzis 2,76 m apkārtmēru, kas šīs sugas kokiem ir milzīgs izmērs. Pēc pašreiz mūsu rīcībā esošiem datiem iznīcināta ir 2.dižākā tūja Latvijā (un iespējams arī Baltijā). Ilgus gadus, kopš 2005.gadā tā apzināta, Pētermuižas dižā tūja ar apkārtmēru 2,65 m atradās šīs sugas dižkoku pirmajā vietā, bet pagājušā gadā cita dižtūja Bēnes apkārtnē, to ir apsteigusi, atstājot to otrajā vietā. Tūjas divu metru apkārtmēru pārsniedz ļoti reti, un pa visu Latviju tādas ir mazāk nekā desmit.

Dižkoka nozāģētājs ir centies

Par izcilā dižkoka nozāģēšanas faktu ir informēta Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kas ir atbildīgā valsts iestāde par dižkoku aizsardzību Latvijā. Pēc notikuma vietas apskates secinājām, ka netālu garām dižtūjas augšanas vietai ir tīrīta veca elektrolīnijas stiga, un vainīgi varētu būt vai nu AS Sadales tīkli, vai arī zemes īpašnieks. Pamestajā Pētermuižas apkārtnē tūja noteikti nekam nav traucējusi, tai skaitā jaunas elektrolīnijas izveidošanai netālu tai garām. Nav saprotams kā zāģētājiem, kas spriežot pēc zāģējumiem, ilgi mocījušies ar dižkoka nogāšanu, nav bijusi sapratne, ka viņi noposta ievērojamu dabas retumu. Izskatās, ka pēc koka nozāģēšanas, nojaušamu iemeslu pēc, zāģētāji mēģinājuši novākt arī celmu zāģējot vēlreiz līdz ar zemi. Kas nozāģējis izcilo dižkoku noskaidros DAP, bet mēs ceram, ka vainīgie saņems kaut minimālu so ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 1069 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 10.01.2017

Aļļupītes bedrīšakmeņu atklājumi Grobiņas novadā

Novembra nogalē Kurzeme, un jo īpaši Grobiņas novads kļuvis par diviem senajiem kulta akmeņiem – bedrīšakmeņiem bagātāks. Tie apzināti un izpētīti Grobiņas apkārtnē, gandrīz blakus Rīgas – Liepājas šosejai un netālu no plaši pazīstamā Padambju bedrīšakmens, kas daudzkārt aprakstīts dažādā literatūrā.

Par varbūtēju bedrīšakmeni Latvijas Petroglifu centram (LPC) oktobra pašā nogalē ziņoja Uģis Ostelis no Grobiņas, kas to bija atradis 28.oktobrī. Tā kā novembris sākās ar ziemas atnākšanu, salu un sniegu, piemērota situācija atraduma izvērtēšanai un izpētei radās tikai 25.novembrī. Savukārt jau gatavojoties ekspedīcijai uz Grobiņu, dažas dienas pirms tam – 22.novembrī cits grobiņietis Juris Egle, kas arī interesējas par kultūrvēsturiskiem akmeņiem, pēc LPC sniegtām ziņām un rekomendācijām bija devies apskatīt iespējamo bedrīšakmeni pie Aļļupītes un turpat netālu atradis vēl vienu varbūtēju bedrīšakmeni. Tad nu 25.novembrī LPC ekspedīcija devās uz Grobiņas novadu izvērtēt jau divus akmeņus un abus atzina par senajiem kulta akmeņiem – bedrīšakmeņiem.

Aļļupītes 1.bedrīšakmens izpēte. Foto: Andris Grīnbergs, 25.11.2016.

Tā kā abi jaunatklātie bedrīšakmeņi atrodas meliorētā apvidū, tuvākais ģeogrāfiskais orientieris ir tieši nelielā Aļļupīte, kas ir Ālandes upes labā krasta pieteka. Pirmais bedrīšakmens atrodas 5 metrus no Aļļupītes, tās kreisajā krastā, otrs – 300 m tālāk, lauku vidū pie maza celiņa. Noskaidrots, ka pirms dažiem gadiem meliorācijas rekonstrukcijas darbu gaitā 2.bedrīšakmens ir ticis pārvietots par apmēram 200 metriem, un kādreiz tas atradies tuvāk 1.bedrīšakmenim un Aļļupītei. Lai arī abi bedrīšakmeņi atrodas uz kādreizējās Padambju zemes (mājas vairs nav ne dabā, ne kartēs), tos no labi zināmā Padambju bedrīšakmens šķir gan Rīgas – Liepājas šoseja, gan Aļļupīte, un tie atrodas Aļļupītes ielejā nevis pie Ālandes kā Padambju bedrīšakmens, tādēļ abiem jaunatklātajiem bedrīšakmeņiem tika nolemts dot Aļļupītes 1. un 2. bedrīšakmens nosaukumus.

... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 1146 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 29.11.2016

Izzināta aizgājušo laiku tradīcija Kurzemes vidusdaļā
M.hist. Andris Grīnbergs (projekta vadītājs)

Jau trešo gadu ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Latvijā notiek senas kapu tradīcijas – metāla kroņu un kroņu vanniņu apzināšana un izpēte. Šosezon meklējumi un pētījumi veikti galvenokārt Viduskurzemē, Kuldīgas apkārtnē, kā arī vēl vairākās vietās citviet Latvijā. Par to, kas šogad izzināts, kādi ir rezultāti un secinājumi, stāstīts šajā projekta norišu aprakstā.


Bagātākais tradīcijas objektu apjoms šogad apzināts Snēpeles Centra kapos. Foto: Andris Grīnbergs, 2016.

Galvenie projekta rezultāti

Projekts „Metāla kroņu tradīcija Viduskurzemes kapsētās” šīs sezonas ietvaros oktobrī ir sekmīgi noslēdzies un devis interesantus rezultātus, kas būtiski papildina iepriekšējo divu gadu pētījumus Kurzemē un Vidzemē. Projekta ietvaros plānoto vismaz 20 kapsētu vietā ir apsekotas vairāk kā 50 vietas – kapsētas, pārsvarā Kurzemes vidusdaļā, bijušā Kuldīgas rajona teritorijā, tagadējā Kuldīgas novadā un dažos citos apkārtējos novados. Pavisam 36 kapsētās nav konstatēti nekādi tradīcijas objekti (no tām 32 Kurzemē, 4 Zemgalē), kas kopumā ir diezgan daudz, un liecina, ka, iespējams, daudzi tradīcijas objekti laika gaitā jau zuduši, bet varbūt Kurzemes vidusdaļā bijuši mazāk izplatīti. Salīdzinoši ar iepriekšējos gados konstatēto metāla kroņu tradīcijas objektu skaitu vairāk tie ir izplatīti un saglabājušies Ziemeļkurzemē un Rietumkurzemē ap Liepāju, kā arī Ziemeļvidzemē.
2016.gada pētījumos ir apzināti un detalizēti izpētīti 27 tradīciju objekti: 7 kroņu vannas (4 divviet Kurzemē, 3 divviet Vidzemē) un pavisam 20 atsevišķi metāla kroņi un to atlikumi (9 - Kurzemē, 1 - Zemgalē un 4 - Vidzemē). Uz vietām Vidzemē tika aizbraukts papildus, un tās pārsvarā bija tādas par kurām bija droša informācija, ka tur atrodas šīs kapu tradīcijas objekti. Šī gada laikā tika apsekotas arī atsevišķas vietas Zemgalē, kur sanāca nokļūt braucot citu pētījumu sakarā. Papildus tam ievērojamu metāla kroņu kolekciju projekta vadītājam sanāca šogad apskatīt arī Ziemeļigaunijā, Paldisku apkārtnē esoša ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 1259 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 30.10.2016

2016.gada ģeovieta – Ketleru atsegumi

Ventas krasta iežu atsegumi ar pasaules slavu ir izvēlēti par 2016.gada Ģeovietu! Ziemeļvidzemes ģeoparks, kas jau otro gadu nodarbojas ar Latvijas gada ģeovietas noteikšanu un popularizēšanu, ir nominējis 2016.gada ģeovietu - Ketleru atsegumus.

Šī gada ģeovieta - Ketleru atsegumi – atrodas Kurzemē, Skrundas novadā, Ventas labā krastā augšpus Skrundas. Lai arī Ketleru atsegumi izmēros nav lieli, jo sasniedz tikai dažu metru augstumu, tie ir izcili nozīmīgi visas pasaules mērogā! Vietas diženums saistīts ar pasaules mērogā unikālu fosiliju – vissenākā četrkāju dzīvnieka Ventastega curonica – atrašanu šajā vietā un vēl arī pie Ventas pietekas Cieceres.

Ketleru atsegumu augstums lielākoties nepārsniedz 2 metrus. Foto: © Andris Grīnbergs, 2013.g.

Ketleru atsegumu lejasgalā, kur Ventu šķērso augstsprieguma elektrolīnija, apskatāms 2,2 metrus augstais Lēpenieku (Ketleru) ūdenskritums, kas ziemās pārvēršas baltā leduskritumā. Sausuma periodos mazais strautiņš gan bieži vien izsīkst, bet iespaidīgs tas parasti ir sniegu kušanas laikā un pēc lielām lietusgāzēm. Ūdenskrituma augšdaļu veido lodīšu smilšakmens, bet pārējo – vidēji irdens gaišs smilšakmens, kas ir tik mīksts, ka ūdenskritums laika gaitā izveidojis 1,2 m dziļu un 1,5 m platu pārkari.

Lēpenieku (Ketleru) ūdenskritums ziemas rotā. Foto: © Andris Grīnbergs, 2013.g.

Ketleru atsegumi ir Ketleru svītas stratotips – ģeoloģiski nozīmīga vieta, kur vislabāk atsedzas konkrēta laika posma ieži. Atsegumi kopš 1977.gada ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis un ietilpst Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, kas ir Natura 2000 aizsargājamā teritorija.


... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 1747 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 15.01.2016

Izzināta metāla kroņu tradīcija Rietumkurzemes kapsētās

2015.gadā norisinājās izpētes projekts „Metāla kroņu tradīcija Rietumkurzemes kapsētās”, kura laikā tika veiktas ekspedīcijas un pētījumi daudzās vietās un apkopota apjomīga informācija par aizgājušo laiku tradīciju.

Sistemātiska Kurzemes kapsētu apsekošana un metāla kroņu tradīcijas izpēte, izmantojot Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, norisinājās jau otro gadu. Pagājušā – 2014.gadā tradīcijas izpēte tika veikta Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē (plašāka informācija atrodama: www.petroglifi.lv un www.geoparks.lv ).
Kopumā 2015.gada pētījumu sezonā veiktas 8 ekspedīcijas un braucieni pa Kurzemi, kuru laikā apsekotas kapsētas un meklētas tradīcijas liecības. Ekspedīciju gaitā kopumā izzinātas 49 Kurzemes kapsētas – pārsvarā Liepājas un Ventspils apkārtnē.


Kroņa vanna Rāpatu kapos Ugāles pagastā. Foto: A.Grīnbergs, 2015.


Projekta priekšvēsture

Ziemeļkurzemē jau 2008.gadā šīs tradīcijas objektus bija izdevies konstatēt Talsu novada Dārtes kapsētā. 2010.gadā vairākas kroņu vannas tika apzinātas arī Talsu novada Klopenes kapsētā, bet 2011.gadā pa divām kroņu vanniņām – Jaundubultu kapos Jūrmalā un Anstrupes kapos pie Dundagas. 2012.gadā vēl divas kroņa vanniņas tika izzinātas Rojas novada Kaltenes kapsētā, bet 2013.gadā – 5 kroņu vannas Talsu novada Bungu kapos un pa vienai vēl divās vietās Ventspils novadā - Amjūdzes Variku kapos un Cirkales kapos.
2014.gadā ar VKKF atbalstu tika veikta sistemātiska tradīcijas izpēte Ziemeļkurzemē, un kopumā tika apsekotas 44 kapsētas (pārsvarā bijušā Talsu rajona teritorijā – 37 vietas) un izpētītas 36 kroņu vannas un 24 atsevišķie metāla kronīši. Tai pašā gadā līdzīgi pētījumi noritēja arī pa Ziemeļvidzemi (2014.gada VKKF atbalstīts Ziemeļvidzemes Ģeoparka projekts), kur tika izpētītas 23 kroņu vannas un 47 atsevišķie metāla kroņi vai to atlikumi.
Pirms un paralēli pēdējo gadu pētījumiem, caur sociāliem portāliem, LPC mājas lapu un dažādiem pētnieci ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 2545 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 24.11.2015

Kur atrodas lielākie Latvijas jūrakmeņi?
Andris Grīnbergs

Nereti dažādā literatūrā jūrmalas liedagā vai seklumā esošie dižie akmeņi saukti par jūrakmeņiem. Vai zināt kur to mūsu piekrastē ir visvairāk!? Kurzemes vai Vidzemes piekrastē? Pareizā atbilde ir – Kurzemē, Rīgas līča rietumu krastā, Rojas novadā.

Foto: Ķirķraga dižakmens Rojas novada akmeņainajā piekrastē. © Andris Grīnbergs, 2015.

Rojas novadā, īpaši Kaltenes piekrastē - posmā no Valgalciema līdz Rojai zināmi 5 dižakmeņi, kas pārsniedz 10 kubikmetru apjomu: Rojas jūrakmens, Ķirķraga dižakmens, Lapsiņu dižakmens, Pindaru dižakmens un Raudiņu (Grīļu) jūrakmens. Visvieglāk no tiem pieejams ir pašā liedagā ceļotājus un atpūtniekus gaidošais, 1,8 metrus augstais Lapsiņu dižakmens. Tas nosaukts pēc tuvējām mājām, bet izmēros nav ļoti dižs - tikai 11 kubikmetri. Trīs citi pelēkie milži – Rojas, Ķirķraga un Pindaru dižakmens atkarībā no vēja virziena, stipruma un jūras viļņošanās pārsvarā atrodas samērā viegli sasniedzamā attālumā no krasta. Savukārt Raudiņu (Grīļu) jūrakmens, kas atrodas ap 100 metrus no krasta, normāli pieejams tikai vasarā, uzmanīgi piebrienot vai piepeldot. Vēl var mēģināt pie tā doties arī ziemas vidū, kad jūra aizsalusi.

Jūrakmeņu kopīgās īpašības

Jūras seklumā esošie dižakmeņi ne vienmēr ir viegli pamanāmi. Vairāki no tiem slēpjas jūrā netālu no krasta un liela daļa no apjoma atrodas zem ūdens. Tāds ir, piemēram, Pindaru dižakmens Rojas novadā, Kaltenē, netālu no Pindaru raga. Dižakmens kopējais tilpums 23 kubikmetri, augstums 1,9 metri, un no tiem – 1,2 m slēpjas zem ūdens. Tā kā dižakmens atrodas tikai ap 25 metrus no krasta, jaukā laikā pie tā var viegli aizbrist un virsū vietas pietiks pat vidēja izmēra ekskursantu grupai.

Foto: LPC eksperts Māris Rudz ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 2319 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 16.08.2015

Kur aug dižākās ābeles Latvijā un Baltijā?


    Šogad pirmajā ekspedīcijā 8.martā Kurzemē, Skrundas novadā, tīruma malā pie Pankopu mājām tika apzināta iespaidīga mežābele, kas kļuvusi par pašu dižāko ābeli Latvijā. Līdz šim atklājumam nebija zināms, ka kāda mūsu zemes ābele būtu sasniegusi 4 metru apkārtmēru. Kādas un kur ir mūsu dižākās ābeles?

Pankopu dižās ābeles (mežābeles) apkārtmērs ir precīzi 4,00 metri, kas savas sugas, un vispār ābeļu rangā to ierindo pašā pirmajā vietā Latvijā. Interesanti, ka Pankopu pagalma otrā pusē citi dabas pētnieki pirms dažiem gadiem apzināja citu brangu ābeli, kas ar savu 3,70 metru apkārtmēru šobrīd ierindojas dižo ābeļu trešajā vietā. Toreiz kaut kā nostāk esošā un lielākā ābele palikusi nepamanīta. Tā kā abas izcilās dižābeles atrodas privātā teritorijā, un tas ābelēm ir ļoti raksturīgi, dižkokus apskatīt ejot apmeklējums jāpiesaka māju saimniekiem.

Pankopu dižākā mežābele – varenākā Latvijā. Foto: Andris Grīnbergs, 2015.

Līdz šim nepilnus piecus gadus par Latvijas dižāko ābeli tika uzskatīta kāda cita Kurzemes izcilniece – Dīriņu dižābele Talsu novada Balgales pagastā. Tā tika apzināta pateicoties vietējā iedzīvotāja sniegtajām ziņām Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijā 2010.gada 5.jūnijā. Izcilā ābele aug Balgales pagasta pašā nomalē, pļavā pie neapdzīvotās Dīriņu mājvietas. Toreiz tā bija 3,76 m apkārtmērā, bet pagājušā gada sākumā jau bija pieņēmusies dižumā vēl nedaudz - līdz 3,78 m resnumam, un tagad ierindojas cienījamā otrajā vietā. Savukārt Ciemgaļu ābele Kuldīgas novada Turlavas pagastā, kas kādreiz bija pati dižākā, un šad tad literatūrā un sociālos portālos vēl tiek saukta par tādu, tagad nokļuvusi ceturtā vietā.

Dīriņu ābele izceļas arī ar izcilu kuplumu un ainaviskumu. Foto: Andris Grīnbergs, 2014.

 

... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2278 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 13.03.2015

2015.GADA ĢEOVIETA – STAICELES DZELZS AVOTI

Pagājušā gada nogalē Latvijas Petroglifu centrs pēc 7 aktīviem gadiem Gada ģeoloģiskā objekta nominēšanā un popularizēšanā šo nomināciju nodeva Ziemeļvidzemes ģeoparkam, kas ir izteiktāka ģeoloģijas jomas organizācija ģeologa Daiņa Ozola (nominācijas autora) vadībā. Mainoties nominācijas organizētājām mainās arī tās nosaukums – gada ģeoloģiskā objekta vietā turpmāk tā sauksies – Gada ģeovieta. Par 2015.gada ģeovietu eksperti ir izvēlējušies Staiceles dzelzs avotus, kas atrodas Ziemeļvidzemē, Alojas novada Staiceles pagastā, Salacas kreisajā krastā augšpus Staiceles.

Staiceles dzelzs avoti ziemā. Foto ©: Andris Grīnbergs.


Staiceles dzelzs avoti no ģeoloģijas un hidroģeoloģijas viedokļa ir unikāli dabas veidojumi, kuros ir iespējams novērot nepārtraukti notiekošu dzelzs savienojumu izgulsnēšanās procesu, kas avotu izplūdes vietās veido krāsainu un ļoti neparastu ainavu. Staiceles dzelzs avoti ir vairāki avoti, kas atrodas blakus esošās nelielās graviņās. Avotu ūdensdeve ir neliela, bet tie ir īpaši, jo bagātīgi izgulsnē dzelzs hidroksīdus un citus savienojumus košā rūsas krāsā. Avotu izplūdes vietās to nogulumi līdz pat 1 m biezā kārtā aizpilda graviņu gultni.
Pazemes ūdeņi ir bagātinājušies ar dzelzi filtrējoties caur devona iežiem – Burtnieku svītas smilšakmeņiem un aleirolītiem. Dzelzs savienojumu izgulsnēšanās norisinās ūdeņiem sastopoties ar gaisa skābekli un procesā iesaistoties īpašām baktērijām. Kāpēc tieši šai vietā notiek tik intensīva dzelzs savienojumu izgulsnēšanās kā nekur citur Latvijā – tas ir jautājums, kuru palīdzēs noskaidrot avotiem piešķirtā Gada ģeovietas nominācija.
Staiceles dzelzs avoti atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Salacas ielejas dabas parkā, kas vienlaikus ir arī Eiropas nozīmes aizsargājama teritorija Natura 2000. Gada nominācija tiek piešķirta ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas sakopšanu un izpēti, kā arī iekļaut tos tūrisma ap ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 2048 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 15.01.2015

1 2 3 4 »