Galvenā lappuse

Metāla kroņu pētījumi Aizkraukles novadā.

Šovasar Sēlijā esošajā Aizkraukles novada daļā notika četras sekmīgas ekspedīcijas, kurās tika apsekotas kapsētas un meklētas metāla kroņu tradīcijas liecības.

Kopumā jūlijā un augustā izzinātas tika pavisam 32 Sēlijas reģiona kapsētas. Zemgales plānošanas reģiona Kultūras programmas projekta uzstādījumos bija paredzēts vismaz 20 vietu izpēte, bet ir izdevies izdarīt vairāk. Pētījumi notika visos Sēlijā esošajos Aizkraukles novada pagastos.

Gan pārbaudot iepriekš saņemtus ziņojumus par vietām, kur redzēti metāla kroņi, gan pārmeklējot tradīcijas laikam atbilstoša vecuma kapsētas Aizkraukles novadā, tika apzināti un izpētīti pavisam 15 tradīcijas objekti – 12 metāla kroņi un 3 metāla kroņu vanniņas. Pat sliktā stāvoklī esoši kronīši jeb citiem vārdiem sakot, kroņu atlikumi, kā arī kroņu vannu atlikumi, arī ir liecības par tradīcijas izplatību. Nereti pat šādi objektu atlikumi atklāj retas nianses – piemēram, specifiskas piltuves formas kroņu kājiņas, kas šovasar konstatētas diviem maziem metāla kronīšiem Sunākstē (viens no tiem – attēlā). Šādu kājiņu esamība, pat tik mazam kronītim, liecina, ka tas sākotnēji paredzēts likšanai uz zemes.

Metāla kroņa atlikums ar retas formas kājiņu Sunākstes pagasta Zilkalnes kapos. Foto: Andris Grīnbergs, 03.08.2022.

... Lasīt tālāk »

LATVIJAS 2022. GADA ĢEOVIETA

– KRUSTALĪČA UN KRAUKĻA KLINTIS PIE DAUGAVAS.

Šogad par Gada ģeovietu tika izvēlētas Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas. Ģeovietu izvirzīšanā un balsošanā par izvirzītajām ģeovietām piedalījās 59 ģeologi un ģeoloģijas interesenti. Tradicionāli jau daudzus gadus biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nominē Latvijas ģeovietas.

Klintis, kas ir 2022.gada ģeovieta, stiepjas vairāk kā kilometru garos posmos abos Daugavas krastos – gan Vidzemes pusē, gan Sēlijā. Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludinājums un bijušā, līdz 40 m dziļā, kanjona klintis šobrīd ietver upi kā nepieejamas 2 - 4 m augstas sienas. Vertikālās kraujas ir šodienas Latvijas ainavai neparastas un izcili ainaviskas. Tomēr aplūkojamas gandrīz tikai no upes puses – vai nu braucot ar laivu, vai ziemā - no ūdenskrātuves ledus. Vidzemes pusē dolomīta klintis var aplūkot arī Klintaines applūdušajos karjeros. Klintis veido no senās devona jūras nogulumiem veidojušies ieži - gan plātņaini, gan kavernozi dolomīti, kas ietver fosīlās atliekas un interesantus minerālus veidojumus.

Ģeoloģijas zinātnei šā Daugavas posma klintis ir nozīmīgas kā augšējā devona Daugavas svītas īpaši raksturīgu iežu atsegumi (stratotips) un arī kā slāņu tektoniskas deformācijas vieta (Krustalīča fleksūra). Dabas skaitīšanas gaitā dolomīta klintis ir uzkartētas kā Eiropas savienības īpaši aizsargājamas dzīvotnes – karbonātiski pamatiežu atsegumi, kur joprojām sastopamas retās mūru un plūksnu sīkpapardes un citi klinšu augi. 
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu. Nomināciju 2008.gadā aizsāka Latvijas Petroglifu centrs.

... Lasīt tālāk »

Vidzemes seno robežakmeņu pētījumi un atradumi 2021.gadā.
M.hist. Andris Grīnbergs, projekta vadītājs.

Šogad aktīvi tika turpināts meklēt un pētīt Vidzemes senos robežakmeņus. Īpaši darbīgs bija oktobris, bet arī citos gada mēnešos tika veiktas ekspedīcijas uz dažādām vietām Vidzemē. Pavisam šogad tika paveiktas kopumā 5 ekspedīcijas, kas norisinājās Ropažu, Rencēnu, Launkalnes, Raunas un Skujenes apkārtnēs. Tagad Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes robežakmeņu projekta āra darbi ir beigušies, un ir laiks pastāstīt, kas šogad vēsturisko robežakmeņu jomā ir īpaši interesants apzināts un izpētīts. Šeit ir stāsts par ievērojamākajiem šī gada atklājumiem trijās dažādās vietās.

Attēlā: Savulaik jau novadpētnieces Melānijas Vanagas apzinātais 1849.gada robežakmens.

Pa Melānijas Vanagas pēdām.

Stāstījumus par atradumiem sāksim ar nesenākiem notikumiem. Saulainajā 1.novembrī bija pēdējā ekspedīcija, kas norisinājās Skujenes apkārtnē. Tur nomaļos mežos pie nelielā Drapmaņu ezera, jau 1970.gados ievērojamā novadpētniece Melānija Vanaga atklāja kādu ļoti interesantu robežakmeni no 1849.gada. Toreiz viņa to aprakstīja savā manuskriptā, kur bija arī nozīmējusi iekalumus un nofotografējusi akmens tuvplānu. Toreiz viņai ceļu no Ozolkalniem uz Drapmaņiem un arī akmeni norādīja Ozolkalnu mājās dzīvojošā iedzīvotāja. Tolaik akmens atradies mežmalā zem lielas egles. Vēlāk šo nozīmīgo robežakmeni bija meklējuši citi pētnieki, bet neatraduši. Apkārtne gadu desmitu laikā būtiski mainījusies. Ozolkalnu mājas sen vairs nav, un nav arī ne novadpētnieces, ne vietējās iedzīvotājas, un nav ne viena, kam pavaicāt...

1.novembrī meklējumus sākām ar to, ka vajadzēja lokalizēt bijušo Ozolkalnu māju vietu, un pēc tam saprast, kur varētu būt bijusi novadpētnieces Melānijas Vanagas minētā mežmala ar lielo egli, un kur līdz ar to meklējams senais robežakmens. Kad mājvieta tika sasniegta, tad visi orientieri izrādījās diezgan aptuveni. Ozolkalnu māju vietā vairs nav pat pamatu, mežmalas un izcirtumu malas izskatī ... Lasīt tālāk »

Kapu tradīcijas izpēte Zemgales reģionā.
Andris Grīnbergs, vēsturnieks, projekta vadītājs.

2021.gada pētījumu sezonā metāla kroņu tradīcijas pētījumi norisinājās arī Zemgales reģiona centrālā un austrumu daļā (tagadējos Jelgavas un Bauskas novados). Pētījumi apliecināja tradīcijas izplatību šajā apvidū, un pamatoja to tieši kā latviešu kapu tradīciju.

Tradīcijas pētījumu ģeogrāfija Zemgalē 2021.gadā.

Jau uzsākot attiecīgās Zemgales teritorijas kapsētu izpēti bija aizdomas, ka atradumu skaits varētu būt neliels, bet apsekoto vietu skaits – liels. Tas arī apstiprinājās, līdz ar to nosacīti tukšajās vietās ietaupās laiku resursi un iespējams aptvert lielāku apsekojamo vietu skaitu. 2021.gada pētījumu sezonā apsekoto vietu ģeogrāfija un izpētītie tradīcijas objekti atspoguļoti klāt šim aprakstam pievienotajā kartē.

Dažādos gada mēnešos tika veiktas kopumā 4 plānotas ekspedīcijas un tradīcijas objekti tika apzināti gan Jelgavas, gan Bauskas pusē. Apzināto metāla kroņu ģeogrāfija liecina, ka tradīcija bijusi izplatīta arī šajā Zemgales daļā. Pēc parametriem apzinātie metāla kroņi ir daudzveidīgi un atšķirīgu izmēru, kas arī liecina, ka to izgatavotāji (meistari) bijuši, domājams, vairāki. Pagaidām nav drošu datu, vai šādu kroņu izgatavošana notikusi tieši arī Zemgales reģionā (piemēram, Jelgavā), un iespējams, ka Zemgalē tie piegādāti no Rīgas (droši zināms, ka Rīgā tika izgatavoti).

Atrasta arī kroņa vanna

Nozīmīgākais atradums šajā sezonā Zemgalē, protams, ir metāla kroņa vanna. Zemgales centrālā daļā tas ir – retums. Tā tika atrasta un izpētīta Bauskas novada Codes pagasta Strēļu kapos (attēlā). Kroņa vanna likta latviešu apbedījumam – sievietei, kas mirusi 1933.gadā, 80.gadu vecumā. Kroņa vannas saglabātības stāvoklis ir viduvējs, tai vairs nav stikla, bet metāla kronis ir vēl saglabājies. Kroņa vanna izgatavota no augstākās kvalitātes Anglijas skārda – fiksēta EMU BRAND skārda markas zīme uz ... Lasīt tālāk »

Vairāk kā 50 kapsētas šovasar izzinātas metāla kroņu pētniecībā Sēlijā.
M.hist. Andris Grīnbergs, projekta vadītājs.

Šogad visus vasaras mēnešus norisinājās Latgales Kultūras programmas atbalstītā metāla kroņu tradīcijas izpēte Sēlijā, līdz šim gadam bijušajā Ilūkstes novadā. Projekta uzdevumos bija paredzēts apsekot vismaz 20 dažādas kādreizējā Ilūkstes novada kapsētas, bet ņemot vērā dažādus aktivitāti veicinošus apstākļus – kopumā projektā izzinātas tika pavisam 50 kapsētas novada teritorijā. Papildus tam četras kapsētas izpētītas arī dažos citos netālu esošos Sēlijas kultūrvēsturiskā reģiona pagastos, tā kopējo skaitu palielinot līdz 54 vietām.

Attēlā: Bēdīgā stāvoklī esoša kroņa vanna Kazimirvales kapsētā. Foto: © Andris Grīnbergs, 17.06.2021.

Līdz šim ar ļoti sekmīgiem rezultātiem metāla kroņu tradīcijas izpēte norisinājusies Kurzemē, Zemgalē un Ziemeļvidzemē, un pirmo reizi ar Latgales kultūras programmas atbalstu (VKKF un LVM) šāda izpēte notika arī Sēlijā. Apzināšana un pētījumi bija paredzēti Ilūkstes novadā (projekta laikā tā bija viena no Sēlijas kultūrvēsturiskā novada administratīvajām teritorijām). Katrā vasaras mēnesī notika viena daudzdienu ekspedīcija, kuras ietvaros tika apsekotas un pētītas šajā teritorijā esošās kapsētas (īpašu uzmanību pievēršot vecākajām) un meklēti metāla kroņi un kroņu vannas. Atrastie objekti tika detalizēti izpētīti un dod nozīmīgu ieskatu tradīcijas izplatībā Sēlijas reģionā.

Tradīcijas izplatība apstiprinās prognozētos apjomos

Jau projektu Sēlijā uzsākot bija priekšstats, ka šajā kultūrvēsturiskajā reģionā, līdzīgi kā Zemgalē, atrasto objektu skaits varētu būt mazāks nekā Kurzemē vai Vidzemē. Tas apstiprinājās, un vienlaikus šāds apstāklis veicināja lielāku daudzumu vietu apsekošanu, jo nosacīti tukšajās vietās, protams, nebija objekti ko detalizēti pētīt. Lielāku apsekoto vietu skaitu veicināja arī visām trim ekspedīcijām veiksmīgi izvēlētās dienas ar pārsvarā labiem laika apstākļiem. Kopumā triju daudzdienu ekspedīciju laikā (pa vienai ekspedīcija ... Lasīt tālāk »

Šogad notiek metāla kroņu apzināšana Sēlijā.
Andris Grīnbergs, vēsturnieks, projekta vadītājs.

Šovasar metāla kroņu tradīcijas apzināšana un izpēte pirmo reizi notiek Ilūkstes novadā, kas ir viena no Sēlijas kultūrvēsturiskā novada administratīvajām teritorijām. Pēc divu vasaras mēnešu kultūrvēsturiskās tradīcijas izpētes projekta aktivitātēm varam jau atskatīties uz šajā laikā paveikto.

Attēlā: Metāla kronis Subates katoļu kapsētā. Foto: © Andris Grīnbergs, 16.06.2021.

Katrā vasaras mēnesī, ar Latgales kultūras programmas atbalstu (VKKF un LVM), bija paredzēta viena daudzdienu ekspedīcija, kuras ietvaros tiek apsekotas un pētītas gan novada teritorijā esošās kapsētas (īpašu uzmanību pievēršot vecākajām) un meklēti metāla kroņi un kroņu vannas, gan arī vāktas mutvārdu ziņas – atmiņu liecības par šīs unikālās tradīcijas izplatību reģionā. Divas ekspedīcijas jau ir notikušas – pa vienai jūnijā un jūlijā, vēl būs trešā – augustā.

Lai arī katrā vasaras mēnesī projekta uzstādījumos paredzēts apsekot vismaz 6 – 7 novada kapsētas un izzināt to vēsturiskās vērtības, jau tagad skaidrs, ka apsekotas būs daudz vairāk. Viens no iemesliem ir tas, ka Ilūkstes novadā kroņu tradīcijas objekti diemžēl ir saglabājušies samērā maz, līdz ar to apsekošanas darbi iet ātrāk uz priekšu. Otrs – novada kapsētas lielākoties ir izmēros nelielas un mazas. Taču katrā ekspedīcijā kādās vietās tiek arī atrasti un izpētīti šīs unikālās kapu tradīcijas objekti.

Projekta būtība ir fiksēt pēdējās liecības izzūdošai kapu (vienlaikus arī amatniecības) tradīcijai Sēlijā, Ilūkstes novadā – mirušo piemiņas godināšanu ar metāla vainagiem, kas veidoti kompozīciju veidā un izgatavošanas gaitā ievietoti un pēc tam eksponēti skārda ietvarā ar stiklu pa virsu, kas kopumā vizuāli a ... Lasīt tālāk »

Karsta parādības Salaspils apkārtnē

Dažādi masu informācijas līdzekļi marta pēdējās dienās jau plaši informēja sabiedrību par to, ka Salaspils apkārtnē iebrukusi zeme un izveidojusies dziļa kritene. Šoreiz dabas process noticis arī samērā bīstamā vietā – uz mazlietota meža ceļa.

Kritene ir rūpīgi nožogota ar kvalitatīvu sētiņu, ceļš pie tās - slēgts.

Cik liela ir kritene?

7.aprīlī apsekojot kriteni tā tika precīzi izmērīta, cik no virspuses tas iespējams, un novērtēta tās forma un apkārtējā vide. Kritenes virszemes cauruma izmēri – 1,20 x 1,45 m, ap 1m dziļumā tā jau ir plašāka – 2,5 x 3 m. Kritenes dziļums ir 7 līdz 7,6 m!

Tā, kā tā izveidojusies neparastā vietā – zem uzbēruma – tad tās augšdaļu veido uzbēruma materiāli, dziļāk ir morēna un māli, bet iebrukuma cēlonis vēl dziļāk esošajos ģipšos, kas šajā apkārtnē ir atrodami nogulumu veidā. Plašāk zināmas ir ģipšu ieguves vietas netālu esošajos Sauriešos.

Kritenes iebrukuma caurums skatā no augšas. Zemāk tā ir plašāka, malas - bīstamas, ar pārkarēm.

Šis nav pirmais gadījums

... Lasīt tālāk »

LATVIJAS 2021.GADA ĢEOVIETA – STALDZENES STĀVKRASTI.

Šogad par Gada ģeovietu ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā ir izvēlēti Staldzenes stāvkrasti, kas atrodas Kurzemē, un ir 6 km garš jūras krasta posms uz ziemeļiem no Ventspils.

Attēlā: Skats uz jūru no Staldzenes stāvkrasta. Foto: Andris Grīnbergs, 2018.g.

Gada ģeovietas tiek izvēlētas ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu. Nomināciju 2008.gadā aizsāka Latvijas Petroglifu centrs, un nu jau daudzus gadus turpina biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks. Arī šogad Gada ģeovietā plānots tiek publisks izglītojošs pasākums. Tas notiks septembrī, ietverot pārgājienu ar dabas speciālistu – ģeologu piedalīšanos. Paredzams, ka tiks izveidots arī stends ar skaidrojumu par šīs vietas ģeoloģiju un citām dabas vērtībām.

Jūras viļņu erodētā krasta krauja ir ainaviska, un tajā atsedzas ļoti daudzveidīgi nogulumi. Garākā posmā zem krasta kāpu smilts slāņiem ir redzams leduslaikmetā nogulsnēts zilganpelēks akmeņains smilšmāls (morēna), kā arī ledusezera sarkanbrūnie māli. Īpaši interesanti ir seno Baltijas baseinu nogulumi – Baltijas Ledus ezera smiltis un māli, Ancilus ezera smilts un zilganpelēki aleirīti, kuros ieslēgti pat koku stumbri, Litorīnas jūras smiltis ar gliemju čaulītēm un Ventspils lagūnas tumšbrūnā gitija (sapropelis) un kūdra. Viļņu erozijas ietekmē stāvkrasti pamazām atkāpjas. Tā rezultātā pirms 40 gadiem atsedzās blīvie organikas slāņi un laika gaitā izveidojās unikāls sezonāls ūdenskritums, kas ar laiku, krastam atkāpjoties, kļūst pat lielāks. 2001.gada rudens vētras atklāja unikālo Staldzenes depozītu – joprojām lielāko bronzas laikmeta (1800.g.p.m.ē.-500.g.p.m.ē.) senlietu depozītu Baltijas valstīs. Stāvkrastu aizsardzībai ir izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Staldzenes stāvkrasts”, kas aptver aptuveni 2 km garu krasta posmu Ventspils pilsētas teritorijā.

... Lasīt tālāk »

Senās tradīcijas pētījumi Zemgales rietumu daļā
M.hist. Andris Grīnbergs

Šogad aizgājušo laiku latviešu kapu tradīcija – metāla kroņi tika meklēti un pētīti Zemgales reģionā. Šajā apskatā par to, kas šosezon paveikts un kas īpašs pētījumu gaitā atrasts.

Šī gada pētījumu reģions - Zemgale

Metāla kroņu tradīcija Latvijā ir aizsākusies kaut kad 19.gadsimtā un bijusi populāra līdz 2.pasaules karam. Tad tradīcijas straujās beigas visdrīzāk skaidrojamas ar to, ka beigušas pastāvēt metāla kroņu izgatavošanas darbnīcas, un diemžēl, iespējams, arī meistari gājuši bojā kara laikā vai emigrējuši uz ārzemēm.
Tagad, kad pagājis vairāk nekā pusgadsimts kopš tradīcijas beigu laika, tradīcijas objekti vēl ir daudzviet Latvijā saglabājušies. Plaši metāla kroņu apzināšanas un izpētes darbi līdzšinējos gados ir veikti Kurzemē un arī Ziemeļvidzemē. Šogad vasarā un rudenī, ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Zemgales plānošanas reģiona un A/S Latvijas Valsts Mežu atbalstu, pētījumi tika veikti arī Zemgalē, tās rietumu daļā (pēc vecā iedalījuma – Dobeles rajonā). Iespēju robežās tika apsekota arī Zemgales vidiene (Jelgavas apkārtne un Pierīga).
Kā pirmais šīs sezonas objekts Zemgalē tika izpētīts 1.attēlā redzamais metāla kronis Glūdas kapos. Saglabājies tas ir samērā slikti, tomēr pēc tā vēl diezgan daudz ko var izsecināt. Tas ir retāk sastopamās apaļas formas kronis, un būtībā svarīgi ir arī tas, ka šajā vietā tāds vispār ir saglabājies.

Negaidīts atradums nomaļā vietā

Nozīmīgākais atradums šajā sezonā Zemgales reģionā neapšaubāmi ir metāla kroņu skapītis ar kroņiem pie Tērvetes novada Velēnu kapsētiņas. Tur apsekojot šo ļoti nomaļo vietu ar vietējā iedzīvotāja palīdzību, kas zināja daudz interesanta izstāstīt par nomaļu kapsētu un tās vēsturi, tika apzināts ārpus kapsētas jau pirms apmēram 10 gadiem izmests kroņu skapītis. Tajā iekšā arī atradās samērā sliktā stāvoklī esoši metāla kroņi. Par šādiem skapīšiem p ... Lasīt tālāk »

Šoruden izpētīti Vārtājas bedrīšakmeņi 
M.hist. Andris Grīnbergs

2019.gada rudenī aktīvais senvēstures entuziasts Uģis Ostelis, kas iepriekšējo gadu laikā jau bija atklājis vairākus bedrīšakmeņus Grobiņas apkārtnē, atklāja vēl vairākus līdz tam nezināmus bedrīšakmeņus Grobiņas novada Gaviezes pagastā, Vārtājas ielejas tuvumā netālu no iespaidīgā Vārtājas pilskalna.

Vārtājas 1.bedrīšakmens Gaviezes pagastā.

Minētais Vārtājas pilskalna apvidus jau iepriekš ir piesaistījis vēsturnieku un citu pētnieku uzmanību kā potenciāla bedrīšakmeņu atrašanas vieta. 2008.gada vasarā apvidus pat ir apsekots ar mērķi pameklēt bedrīšakmeņus, tomēr toreiz bez panākumiem šajā jomā. Vēlākos gados turpinoties pārsteidzošajiem atklājumiem Ālandes ielejā, kas ir salīdzinoši netālu, arī Vārtājas ieleja tikusi apspriesta kā potenciāli ļoti perspektīva pētījumu vieta.
2020.gada pētījumu sezonā Vārtājas bedrīšakmeņi tika apsekoti, atzīti par īstiem seniem kulta akmeņiem un izpētīti. Kopumā Vārtājas pilskalna apkārtnē atrodas trīs pārliecinoši bedrīšakmeņi, kas aizsargājami kā senvietas. Pētījumus atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Kādi ir Vārtājas bedrīšakmeņi?

Visi trīs šie bedrīšakmeņi atrodas divās atsevišķās vietās pie dažādām mājām. Tā kā tie visdrīzāk savulaik ir bijuši kā vienas kopienas senvieta, nolemts tos pagaidām saukt kopējā nosaukumā par Vārtājas bedrīšakmeņiem.
Vārtājas 1.bedrīšakmens atrodas pie Jaunzemju mājām, un tas ir tuvējam zemesceļam tuvākais no diviem senajiem kulta akmeņiem, kas atrodas pie minētajām mājām. Kulta akmens atrodas savā sākotnējā vietā, pļavā, 23 m no vietējas nozīmes ceļa. Tas ir izmēros neliels, un pat braucot vai ejot garām pa tuvējo ceļu, ir labi jāieskatās, lai to pamanītu. Akmens izmēri: 1,45 x 1,40 x 0,40 m, apkārtmērs – 4,45 m, virszemes tilpums pavisam mazs – 0,4 kubikmetri. Kopumā akmens virsmā ir ieveidotas 7 bed ... Lasīt tālāk »

Nozīmīgi atklājumi Jaunraunas metāla kroņu izpētē
Andris Grīnbergs (vēsturnieks, M.hist., projekta vadītājs)

Unikālais metāla kroņu krājums Priekuļu novada Jaunraunas kapličas bēniņos tika apzināts 2019.gada 19.septembrī, un jau toreiz bija skaidrs, ka atradies ir neapšaubāmi vērtīgs un apjomīgs senas tradīcijas objektu kopums, kāda nav nekur citur Latvijā un pat Baltijā. Šogad veicot izpēti tika secināts, ka saglabājušies pavisam ir 53 metāla kroņi, un tos izzinot atklāts tika daudz interesanta par šo tradīciju.

Attēlā: viens no 53 kroņiem. Foto: Andris Grīnbergs, LPC, 2020.g.septembris.

Šie kapu tradīcijas objekti – metāla kroņi atradās tumšajos bēniņos sakrauti uz sijās iedzītām naglām, daudzviet arī viens virs otra sakrauti, un tādēļ pat ne tik drīz mēs varējām tikt skaidrībā cik pavisam vienību ir saglabājies. Sākotnējās aplēses bija 48 – 50, un tikai 2020.gada rudenī, kad izpētes darbi jau gāja uz beigām, nonācām pie gala secinājuma – 53 metāla kroņi. Tā ir lielākā zināmā metāla kroņu kolekcija ne vien Latvijā, bet arī Baltijas valstīs.

Kāds ir tradicionāls metāla kronis?

Priekšstata veidošanai apskatīsim vienu no 53 Jaunraunas metāla kroņiem (attēlā). Apskatīsimies detalizēti kāds ir šis metāla kronis! Tā izmēri ir visai tradicionāli – augstums 67 cm, platums 52 cm. Tas ir samērā liels, kupls un biezs kronis. Skatot sānskatā redzams, ka tā biezums ir 30 līdz 40 cm, kas arī ir samērā tipiski šādu izmēru kroņiem. Tam apakšdaļā redzamas ir divas kājas – 12 cm garas, kas liecina, ka tas bijis paredzēts likšanai uz zemes. Atveidoto sugu ziņā šis skaistais kronis ir patiešām daudzveidīgs. Vidū ir labi redzama liela paparde, bet galvenā atveidotā suga – ozola lapas (dažāda lieluma un krāsas), turpat arī trīs lielas ozolzīles (izgatavotas no koka) un 2 tukšas cepurītes. Tukšās cepurītes tā arī ir domātas, tur nav zīles glabāšanas laikā izkritušas. Ir arī dažādas rožu lapas (gan zaļas, g ... Lasīt tālāk »

Īpaši veiksmīgs gads Vidzemes robežakmeņu izpētē
Andris Grīnbergs (vēsturnieks, M.hist, projekta vadītājs)

    Šogad ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika turpināta Vidzemes robežakmeņu izpēte, un kopumā šī sezona ir bijusi ļoti veiksmīga. Notikušas kopumā ir 6 ekspedīcijas uz dažādām robežakmeņu vietām atšķirīgos Vidzemes novados, un faktiski katra no tām nesusi jaunatklājumus, bieži vien pat ļoti nozīmīgus un daudzus apjoma ziņā.

Attēlā: 1790.gadu robežakmens Augstrozes apkārtnes mežos. Foto: Andris Grīnbergs, 25.03.2020.

Sešās ekspedīcijās – 30 objekti

    Vispirms nedaudz statistikas. Šogad, robežakmeņu izpētes projekta laikā veiktas ekspedīcijas šādās vietās:

1. Augstrozes apkārtne – 25.martā – apzināti un izpētīti 4 līdz tam nezināmie robežakmeņi; 1790.gadu robeža.

2. Auciema apkārtne – 28.martā – apzināti un izpētīti 3 dažādi robežakmeņi, kā arī apsekoti vēl 5 jau iepriekš zināmie objekti, kas saistīti ar divām muižu robežām divās dažādās vietās.

3. Bilskas apkārtne – 7.aprīlī – apzināti un izpētīti 3 robežakmeņi divās dažādās vietās; viens no tiem ar datējumu – 1776.gads.

4. Raiskuma apkārtne – 19.aprīlī – apsekoti 3 iepriekš zināmi robežakmeņi un apzināts 1 līdz tam nezināms, kopumā pētīti objekti 3 dažādās vietās.

5. Auciema apkārtne – 23.aprīlī – apzināts 1 īpaši izteiksmīgs muižu laiku robežakmens pie bijušās Gulbju mājvietas, kur pētnieki kopš 1990.gadiem nesekmīgi meklējuši jau daudzas reizes.

6. Rauna un apkārtne – 30.septembrī – apzināti un izpētīti 9 līdz tam nezināmi dažādu laiku robežakmeņi trīs dažādās vietās un apsekots 1 robežakmens, kas atklāts jau 1990.gadā, bet nesen veicot Raunas tilta pārbūvi, ticis nedaudz pārvietots.

    Kopumā sešu ekspedīciju gaitā jaunatklāts un izpētīts – 21 līdz tam nereģistrēts dažādu laiku un robežu robežakmens, kā arī apse ... Lasīt tālāk »

Beidzot atradies viens no pazudušajiem Gulbju robežakmeņiem!
M.hist., izpētes vadītājs Andris Grīnbergs

Gulbju robežakmeņi Raiskuma pagastā, bijušo Gulbju māju apkārtnē, netālu no Auciema – Kūduma ceļa, jau vairākus gadu desmitus ir bijis aktuāls temats vēsturniekiem, novadpētniekiem un citiem kultūras pieminekļu ekspertiem.

Attēlā: Bijušo Gulbju māju apvidus ainava. Foto: Andris Grīnbergs, 23.04.2020.

Atskats publikāciju materiālos

Nozīmīgākā publikācija par tiem bija jau stipri sen – Apals J. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Gaujas Nacionālā parka teritorijā. // Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1975.gada pētījumu rezultātiem. – R., 1976., kur rakstīts: „Pārbaudot ziņas par krustakmeņiem pie Kūduma „Gulbjiem” un „Ķemerēm”, noskaidrojās, ka šie akmeņi ar vidū iekaltiem prāviem krustiem nav viduslaiku kapu plāksnes, bet gan seno Auciema muižas un Kūduma muižas robežakmeņi.” ... „...divi akmeņi redzami bij. „Gulbju” mājas lauka malā. Visi šie akmeņi ir rets sava veida vēstures piemineklis.”. Arī J.Apala grāmatiņā „Arheoloģiskie pieminekļi GNP”, kas iznāca 1986.gadā, minēts, ka ir divi robežakmeņi – bijušo Gulbju māju laukā. Vēl nedaudz informācijas par šiem robežakmeņiem ir atrodama Cēsu muzeja izdevumā 1995.gadā un dažādos arhīvos. Taču visi informācijas avoti ir visai aptuveni, samērā nekonkrēti un pat nedaudz pretrunīgi. Skaidrs, ir tas, ka senā muižu laiku robeža bijušo Gulbju māju apvidū ir bijusi, pēc veco laiku kartēm saprotams, ka robežakmeņi arī tur bijuši izvietoti, bet dabā daudzkārt meklējumi ir bijuši veltīgi. Iemesli tam ir vairāki – visi informācija avoti ir aptuveni, bet mūsdienu vidē tikpat kā šīs vietas nav lokalizējamas. Un galvenais iemesls tam, ka neko nav devuši vairāki meklējumi, ir tas, ka Gulbju māju vieta ir pilnīgi nolīdzināt ... Lasīt tālāk »

Piņķos apzināta lielākā metāla kroņu kolekcija Rīgas apkārtnē

Pirmās ziņas par to, ka Piņķu Sv.Jāņa baznīcas bēniņos ir saglabājušies vairāki metāla kroņi tika saņemtas jau 2019.gada decembrī. Tagad – 2.jūlijā informācija tika pārbaudīta, un atklājās, ka patumšajā baznīcas bēniņu telpā patiešām ir šie kroņi, un pat samērā daudz – astoņi.

Attēlā: astoņi metāla kroņi izpētes laikā – kopskats Piņķu Sv.Jāņa baznīcā.

Visi astoņi metāla kroņi no tumšās bēniņu telpas, pa šaurām un stāvām torņa kāpnēm vispirms tika nonesti lejāk, uz plašākām telpām, kas vairāk der to izpētei. Bēniņos, kā jau vasarā, gaisa temperatūra gluži kā siltumnīcā, un arī apgaismojums – pieticīgs.

Jau pārvietojot metāla kroņus, pirmais, kas tika pamanīts ir to tehniskais stāvoklis. No saglabāšanās viedokļa – ļoti labs, jo kroņi ir maz rūsējuši, joprojām krāsaini un detaļām bagāti. Cita lieta – ļoti noputējuši, arī apkvēpuši, viens stipri deformēts un cietis no uguns. Tomēr arī tas ir vērtīgs, saglabājams, jo tam ļoti reta satura komplektācija.

Metāla kroņu tradīcijas objekti, kas vairumā gadījumu ir saistāmi ar 19.gadsimta beigām un 20.gadsimta sākumu, vislabāk saglabājas iekštelpās. Jo āra apstākļos, tie stipri vairāk pakļauti laika apstākļu izmaiņām, korozijai, dažādiem dabas un cilvēku radītiem bojājumiem. Pēdējos gados Latvijā apzinātas vairākas iekštelpās saglabātas kroņu kolekcijas (izcilākās – Jaunraunā un Vējavā), un tieši tās ir saglabājušās viskvalitatīvāk.

Piņķu baznīcas astoņi metāla kroņi tika novērtēti, izmērīti, izpētīts to saturs un konstruktīvie risinājumi, izzināti arī bojājumi, bet iegūto datu apstrāde un izpēte vēl turpināsies. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka šo kroņu saglabāšanās pakāpe ir laba. Nepieciešams tos rūpīgi notīrīt no putekļiem un kvēpiem (vislabāk tīrīt - ar mitru švammīti, katru detaļu no abām pusēm, bet neliekot kroņus zem dušas vai ūdenī, jo pārāk liels ūdens apj ... Lasīt tālāk »

Gada ģeovieta – Rundēnu Velna dobe Latgalē

Izsludināta 2020.gada ģeovieta – teiksmainā Rundēnu Velna dobe, kas atrodas Latgales nomaļā apvidū, Ludzas novadā. Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, ik gadu nominē Latvijas Gada ģeovietu.

Šogad par Gada ģeovietu ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēta Rundēnu Velna dobe (Rundānu Valna dūbe), kas atrodas Latgales augstienes austrumu daļā, Rundēnu paugurainē. Velna dobe ir izteiksmīgākā no beznoteces ieplakām, kādas izplatītas paugurainajā augstienes reljefā. Turklāt Velna dobe atrodas paugura vidū un kopā ar apliecošo valni veido it kā krāteri. Neparastais paugurs ir nedaudz iegarens, nepilnus 200 m garš, ar lēzenākām ārējām, bet stāvākām iekšējām nogāzēm. Dabā to labāk, pārskatāmības ziņā, iepazīt tagad – bezlapu laikā.
Savdabīgajiem reljefa veidojumiem uzmanību pievērsis Rundēnu ciema ceļa meistars P. Berjoza 1962. gadā. Toreiz viņš ziņoja par savu atradumu Latvijas PSR Ģeoloģijas institūtam. Ģeologi, kas ir pētījuši apkārtnes reljefu ir vienisprātis, ka savdabīgās reljefa formas ir radušās ledāja, tā kušanas ūdeņu un sasalšanas-atkušanas procesu mijiedarbē pēdējā leduslaikmeta noslēgumā, aptuveni pirms 15 000 gadiem. Tomēr to izcelsme un iekšējā uzbūve līdz šim nav pilnībā noskaidrota. Velna dobes apakšā ir izveidojies daļēji ar krūmiem apaudzis purviņš. Pat vasaras vidū tā vidusdaļā saglabājas ūdens lāmas. Teritorijas aizsardzībai ir izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis.
Gada ģeovietas (sākotnēji arī Gada ģeoloģiskā objekta) nominācija Latvijā tiek izsludināta kopš 2008.gada, un kādai nozīmīgai vietai Latgalē tikusi trešo reizi.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu. Publisks izglītojošs pasākums, veltīts Gada ģeovietai, tradicionāli tiek plānots pavasarī, ietverot pārgājienu ar ... Lasīt tālāk »