Latvijas Petroglifu centrs





Sākums » Ierakstu arhīvs
Latvijas Petroglifu centram – 5 gadi!

Mūsu biedrības pirmsākumi saistās ar 1995.gada decembri, kad novērtējot sabiedriskās organizācijas nodibināšanas iespējas, tika izveidots Latvijas Dabas pētniecības fonds (LDPF). Tas bija pirms vairāk nekā 15 gadiem. Kā LDPF nozīmīgākais darbu rezultāts zināma Latviešu pirmā polārā ekspedīcija Špicbergenā 1996.gadā, kas guva plašu rezonansi un tika atspoguļota uz avīžu pirmajām lapām un TV ziņu izlaidumos.
2005.gada nogalē sabiedriskās organizācijas, atbilstoši valdības lēmumam, bija jāpārveido par biedrībām vai nodibinājumiem. Tad veicot izmaiņas statusā, nomainījām arī nosaukumu, uz īsāku, tādu, ko nejauktu ar citām organizācijām, un, kas pats par sevi liecinātu par darbības jomu. Tā tapa biedrība Latvijas Petroglifu centrs (LPC). Mūsu aktivitātes un panākumi redzami mājas lapā, kas tika izveidota 2008.gada janvārī, un pašreiz redzamā jau ir otrā versija, kas aizstāja iepriekšējo 2010.gada decembrī. Tajā ikviens var iepazīties ar LPC veikumu un iegūt daudz noderīgas ziņas par Latvijas dabu un kultūras mantojumu.
Šogad 26.februārī atzīmējot Latvijas Petroglifu centra 5 gadu aktīvās darbības gaitas, pulcējāmies Farmācijas muzeja telpās, skatot bilžu prezentācijas atskatījāmies uz pēdējos gados paveiktajām ekspedīcijām un projektiem, un domājām ko un kā darīt šosezon. Pasākumā piedalījās LPC biedri, draugi un atbalstītāji, iepriekšējo gadu projektu dalībnieki un citi viesi.



Skatāmies paveikto ekspedīciju foto materiālus.        Foto: Vilnis Spundiņš, 2011.

Latvijas Petroglifu centra darbu prioritātes 2011.gadā būs Vidzemes robežakmeņu meklējumu un pētījumu turpinājums, aktīva sadarbība ar Ziemeļvidzemes Ģeoparku un plānojam arī veikt ekspedīcijas uz Kurzemi, Sēliju, Latgali, Lietuvu un Igauniju.


Ekspedīcijā pētām Kārklu dores priedi Dundagas pagastā.  Foto: Andris Grīnbergs, 2010.
Skatījumu skaits: 1817 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 09.03.2011

Gada ģeoloģiskais objekts 2011 – Kulšēnu sēravots

2011. gada ģeoloģiskais objekts izvēlēts Zemgalē – Bauskas novada Vecsaules pagastā. Tur līdzenumā uz ziemeļaustrumiem no Ozolaines ciema, ap 300 metrus no Kulšēnu mājām atrodas lielākais avots Zemgalē un, iespējams, visā Latvijā. Kulšēnu jeb Ozolaines sēravots izplūst Iecavas pietekas – Avotu grāvja labā krastā, mitras pļavas vidū, 7 x 15 metrus plašā iedobē. Pirmoreiz milzīgo avotu aprakstījis jau dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis 1920.gados. Plašāk Kulšēnu sēravots dažādā literatūrā parādās diezgan reti un tikai pēdējos 10 gados. Ir izteikts arī pieņēmums, ka Kulšēnu sēravots ir lielākais sēravots Latvijā. Kopš 2001.gada tas ir aizsargājamais dabas piemineklis un ap to izveidotā aizsargājamā teritorija ir nedaudz lielāka par 20 hektāriem.
Iepriekšējos gados īpaši izvēlētie ģeoloģiskie objekti bija smilšakmens un dolomīta atsegumi Vidzemē – populārās Neļķu klintis Salacas krastā pie Mazsalacas (2008.gadā) un Sikšņu klintis pie Gaujas Virešu apkārtnē (2009.gadā), bet pērn gada ģeoloģiskais objekts bija Virsaišu ūdenskritums Kurzemē, pie kura tika izveidota dabas taka.
Latvijas Petroglifu centra organizēto Kulšēnu sēravota nominēšanu par Latvijas 2011. gada ģeoloģisko objektu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Ziemeļvidzemes Ģeoparks, Bauskas novada dome un Bauskas Tūrisma informācijas centrs. Maijā, kā jau tradicionāli, pie gada ģeoloģiska objekta tiks organizēts izglītojošs pasākums.


Kulšēnu sēravots 2007.gada rudenī.                                 Foto: Andris Grīnbergs.


Kulšēnu sēravots 2011.gada janvārī.                                Foto: Andris Grīnbergs.


Skatījumu skaits: 2994 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 06.01.2011

Ievērojami seno robežakmeņu atklājumi

2010.gada vasarā un rudenī – no jūnija līdz novembrim ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2516 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 16.12.2010

Meklējam senos robežakmeņus Vidzemē

2010.gada Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijās pa Vidzemi lielu uzmanību pievērsīsim senajiem muižu robežakmeņiem. Pētīsim tos un pēc senām kartēm meklēsim pazudušos. Vēl daudzviet mežos un pļavās atrodami akmeņi ar robežzīmēm, kas norāda 200 un vairāk gadu senas robežas. Dažkārt ir tā, ka pa kādreizējo pils novadu vai muižu robežām vēlākos gados nospraustas pagastu robežas. Vietām šos kultūras mantojuma objektus apdraud mežizstrāde un nepieciešams nodrošināt robežakmeņu aizsardzību.


Robežakmens izpēte Limbažu novada mežos.            Foto: Agnese Krauze, 2010.

Jau pavasarī un vasaras sākumā pētīti robežakmeņi Turaidas apkārtnē, Limbažu novada mežos un Smiltenes tuvumā. Limbažu pusē starp Katvariem un Viļķeni atklāti arī vairāki līdz šim nezināmi robežakmeņi, kas iezīmē vairāk nekā 250 gadus senu robežu. Vidzemes robežakmeņu izpēti atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Skatījumu skaits: 1903 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

Jauna dabas taka pie Virsaišu ūdenskrituma

Virsaišu ūdenskritums tika nominēts par 2010.gada ģeoloģisko objektu, un, kā jau ierasts pavasarī - 1.maijā pie tā notika izglītojošs pasākums un talka dabas veidojuma sakopšanai. Kopš tās dienas Latvijā ir par vienu jauku dabas taku vairāk.

Uz Virsaišu ūdenskritumu, kas atrodas Kurzemē, Talsu novada Abavas pagastā, Virbupes labā krasta pietekā netālu no Virsaišu mājām, tagad ved ap 1 km gara dabas taka. Tās sākums atrodas aiz stādu audzētavas „Mazsili", kas ir Stendes - Sabiles šosejas malā. Ar sarkanu punktējumu marķētā taka piemērota nelielam pārgājienam pie dabas. Ir izvietotas norāžu zīmes un stends atpūtas vietā pie ūdenskrituma. Izejot taku var iepazīt ne tikai skaisto, 1,7 m augsto ūdenskritumu, bet arī civilizācijas maz ietekmētu dabu nelielā strauta krastos, kur ir īsta bebru paradīze.


  Skats uz Virsaišu ūdenskritumu.                            Foto: Andris Grīnbergs, 2010.

 
Latvijas Petroglifu centra organizēto Virsaišu ūdenskrituma ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2248 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

Atklāts unikāls krustakmens Iecavas novadā

Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija 2009. gada aprīlī, kopīgi ar Iecavas novadpētnieku Ēvaldu Kivilandu Bauskas rajona Iecavas novadā, pie pamestajām Žigļu mājām atklāja līdz šim nezināmu krustakmeni. Akmens bija melioratoru nedaudz pārvietots, apgāzts un gandrīz aprakts. Ekspedīcijai akmeni izdevās atrakt, un konstatēt, ka tā apakšpusē atrodas ļoti vērtīgs un Latvijā līdz šim neredzēts iekalums. Tas izkalts vairogveida padziļinājumā, reljefi izkaļot krustu un gada skaitli „1780”. Ir ziņas, ka kādreiz tajā vietā, gar mazās Jāņupītes krastu, bijusi iezīmēta robeža starp muižām, un, tādēļ, domājams, ka jaunatklātais Žigļu krustakmens uzskatāms par senu robežakmeni. Mūsdienās tas atrodas Iecavas novada ziemeļaustrumu galā, Jāņupītes labā krastā, pļavā 150 metrus no neapdzīvotajām Žigļu mājām. Tuvākā nākotnē unikālais krustakmens ņemams valsts aizsardzībā, kā arī būtu nepieciešams meliorācijas apgāzto, ap 3 tonnas smago akmeni apgriezt ar iekalumu uz augšu un labiekārtot tam pieeju, uzstādot norāžu un informatīvās zīmes, jo šis akmens neapšaubāmi kā savdabīgs vēstures piemineklis būtu interesants tūristiem.

... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 2098 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

Atklāts Vidzemes visdižākais bērzs

Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija 2008. gada decembra nogalē apmeklējot Limbažu rajona Liepupes pagastu, pilnīgi nejauši pie Porku mājām atklāja līdz šim nezināmu dižbērzu. Bērzi par dižkokiem uzskatāmi, ja to stumbra apkārtmērs 1,3 metru augstumā pārsniedz 3 metrus. Pārsteidzoši, bet uzkalnā pie Porku mājām, netālu no Liepupes - Limbažu ceļa, augošā bērza apkārtmērs ievērojami pārsniedza šo atzīmi. Porku dižbērza apkārtmērs ir 3,68 m, un tas to ierindo 4.resnākā dižbērza godā. Visresnākais bērzs Latvijā - Sausupju dižbērzs aug Tukuma rajona Smārdes pagastā netālu no Valguma ezera, un tā apkārtmērs sasniedz 4,4 metrus. Porku dižbērzs izrādās ir visievērojamākais bērzs Vidzemē, jo trīs izcilākie aug Kurzemē. Tas atrodas Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta teritorijā.

Porku bērzs.

Jaunatklātais Porku dižbērzs Liepupes pagastā.                                        Foto: Andris Grīnbergs, 2008.

Skatījumu skaits: 1908 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

Apzināts unikāls kapsētas dibināšanas akmens

 2008.gada 14.augustā veicot divu jau iepriekš zināmu vēsturisku krustakmeņu apsekošanu Aizkraukles rajona Mazzalves pagasta Kankaļu kapsētā, Latvijas Petroglifu centra akmeņu pētnieki apzināja līdz šim nezināmu krustakmeni. Veicot atraduma izpēti, izrādījās, ka tas nebūt nav parasts sens kapakmens.

Atrašanas brīdī zemes virspusē bija saskatāma tikai apmēram 10 centimetrus augsta akmens virspuses spicīte. Pāri tai bija izaugušas garas zāles, un jau pasen pārkritis bērzs. Izmēros nelielo akmeni atbrīvojot no tam virsū uzkritušā bērza pa pusei satrunējušām paliekām un attīrot virsū uzaugušās velēnas un apsūnojumu, atklājās sens iekalums akmens sānmalā. Tā izpētes laikā tika noskaidrots, ka akmenī rūpīgi iekalts krusts un visai pagarš vēstījums par nelielās Kankaļu kapsētas izveidošanu 1814.gadā.


Unikālais kapsētas dibināšanas akmens. Foto: A.Grīnbergs.


Par Kankaļu kapsētas apkārtni zināms nostāsts, ka Mēra laikā izmiruši visi novada iedzīvotāji, un dzīva palikusi tikai Kankaļu māju saimnieka meita, kuru apprecējis franču kareivis Pantalons, kas pēc nodarbošanās bijis akmeņkalis, un domājams, gan izveidojis kapsētu, gan izkalis unikālo Mēra akmeni (atradies pēc 25.gadu pazušanas un tagad atrodas Brīvdabas muzejā Rīgā), gan šo kapsētas dibināšanas akmeni un, iespējams, arī vēl citus Kankaļu ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 2059 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

Pētījumi un atklājumi Liepājas rajonā

Šogad Latvijas Petroglifu centrs veic sistemātisku Liepājas rajona akmeņu izpēti. Pēc platības lielākajā Latvijas rajonā aptverot katru tā pagastu, pētījumu sezonas laikā iecerēts apzināt visus dižos un kultūrvēsturiskos akmeņus. Tiks pētīti gan zināmie dižakmeņi, robežakmeņi, bļodakmeņi, bedrīšakmeņi, un citi ar kaut ko nozīmīgi akmeņi, gan meklēti arī jauni, līdz šim nezināmi. Jau aprīļa sākumā notika pirmā ekspedīcija Medzes, Vērgales un Dunalkas pagastā.

Pārsteidzoši, bet ekspedīcijas pirmajā dienā - 2008.gada 5.aprīlī - Medzes pagastā tika atklāti divi jauni bedrīšakmeņi. Viens no tiem līdz šim bija pazīstams kā dabas un tūrisma objekts - Kapsēdes Rudais akmens. Tagad noskaidrots, ka šī akmens virsmā jau pirms mūsu ēras cilvēki ieveidojuši daudzas bedrītes. Turpat Medzes pagastā, netālu no Kalnmaļu (Mātras) pilskalna tai pašā dienā tika apzināts akmeņkaļu bojāts dižakmens pie Odziņu mājām, un arī tā virsmā tika atrasta ieveidota pārliecinošas formas bedrīte. Kapsēdes Rudais bedrīšakmens un Odziņu bedrīšakmens ņemami valsts aizsardzībā kā arheoloģijas pieminekļi.

Liepājas rajona dižakmeņu izpēti finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds, bet kultūrvēsturisko akmeņu izpēti - Valsts Kultūrkapitāla fonds. Rajona dižo un vēsturisko akmeņu izpēti atbalsta arī Liepājas rajona padome un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Liepājas rajona nodaļa. Pēc Liepājas rajona akmeņu izpētes beigām informācija būs atrodama LPC mājas lapā.


Kapsēdes Rudais akmens. Fot
		<!-- ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 1942 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

Salacas krastos uzskaitīti 203 atsegumi

2007.gada vasarā Latvijas Petroglifu centrs ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu veica Salacas baseina smilšakmens atsegumu uzskaiti un novērtēšanu. Līdz šim par smilšakmens atsegumu skaitu Ziemeļvidzemes skaistākās un ūdenstūristu iecienītākās upes krastos ziņas bija visai aptuvenas.


LPC eksperti veic pētījumus Gudzonu alā.                                              Foto: Andris Grīnbergs, 2007.

Pēc vienotas metodikas un sistemātiski 2007.gadā no pavasara līdz rudenim tika apsekoti visi Salacas krastos esošie atsegumi, un tika noskaidrots, ka Salacas ielejā no Mazsalacas līdz Salacgrīvai kopumā ir 203 devona iežu - smilšakmeņu un dolomītsmilšakmeņu - atsegumi. Līdz šim speciālistu aprindās bija viedoklis, ka iežu atsegumi ir apmēram uz pusi vai vēl mazāk. Tomēr pētījumu gaitā atklājās, ka liela daļa atsegumu slēpjas mežonīgās pamatkrastu nogāzēs, kur nav ne taku, ne arī tie redzami laivotājiem no upes, un tādēļ līdz šim palikuši nepamanīti. Pētījumu gaitā iežu atsegumi ne vien uzskatīti, bet arī pētīti no ģeoloģiskā, bioloģiskā un kultūrvēsturiskā viedokļa.

Neļķu klintis pie Salacas. Foto: Andris Grīnbergs, 2007.
Salaca pie Neļķu klintīm.                                                                         Foto: Andris Grīnbergs, 2007.
Skatījumu skaits: 2010 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

Ziemeļvidzemē apzināti ļoti seni tilti

Latvijas Petroglifu centra Salacas baseina smilšakmens uzskaites un novērtēšanas projekta ekspedīcijas laikā Valmieras rajonā, 2007.gada 22.maijā tika apzināts līdz šim zinātniekiem nezināms akmens krāvuma tilts pār Īģes upes labā krasta pieteku. Īpaši interesanti, ka šis izmēros nelielais tiltiņš ir sakrauts no lieliem akmeņiem, nelietojot nekādu saistvielu. Tilta vecums nav zināms, bet domājams, ka tas varētu būt pat vairāki simti gadu. Akmens krāvuma tilta garums ir 9 m, platums 4,5 m, un interesanti, ka tas retu reizi tiek izmantots vēl mūsdienās. Pār akmeņu tiltu ved ļoti mazlietots meža ceļš. Trīs mēnešus vēlāk - 23.augustā - līdzīgs akmens krāvuma tiltiņš tika apzināts arī Limbažu rajonā, Salacas kreisā krasta sāngravā netālu no Staiceles. Tur esošais tiltiņš pār mazu strautiņu, ir izmēros mazāks - 6 m garš un 4 m plats, un sliktāk saglabājies. Mūsdienās tas vairs netiek izmantots, un mežonīgajā gravā tikai ar grūtībām samanāma senā ceļa vieta. Apzināto seno tiltu, kas uzskatāmi par celtniecības pieminekļiem, izpēti iecerēts turpināt nākamajā vasarā, un, varbūt kāds no tiem var izrādīties vecākais tilts Latvijā.

Akmeņu krāvuma tiltiņš. Foto: A.Grīnbergs, 2007.

Skatījumu skaits: 2160 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

« 1 2 3 4

Meklēšana

Kalendārs

«  Decembris 2017  »
PrOTCPkSSv
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.