Latvijas Petroglifu centrs





Sākums » Ierakstu arhīvs
Saglabāsim Ances svētliepas vietu!

Liepas dzīvelīgi atjaunojas kad tām apzāģē zarus. To var labi redzēt pilsētu apstādījumos. Daudzviet novērots, ka tās ataug pat tad, kad aplauzti vai apzāģēti stumbri. Dažkārt novērots, ka pat nozāģētas liepas vietā no celma sāk ataugt atvases. Tā tas notiek arī ar svētliepām Kurzemē. Piemēram, slavenajai Usmas Elku liepai nolūzušo stumbru vietā ataug jaunas atvases. Pat pilnīgi nozāģētās Pedvāles svētliepas vietā no celma paliekām nesen sākuši zaļot jauni dzinumi. Līdzīgi varētu būt arī ar Ances svētliepu, kas pati vēlas atjaunoties. Taču nejaušību un nezināšanas dēļ tās jaunākās paaudzes atvases ik pa laikam kāds nozāģē.


Foto: Ances svētliepas atvases 2011.gada novembrī.

Ances svētliepa, kas rakstos saukta arī par Ierciema un Upesleju svētliepu, meklējama Ventspils novada Ances pagastā, Ances - Ierciema ceļa ziemeļu malā, 3 metrus no ceļa braucamās daļas malas. Vietu atrast var no Ances puses braucot un skatoties pa kreisi no ceļa, mežmalā, 40 metrus aiz Teiku māju ceļa.

Ances svētliepa kā teiksmaina minēta vairāk nekā 50 dažādās teikās un nostāstos. Teiku sižets īsumā ir, ka pie svētliepas laikā, kad Ancei tuvojies ienaidnieks notikusi lūgšanās un zīlēšana metot zarus Stendes upē un vērojot uz kuru pusi tie peldēs. Zari peldējuši pret straumi, un ienaidnieks līdz Ancei nav nonācis. Teikās minētā zaru peldēšana pret straumi ir visai iespējama, jo upei kritums niecīgs, straume lēna un pretvēja ietekmē tas varētu būt noticis. 1839.gadā svētliepu apmeklējis Tērbatas universitātes profesors Fridrihs Kruze un pēc tam publicējis pirmo zināmo tās zīmējumu, kurā redzams ļoti dižs un varens koks ar plašu vainagu un lielu dobumu stumbrā. Svētliepa nolūzusi 20.gadsimta sākumā, bet tās vietā, par spīti daudzajiem nozāģēšanas gadījumiem, nemitīgi turpina augt atvases. Vietējie iedzīvotāji zina stāstīt, ka pēdējo desmitgažu laikā svētliepas atvases nozāģētas vairākkārt - tad meža kopēji nozāģē atbrīvojot apēnojumu ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 1667 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 29.02.2012

2012. GADA ĢEOLOĢISKAIS OBJEKTS – RUDZĪŠU AKMENS


Par 2012.gada ģeoloģisko objektu ir izvēlēts Rudzīšu akmens, kas atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Laidu pagastā.
 
Skatījumu skaits: 2405 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 08.01.2012

Latviešu pētnieki atklāj kulta akmeņus Lietuvā

2011.gada pētījumu sezona senāko kulta akmeņu – bedrīšakmeņu jomā izrādījusies visai bagātīga jauniem atradumiem. Jūlijā tika atklāts pirmais bedrīšakmens Zemgalē. Līdz šim nezināmais senais kulta akmens tika uziets Dobeles novada Naudītes pagasta nomaļos mežos. Taču pārsteidzošākie bedrīšakmeņu atklājumi notika 1.maijā, kad latviešu pētnieki ekspedīcijā Lietuvā vienas dienas laikā divās atšķirīgās vietās atklāja divus līdz šim nezināmus bedrīšakmeņus. Nesen saņēmām apstiprinājumu no Lietuvas, ka abi ir jaunatradumi.

Latvijas Petroglifu centra pētniekiem ir tradīcija vismaz reizi gadā aizbraukt uz Lietuvu un iepazīt kaimiņzemes dabas un kultūras pieminekļus. Arī šogad četru dalībnieku sastāvā 1.maijā izbraucām uz Pakroja, Jonišķu un Šauļu rajonu. Plānotie apskates objekti bija dažādi kausakmeņi, pa kādam pilskalnam un citai senvietai, kā arī Velna akmens Mūsas iztekas purvā. Pa ceļam visai negaidīti Jurim Metumam un Andrim Grīnbergam izdevās atrast līdz šim nereģistrētus senos kulta akmeņus.

Garāmgājēji senvietu neatpazīst

Pirmais bedrīšakmens tika pamanīts pa mašīnas logu braucot cauri Pamūša ciemam Pakroja rajonā. Burnišķu gatvē izskatās apmēram kā parastā Līvānu tipa māju ciematā. Un pie kādas no šādām mājām, pagalmā pie ielas, nezināmos laikos, domājams, no tuvējās apkārtnes, atvests un uzstādīts ir bedrīšakmens. Akmens virsma, droši vien mājas saimniekam likusies interesanta, un tāpēc tas šurp nogādāts un novietojot uz sāna ar bedrītēm bagāto virsmu pret ielu, lai visi garāmgājēji un braucēji redz cik interesants dārza dekors. Tai pašā laikā var secināt, ka akmens šai vietā stāvējis jau gadiem, un šajā laikā nevienam nav radušās domas, ka tas ir kultūras piemineklis – sens kulta akmens. Šis gadījums, domājams, vēlreiz pierāda, ka senākās vēstures objektus daudzi cilvēki nezina un neatpazīst, pat gadījumos, kad tos redz ikdienā. Un domājams, ka tas tā ir ne tikai Lietuvā, bet arī pie mums Latvijā.


Juris Metums pēta Pamūša bedrīšakmeni.  Foto: A.Grīnbergs, 2011.

Pamūša bedrīšakmens izmēros nav ļoti liels – garums tikai nedaudz vairāk par 2 metriem un kopējais ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2019 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 11.11.2011

Atklāts pirmais bedrīšakmens Zemgalē

Jau labu laiku pētnieku prātus saistīja doma, ka no senākajiem kulta akmeņiem – bedrīšakmeņiem neviens objekts neatrodas Zemgalē. It kā jau diezgan skaidra situācija, ka šis reģions ir līdzens, lauksaimnieciski plaši apstrādāts, akmeņu tajā vispār nav daudz, un tie, kas bijuši jau sen saskaldīti un pilīs, muižās vai to sētās samūrēti. Un tomēr Zemgalei visapkārt esošos reģionos šādi bedrīšakmeņi jau bija zināmi.

2011.gada 19.jūlijā veicot Seno kulta vietu izpētes projekta darbus Dobeles novada Naudītes pagasta mežos pilnīgi nejauši izdevās atrast līdz šim nezināmu bedrīšakmeni. Todien mēs trijatā ilgi meklējām teiksmaino Skroderu akmeni Sesavas upītes krastā. Pēc tam pa brikšņiem un bebru pārpurvotu upes krastu, kur nav makšķernieku takas, devāmies uz Ogānu Naudas kalnu. Pēc tā apmeklēšanas nebija vēlēšanās iet atpakaļ cauri brikšņiem pa iepriekš nākto neceļu, bet mēģināt iziet kaut kā taisnāk uz vietu, kur pie meža ceļa atstājām mašīnu.

Apvidus patiesi pirmatnējs – apdzīvotu māju tuvumā nav, ceļi arī tikpat kā nekādi, pārsvarā zvēru takas diezgan dažādos mežos. Vietām lapu koku briksnāji ar slapjām, pārpurvotām vietām, vietām – kalnains reljefs ar egļu mežiem. Daudzviet redzamas dažādu zvēru pēdas un zemes izkārpījumi. Un tad pēkšņi pa šādu briksni ejot ieraugam mežacūku sarakņātā vietā interesantu akmeni. Vienlaikus turpat blakus sarosās arī divi meža kuiļi. Tie neapmierināti skraida šurp un turp, līdz izdomā doties prom no mūsu sabiedrības. Varam pievērsties akmenim, kura virsmā redzamas seno cilvēku atstātās bedrītes.


Nezinātājs nepateiks, ka it kā parastais akmens brikšņos ir arheoloģiski nozīmīgs objekts. Foto: A.Grīnbergs, 2011.

Mazāk nekā puskubikmetru lielais granīta akmens no senseniem laikiem atradies šajā vietā. Liela tā daļa ir neredzami iestigusi zemē jau kopš tiem laikiem, kad ledājs to te atstājis. Krietni pēc tam pie akmens nonākuši cilvēki, kas ar kādu citu akmeni ieveidojuši sfēriskās formas bedrītes. No arheoloģiskā viedokļa ļoti labi, ka akmens ir nekustināts – savā sākotnējā vietā. Ne ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 1794 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 28.10.2011

Vidzemē izdodas atklāt nezināmus robežakmeņus

Šogad turpinās Latvijas Petroglifu centra Vidzemes robežakmeņu apsekošanas un izpētes projekts, kas aizsākās pagājušā gadā. Mežainos apvidos atrodamie robežakmeņi vieglāk uzmeklējami pavasarī un rudenī. Arī šogad jau ir izdevies atrast ne mazums līdz šim nezināmus senos robežakmeņus, noskaidrot jaunas nianses par robežu iezīmēšanu un pārmantošanu no paaudzes paaudzēs, no vieniem laikiem un administratīviem iedalījumiem uz citiem, turpinoties jaunām robežām pa veco vietām.

Raiskuma pagasta mežos Bauža ezera apkārtnē maija beigās tika pētīti kopumā četri robežakmeņi, kas iezīmē 1653.gadā liktu robežu. Ekspedīcijas gaitā šajā apvidū papildus diviem jau zināmiem 17.gadsimta robežakmeņiem, tika atrasti vēl divi līdz šim neapzināti senie robežakmeņi. Uzskatām, ka šis senās robežas posms, kurā zināmi četri 358 gadus senās robežas akmeņi būtu valstiski aizsargājams kā kultūras mantojuma objekts. Pašlaik to var apdraudēt mežizstrādes darbi. Būtiski atzīmēt, ka šie ir vieni no senākajiem zināmajiem Vidzemes robežakmeņiem!


Jaunatklāts ļoti sens robežakmens Bauža ezera tuvumā. Foto: Andris Grīnbergs.

Alūksnes novadā maijā tika pētīti divi jau krietni sen zināmi un pat kā tūrisma objekti visai populāri senie robežakmeņi – Mārkalnes mežu robežakmens no 1800.gada, kas gan grūti sasniedzams, un Silenieku krustakmens, kas visai daudz literatūrā aprakstīts un mūsdienu kartēs bieži atzīmēts. Silenieku krustakmens iekalums ir datēts ar 1782.gadu, kas ir laiks, kad Latgale iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Šis robežakmens esot bijis kā robežzīme starp guberņām, it kā arī pirms tam starp Krievijas, Polijas un Zviedrijas valstīm, un vēlākos gados kā robeža starp trim vietējām muižām. Akmens virsmā atrodams arī kāds jaunāku laiku iekalums, kas līdz šim robežakmens pētījumos nav minēts – 2.pasaules kara laikā – akmens virsmas austrumu malā veikts pavājš gada skaitļa 1944 un viena slāvu alfabēta burta „Ш” iekalums. Tas izdarīts respektējot vecos iekalumus un tos neskarot.

Pavasarī ļoti sekmīga bija Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija uz mežainu apvidu starp Meņģeli, Sausnēju un Iršiem. Tu ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2785 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 27.09.2011

Liepājas apkārtnē iznīcina seno kulta vietu

Augusta vidū Seno kulta vietu apzināšanas projekta (Cult Identity) Kurzemes reģiona darba grupa Grobiņas novada Medzes pagastā devās apsekot Odziņu bedrīšakmeni. Tas pēc savas būtības kā objekts ietver sevī gan dabas vērtības, gan senvēstures liecības, gan arī ir skarbs liecinieks senāk notikušai dabas postīšanai, jo no dižakmens sāna jau pasen bija atšķelts paliels gabals. Diemžēl 2011.gadā situācija izrādās pārsteidzoša – ievērojamais akmens ir aprakts.

Odziņu bedrīšakmens tika atklāts 2008.gadā Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijā, kas togad Liepājas rajonā apzināja visus ievērības cienīgos akmeņus. Tika apsekoti un pētīti gan dižakmeņi, gan visa veida kultūrvēsturiskie un arheoloģiskie akmeņi. Projekta pētījumu gaitā tika atklāti arī vairāki līdz tam nezināmi senie kulta akmeņi, viens no tiem bija arī Odziņu bedrīšakmens.

Pie Medzes pagasta Odziņu mājām, lauka vidū esošais dižakmens togad tika pētīts un atklāts, ka tas ir ne vien izmēros pietiekami liels (6 kubikmetri – vietējas nozīmes dižakmens), bet arī nozīmīgs kā sena kulta vieta. Akmens atrašanās vieta ir Kalnmaļu pilskalna un senpilsētas vietas tiešā tuvumā.
Akmens jau senāk bija pamatīgi bojāts. Tā dienvidu puse, apmēram trešdaļas apjomā bija nošķelta un aizvesta, atstājot tikai atlūžņus. Vēl pāri visam akmenim, kā mēģinot nošķelt vēl trešdaļu, bija iekalta 3,8 m gara, 5 cm plata un 8 cm dziļa rieva, kuras vienā galā pa rievas vietu vēl ieurbti 13 urbumi. Kopumā tas viss liecināja, ka šis akmens ir daudz cietis, bet tomēr vēl saglabājies. Veicot izpēti akmens virsmas ziemeļpusē uzreiz tika pamanīta izcilas kvalitātes senā bedrīte 7 cm diametrā. Vēlāk pētniekiem izdevās konstatēt, ka šādas bedrītes akmens virsmā ir vēl daudz vairāk.
Drīz pēc akmens izpētes informācija tika iesniegta Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) ar mērķi seno kulta vietu ņemt valsts aizsardzībā. Inspekcijas pārstāvji pēc kāda laika senvietu apsekoja un atzina, ka tā būtu aizsargājama.


Odziņu bedrīšakmens 2008.gada pavasarī.    Foto: Andris Grīnbergs, 2008.

Tomēr neskatoties uz visu iepriekš ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 1868 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 28.08.2011

Seno kulta vietu izpētes vasara

Lielā daļā Latvijas – Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē šovasar tiek realizēts Seno kulta vietu izpētes projekts (Cult Identity). Zemgales plānošanas reģionā projekta pētnieciskos darbus veic Latvijas Petroglifu centrs. Zemgales plānošanas reģiona pārraudzībā ir Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils rajonu teritorijas, kurās līdz jūlija beigām notikušas jau 5 ekspedīcijas.

Ekspedīciju mērķis ir apsekot senās kulta un mitoloģiskās vietas, novērtēt to pašreizējo stāvokli un izvērtēt cik no tām būtu interesantas kā potenciāli tūrisma objekti. Tiek domāts par to, vai senā kulta vieta, piemēram, kāds Velnakmens vai Upurozols ir saistošs ceļotājiem kā apskates objekts, vienlaikus izvērtējot vai plašāka apmeklētība objektam nevar būt nevēlama. Katrs šajā projektā apsekotais objekts vienlaicīgi tiek novērtēts no vēsturiskā, dabas un tūrisma viedokļa. Starp objektiem ir gan ļoti populāri (piemēram, Ķeveles avoti un Meļķitāru Muldakmens), gan arī maz zināmi un tikpat kā neapmeklēti, kas paslēpušies dziļos mežos, purvos un citās grūti pieejamās vietās.
Pirmā ekspedīcija notika Jelgavas un Dobeles apkārtnē. Kā viens no interesantākajiem novērojumiem – Ķeveles avotu ūdeni par labu atzīst ne vien latvieši, bet arī lietuvieši, kas brauc ap 25 km vienā virzienā un to eksportē prom lielos apjomos. Šīs vietas izpētes laikā pēc garšīgā ūdens bija atbraukuši daudzi, bet pārsvarā lielā skaitā bija ciemiņi no Lietuvas.
Jūlija pašā sākumā otrā seno kulta vietu izpētes ekspedīcija notika Bauskas apkārtnē. Apsekoti tika vairāki kausakmeņi, kādi Latvijā atrodami tikai Zemgalē. Diemžēl nācās konstatēt, ka viens no skaistākajiem līdz šim zināmajiem kausakmeņiem Īslīces pagasta Stērstiņos ir pazudis. Pēc saimnieka teiktā it kā tam virsū ar buldozeru uzgrūsta liela smilšu kaudze. Turpat netālu ceļa malā savukārt savākta vairākus metrus augsta akmeņu kaudze. Tie vākti nost no laukiem, bet, kas zina – varbūt tur iemests arī vēsturiski vērtīgais kausakmens? Zīmīgi, ka pirms dažiem gadiem jau pazuda viens kausakmens Bauskas apkārtnē, tagad vēl viens. Latvijā kausakmeņu ir palicis mazāk par desmit. Tā mūsdienās, visticamāk nezināšanas dēļ, zūd Zemgales kultūras mantojums.

... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2453 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 31.07.2011

Milzu dižliepa Valmieras šosejas malā

Viens no Latvijas visievērojamākajiem dižkokiem - Ķelderu dižliepa līdz šim tikpat kā nezināma aug biezos brikšņos gandrīz Valmieras – Inčukalna šosejas malā.


Stalta un kupla Ķelderu dižliepa aug mazapdzīvotā apvidū.        Foto: A.Grīnbergs.

Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija 2011.gada 29.maijā apsekoja tikpat kā nevienam nezināmu milzu dižliepu Raiskuma pagastā netālu no Bauža ezera. Tā aug Ķelderu purva tuvumā, neapdzīvotās Ķelderu viensētas malā, tikai ap 200 metrus no Inčukalna - Valmieras šosejas.

Lai izpētītu un izmērītu dižliepu nācās vispirms pie tās tikt. Brikšņi bija tādi, ka cauri grūti izspraukties, kur nu vēl to nofotografēt. Kādu laiciņu pastrādājām dižkokam par labu atbrīvojot to no apkārt esošiem džungļiem. Neapdzīvotajā apvidū visu pamazām pārņem mežs, arī liepa visapkārt ieaugusi lielākos un mazākos kokos un krūmos.


Attīram dižliepu no apkārt saaugušiem brikšņiem un pašas kritušo zaru jūkļa. Foto: A.Grīnbergs.

Ievērojamā liepa ir trīsžuburu koks, kam zemākais atzarojums sākas ap metra augstumā. Dižkoka mērījums šādā gadījumā jāveic šaurākajā stumbra vietā - 0,5 m augstumā. Apkārtmērs ir varens - precīzi 8,00 m. Tā neapšaubāmi ir arī viena no interesantākajām un kuplākajām Latvijas liepām, kas potenciāli – iekārtojot taku un norāžu zīmes, varētu kļūt par ļoti labu tūrisma objektu.


Ekspedīcija pie dižliepas jau pēc tās apkopes un mērījumu veikšanas. Foto: A.Grīnbergs.

Ķelderu dižliepa pašreiz ir otra dižākā liepa Latvijā. Pirmajā vietā jau daudzus gadu desmitus atrodas izcilā Valdemārpils Elku liepa Talsu novadā, kuras apkārtmērs ir 8,5 metri. Savukārt trešā vietā ir Aucenieku liepa Kuldīgas novadā ar 7,9 m apkārtmēru. Ķelderu dižliepa ir dižākā liepa Vidzemē, otrā vietā šajā reģionā atstājot Limbažu novadā pie Kaijciema augošo Skomaku Elk ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2571 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 09.06.2011

Latvijas lielākais avots apdziedāts un izpētīts

Šogad par gada ģeoloģisko objektu izvēlēts Zemgalē, Bauskas novada Vecsaules pagastā esošais Kulšēnu sēravots. 19.maija pēcpusdienā pie tā notika izglītojošs pasākums, kas pulcināja vairāk nekā 50 dalībniekus. Klātesošie bija gan Vecsaules pagasta iedzīvotāji, gan tālāki atbraucēji no Bauskas, Rīgas, Ķemeriem, Siguldas un citām Latvijas vietām.


Kulšēnu sēravots - lielākais avots Latvijā.              Foto: A.Grīnbergs, 2011.

Pirmoreiz gada ģeoloģiskā objekta pasākums bija dziesmots. Sanākušos ar latviešu tautas dziesmām un koklītes skaņām priecēja Vecsaules pagasta folkloras ansamblis „Vecsaule” Sarmītes Zanderes vadībā. Sanākušajiem bija iespēja noklausīties nelielu brīvdabas lekciju par Zemgales ģeoloģiju un Kulšēnu sēravotu, Latvijas Petroglifu centra un Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzeja ekspertiem uzdot jautājumus un saņemt speciālistu atbildes, kā arī novērot kā tiek mērīts milzīgā avota izplūdes apjoms.


Vecsaules pagasta folkloras ansamblis "Vecsaule".           Foto: A.Grīnbergs, 2011.

Tagad uz Kulšēnu sēravotu dabā iezīmēts labākais nokļūšanas ceļš. Līdz šim uz šo dabas objektu interesenti devās no dažādām pusēm, un dažas no tām bija neērtas gan nācējiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. Tādēļ tagad iekārtots piemērotākais ceļš uz avotu. Tas sākas no Ozolaines ciema centra, kur galvenās ielas malā ir pirmā norādes zīme, kas novietota pie sānceļa, kurp jāiegriežas. Tālāk, vietā, kur ciema apbūve beidzas, ir otra norāde, kuras tuvumā iespējams novietot automašīnas. Uz avotu aiz šīs zīmes jāiet vēl pārsimts metru, pa jaunu tiltiņu jāšķērso nelielais Avotgrāvis, un tad jau turpat pļavā redzama dabas aizsargājamā objekta zīme un aiz tās liela ieplaka, kur izplūst milzīgais avots. Jaunās norāžu zīmes izgatavojuši Ozolaines pamatskolas skolēni Aivara Ķērpja vadībā.

... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2398 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 20.05.2011

Pasākums pie Gada ģeoloģiskā objekta - Kulšēnu sēravota

2011. gada ģeoloģiskais objekts atrodas Zemgalē – Bauskas novada Vecsaules pagastā. Tur līdzenumā uz ziemeļaustrumiem no Ozolaines ciema, ap 300 metrus no Kulšēnu mājām atrodas lielākais avots Zemgalē un, iespējams, visā Latvijā.


Kulšēnu sēravots ziemas vidū.                                                Foto: A.Grīnbergs, 2011.

Ir izteikts arī pieņēmums, ka tas ir lielākais sēravots Latvijā. Kulšēnu jeb Ozolaines sēravots izplūst Iecavas pietekas – Avotu grāvja labā krastā, mitras pļavas vidū, 7 x 15 metrus plašā iedobē. Pirmoreiz milzīgo avotu apzinājis dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis 1920.gados. Kopš 2001.gada tas ir aizsargājamais dabas piemineklis.

Kā jau tradicionāli, pie gada ģeoloģiska objekta pavasarī notiek izglītojošs pasākums. Šogad pie Kulšēnu sēravota tas notiks 19.maijā (ceturtdiena) pulksten 14.00. Aicināti visi interesenti. Pasākuma ietvaros Latvijas Petroglifu centra un Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzeja speciālisti stāstīs par Zemgales ģeoloģiju, sēravotiem, un tiks veikts arī milzīgā avota ūdens izplūdes mērīšanas paraugdemonstrējums.

Latvijas Petroglifu centra organizēto Kulšēnu sēravota nominēšanu par Latvijas 2011. gada ģeoloģisko objektu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Ziemeļvidzemes Ģeoparks, Bauskas novada dome un Bauskas Tūrisma informācijas centrs.
Skatījumu skaits: 1501 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 13.05.2011

Atklāts 10.lielākais dižakmens Latvijā

Jau 2010.gada rudenī Valsts Mežu dienesta Kultūras mantojuma apzināšanas projektā, kas notika Ziemeļvidzemē, Pededzes pagasta inventarizētājs Igors Ņikitins sniedza ziņas, ka atrasts ļoti liels dižakmens Vīndedžu karjerā. Milzīgais akmens, kas nesen karjerā atrakts, pēc aptuveni noteiktiem izmēriem, solījās būt viens no lielākajiem Latvijā.


Dižakmens atrodas karjerā netālu no ceļa.                       Foto: Andris Grīnbergs, 2011.

Tā kā Pededzes pagasts ir ļoti tālu no Rīgas, un drīz pēc ziņu saņemšanas iestājās sniegota ziema, kad akmeņu pētījumi stipri sarežģīti, līdz šim ekspertiem jaunatklājumu nebija izdevies novērtēt. 2011.gada 8.maijā Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija, saskaņojot apmeklējumu ar robežsardzi, jo dižakmens atrodas tiešā Eiropas Savienības robežas tuvumā, veica dižakmens apsekošanu un uzmērīšanu.

Lai arī pirmās ziņas par dižakmens izmēriem izrādījās pārspīlētas, tomēr neapšaubāmi jaunatklātais dabas objekts ir ievērojams savos izmēros. Sarkanā granīta akmens virszemes daļas augstums ir 3,0 metri, garums 6,9 m, platums 5,0 m, bet aprēķinātais tilpums 52 kubikmetri.


Karjera vidē akmens izskatās, ka atrodas zilas lagūnas krastā.      Foto: Andris Grīnbergs, 2011.

Jaunatklātais Vīndedžu dižakmens šobrīd ir 10.lielākais akmens Latvijā. Pirms tā kā varenāki ir Nīcgales dižakmens, Radžu (Brodu) dižakmens, Velna Skroders, Vandzenes (Tilgaļu) dižakmens, Krauju jūrakmens, Ķīļu Velnakmens, Jušu (Zviedru) dižakmens, Kapsēdes dižakmens un Seimaņu dižakmens.


Dižakmeni šķeļ plaisa, un tā pilnīga atrakšana nebūtu vēlama.            Foto: Andris Grīnbergs, 2011.
Skatījumu skaits: 2916 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 13.05.2011

Bojā gājis Latvijas dižākais bērzs


2011.gada 7.aprīļa vēlā vakarā, vētrainas nakts tumsā, nogāzies Latvijas dižākais – Sausupju dižbērzs Tukuma apkārtnē netālu no Valguma ezera.


Šis bija izcils dižkoks. Līdz ar zemi nolūzušā dižbērza apkārtmērs, noteiktajā augstumā un arīdzan kāda pētnieka ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2189 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 14.04.2011

Iznākusi grāmata „Latvijas ūdenskritumi un krāces”

Martā ir labākais leduskritumu laiks. Vismaz šoziem, kad bija sasnidzis ļoti biezs sniegs, noteikti. Sākoties kušanai, pa dienu kūstot, pa nakti sasalstot, ir apstākļi, kas visu ziemu veidojušos leduskritumus padara skaisti krāsainus un daudzveidīgus. Tagad ir to maksimums gan skaistuma, gan izmēru ziņā. Drīz nāks pavasaris un tad leduskritumu krāšņumu nomainīs pamatīgi pali un sāksies labākais ūdenskritumu laiks.


Grāmatā ir apjomīgs materiāls par mūsu izcilāko ūdenskritumu Ventas rumbu. Foto: A.Grīnbergs, 2010.

Šajā laikā ir iznākusi grāmata „Latvijas ūdenskritumi un krāces” (Andris Grīnbergs, 2011.g., izdevniecība „Trīsdesmit seši”). Tajā atrodama plaša informācija par Latvijas ūdenskritumiem – kādi tie ir, kur atrodas, kā un kad vislabāk tos apskatīt un citas ziņas.


Abavas rumba no neparastāka skatu punkta.                            Foto: A.Grīnbergs, 2010.

Dodoties dabā noderīgs būs arī grāmatā atrodamais sezonālo ūdenskritumu un leduskritumu saraksts un iedvesmojošs foto materiāls par tiem. Pirmoreiz pilnībā apkopota informācija arī par visiem zudušajiem Latvijas ūdenskritumiem, un diemžēl tādu mums ir daudz. Lielākie zaudējumi ir zem triju Daugavas elektrostaciju ūdenskrātuvēm, kur zudušais Staburags un populārais Pērses ūdenskritums ir tikai paši slavenākie objekti.


Rumbas ir ne tikai Ventai un Abavai. Mazāk populāra ir Valgales rumba.           Foto: A.Grīnbergs, 2010.

Grāmatā publicēts gandrīz 200 Latvijas upju krāču sar ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 4436 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 10.03.2011

Latvijas Petroglifu centram – 5 gadi!

Mūsu biedrības pirmsākumi saistās ar 1995.gada decembri, kad novērtējot sabiedriskās organizācijas nodibināšanas iespējas, tika izveidots Latvijas Dabas pētniecības fonds (LDPF). Tas bija pirms vairāk nekā 15 gadiem. Kā LDPF nozīmīgākais darbu rezultāts zināma Latviešu pirmā polārā ekspedīcija Špicbergenā 1996.gadā, kas guva plašu rezonansi un tika atspoguļota uz avīžu pirmajām lapām un TV ziņu izlaidumos.
2005.gada nogalē sabiedriskās organizācijas, atbilstoši valdības lēmumam, bija jāpārveido par biedrībām vai nodibinājumiem. Tad veicot izmaiņas statusā, nomainījām arī nosaukumu, uz īsāku, tādu, ko nejauktu ar citām organizācijām, un, kas pats par sevi liecinātu par darbības jomu. Tā tapa biedrība Latvijas Petroglifu centrs (LPC). Mūsu aktivitātes un panākumi redzami mājas lapā, kas tika izveidota 2008.gada janvārī, un pašreiz redzamā jau ir otrā versija, kas aizstāja iepriekšējo 2010.gada decembrī. Tajā ikviens var iepazīties ar LPC veikumu un iegūt daudz noderīgas ziņas par Latvijas dabu un kultūras mantojumu.
Šogad 26.februārī atzīmējot Latvijas Petroglifu centra 5 gadu aktīvās darbības gaitas, pulcējāmies Farmācijas muzeja telpās, skatot bilžu prezentācijas atskatījāmies uz pēdējos gados paveiktajām ekspedīcijām un projektiem, un domājām ko un kā darīt šosezon. Pasākumā piedalījās LPC biedri, draugi un atbalstītāji, iepriekšējo gadu projektu dalībnieki un citi viesi.



Skatāmies paveikto ekspedīciju foto materiālus.        Foto: Vilnis Spundiņš, 2011.

Latvijas Petroglifu centra darbu prioritātes 2011.gadā būs Vidzemes robežakmeņu meklējumu un pētījumu turpinājums, aktīva sadarbība ar Ziemeļvidzemes Ģeoparku un plānojam arī veikt ekspedīcijas uz Kurzemi, Sēliju, Latgali, Lietuvu un Igauniju.


Ekspedīcijā pētām Kārklu dores priedi Dundagas pagastā.  Foto: Andris Grīnbergs, 2010.
Skatījumu skaits: 1771 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 09.03.2011

Gada ģeoloģiskais objekts 2011 – Kulšēnu sēravots

2011. gada ģeoloģiskais objekts izvēlēts Zemgalē – Bauskas novada Vecsaules pagastā. Tur līdzenumā uz ziemeļaustrumiem no Ozolaines ciema, ap 300 metrus no Kulšēnu mājām atrodas lielākais avots Zemgalē un, iespējams, visā Latvijā. Kulšēnu jeb Ozolaines sēravots izplūst Iecavas pietekas – Avotu grāvja labā krastā, mitras pļavas vidū, 7 x 15 metrus plašā iedobē. Pirmoreiz milzīgo avotu aprakstījis jau dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis 1920.gados. Plašāk Kulšēnu sēravots dažādā literatūrā parādās diezgan reti un tikai pēdējos 10 gados. Ir izteikts arī pieņēmums, ka Kulšēnu sēravots ir lielākais sēravots Latvijā. Kopš 2001.gada tas ir aizsargājamais dabas piemineklis un ap to izveidotā aizsargājamā teritorija ir nedaudz lielāka par 20 hektāriem.
Iepriekšējos gados īpaši izvēlētie ģeoloģiskie objekti bija smilšakmens un dolomīta atsegumi Vidzemē – populārās Neļķu klintis Salacas krastā pie Mazsalacas (2008.gadā) un Sikšņu klintis pie Gaujas Virešu apkārtnē (2009.gadā), bet pērn gada ģeoloģiskais objekts bija Virsaišu ūdenskritums Kurzemē, pie kura tika izveidota dabas taka.
Latvijas Petroglifu centra organizēto Kulšēnu sēravota nominēšanu par Latvijas 2011. gada ģeoloģisko objektu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Ziemeļvidzemes Ģeoparks, Bauskas novada dome un Bauskas Tūrisma informācijas centrs. Maijā, kā jau tradicionāli, pie gada ģeoloģiska objekta tiks organizēts izglītojošs pasākums.


Kulšēnu sēravots 2007.gada rudenī.                                 Foto: Andris Grīnbergs.


Kulšēnu sēravots 2011.gada janvārī.                                Foto: Andris Grīnbergs.


Skatījumu skaits: 2917 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 06.01.2011

« 1 2 3 4 »

Meklēšana

Kalendārs

«  Oktobris 2017  »
PrOTCPkSSv
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.