Latvijas Petroglifu centrs





Sākums » Ierakstu arhīvs
Apstiprinās Pazlaukas akmens kultūrvēsturiskā vērtība

 

Baltinavas novadā 2009.gada nogalē pārbūvējot Viļakas – Kārsavas lielceļu tika atrasts liels, pārsvarā zem zemes esošs akmens. Tas traucēja lielceļa rekonstrukcijai un izmēros bija tik liels, ka sagādāja neparedzētas grūtības.

Izstrādājot Viļakas – Kārsavas ceļa pārbūves projektu, par akmeni neviens neesot zinājis. Tas uziets, kad no jauna būvējamā ceļa posmā sākušies rakšanas darbi caurtekas izbūvei. Sākumā ceļinieki nolēmuši akmeni no visām pusēm atrakt un izcelt, bet pēc tam, kad noskaidrojies, ka tā garums vien ir aptuveni 3,5 metri, sapratuši, ka tikt galā ar to nebūs viegli. Mēģināts ap akmeni izrakt bedri, bet tā pildījusies ar blakus esošās upītes ūdeņiem.
Taču vietējie iedzīvotāji toreiz iestājās par akmens saglabāšanu. Par atrasto akmeni ziņoja prese (laikraksti „Diena” un „Vaduguns”, interneta portāli), izvērtās plašas diskusijas gan novadā, gan plašāk, tika veiktas konsultācijas ar dabas un vēstures pētniekiem. Izrādījās arī, ka novadpētnieks Ēriks Kašs, kas pētījis nostāstus par Balvu pusē esošajiem akmeņiem, stāstījumus par Pazlaukas akmeni kā upurakmeni esot pierakstījis jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Toreiz vietējie iedzīvotāji esot bijuši neapmierināti, ka, būvējot veco ceļu, šis akmens apbērts ar zemi.


Pazlaukas akmens atrodas blakus Viļakas – Kārsavas lielceļam. Foto: Andris Grīnbergs.

Gala rezultātā izbūvējamā ceļa maršruts tika nedaudz mainīts, lai akmens varētu palikt savā vietā. Tagad izrādās, ka izvēle pirms dažiem gadiem saglabāt akmeni ir bijusi ļoti pareiza. Ceļš ir kvalitatīvi izbūvēts blakus un izmēros ievērojamais akmens ir saglabāts. Pēc saviem izmēriem tas ir vietējas nozīmes dižakmens.
Tagad Pazlaukas jeb Pazlaugas akmens atrodas pašā ceļa malā, blakus Pazlaugas upītes caurtekai, tās labajā krastā. Akmens viegli pieejams un apskatāms, jo atrodas tikai 3 metrus no brauktuves. Jau pirms diviem gadiem diskusiju gaitā tika izteiktas aizdomas, ka izmēros visai lielais akmens varētu būt ar kultūrvēsturisku nozīmi. Spraigās ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2856 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 31.08.2012

Senvietu atklāj padomju laiku piemineklī

Tagadējā Ventspils novada Puzes pagastā padomju laikos aktīvi darbojās kolhozs „Blāzma”. Kā jau tipiski tiem laikiem, tika veikta plaša un apjomīga meliorācija. Un, kad tā bija pabeigta, tiem laikiem nozīmīgais veikums tika gana plaši atzīmēts. Tad kādā ceļa malā tika izvilkti divi palieli akmeņi, un vienā no tiem iekalts notikumam veltīts teksts.


Padomju meliorācijas piemineklis ceļmalā, Dandzīšu kalns – tālumā.

Meliorācija tika veikta 1970.gados. Akmens, kuru izvēlējās par meliorācijas godināšanas pieminekli, tika atrasts tīrumā netālu no Kalēju mājām, izrauts no savas vietas, pārvilkts pāri ceļam un aiz Dzilnu mājām ceļa malā piesliets stāvus. Akmeni uzstādīja vertikāli, pret ceļu liekot tā samērā gludo un laika zoba nebojāto apakšpusi. Tad no Rīgas atbraucis kāds akmeņkalis un iekalis divus ierakstus: „MELIORĒ VENTSPILS CMP KOLHOZAM BLĀZMA” un „TEV, ZEME MŪŽAM ZAĻAI BŪT”. Tā tapa piemineklis meliorācijas sasniegumiem kolhozā „Blāzma”.

Šā gada maija nogalē Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija Puzes pagastā apsekoja divus pavasarī kolēģu atklātus bedrīšakmeņus Dandzīšu apkārtnē. Būtībā mēs braucām apstiprināt Jāņa Cepīša un Lilijas Jakubenokas bedrīšakmeņu atklājumus, un tos izpētīt. Dandzīšu kalnā tagad zināmi ir ne tikai divi senie bedrīšakmeņi, bet arī jau iepriekš labi pazīstams dižkoks – ceļa malā aug līkzaraina un ļoti diža vīksna, kas sasniegusi jau 6,52 m apkārtmēru.

Pēc vairāku stundu ilgušo pētījumu pabeigšanas Dandzīšu kalnā, ierosināju apskatīt tā apkārtni un pie viena nofotografēt kalnu no sānmalas. Tas ir liels pacēlums, kas, būdams apkārtnes augstākais punkts, mūsdienās aprīkots ar diviem mobilo sakaru torņiem. Dienvidu virzienā no tā līkumodams lejup ved Dandzīšu – Puzesmuižas ceļš. Tuvējā apkārtne samērā klaja un kalna apkārtnē paveras plaši skati. Tur nepilnus 600 metrus no Dandzīšu dižvīksnas, ceļa malā atrodas arī piemineklis padomju meliorācijas sasniegumiem.


Vienā akmens pusē – padomju laiku iekalumi, otrā ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2937 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 18.06.2012

Pie Rudzīšu akmens Kuldīgas novadā

Kurzemē, Kuldīgas novada Laidu pagastā 12.maijā notika ikgadējais gada ģeoloģiskā objekta pasākums. Šogad par īpašo objektu ekspertu izvēlēts ir Rudzīšu akmens. Uz to nupat izveidota jaunākā dabas taka Latvijā.

12.maija rītā no malu malām Laidu pagastā sabrauca un sanāca dabas draugi un citi interesenti, lai apskatītu jaunāko dabas taku Latvijā un noklausītos ģeologu brīvdabas lekciju par Rudzīšu akmeni un tā apkārtni. Pasākums nomaļajā gravā tālu no apdzīvotām vietām un lielceļiem sestdienas rītā pulcēja vairāk kā 30 dabas draugus, kas bija sabraukuši gan no tuvējās apkārtnes, gan Rīgas, Liepājas, Rojas, Siguldas un citām attālām vietām. Klātesošajiem bija iespēja ne vien dzirdēt brīvdabas lekciju par ģeoloģiju, bet arī uzdot ekspertiem dažādus jautājumus. Klāt bija arī preses pārstāvji, pasākumu filmēja Skrundas TV.


Dabas takas sākums pie Kazdangas - Snēpeles ceļa.

Kuldīgas novada, bet jo īpaši Laidu pagasta ļaudis bija čakli pastrādājuši jau pirms gada objekta pasākuma. Vēl nesen Rudzīšu akmens atrašana bija liels pārbaudījums ikvienam, kas vēlējās to redzēt. Brikšņaina grava, tīrumu aramzemes un vēl citi šķēršļi bija jāpārvar, lai sasniegtu gada objektu. Tagad situācija ir pavisam citāda. Nupat izveidota nepilnu puskilometru gara dabas taka. Tā sākas Kazdangas - Snēpeles ceļa malā ar norāžu zīmi. No ceļa malas pār mazu tiltiņu jāiet pāri grāvim, tad gar tīruma malu līdz meža stūrim, līdz taka ieved mežā. Palīkumojusi līku loču gar upītes ielejas augšmalu taka ved cauri ielejai tieši pie Rudzīšu akmens. Bezlapu laikā ievērojamais akmens no takas redzams jau pa gabalu, bet vasaras zaļumā tas pamanāms grūtāk, tikai tad, kad esam nonākuši pie paša akmens.


Taka ved cauri upītes ielejai tieši pie Rudzīšu akmens.

Rudzīšu akmens ir ģeoloģiski interesants ar to, ka nav ne granīts, ne gneiss, kā daudzi citi L ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2897 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 15.05.2012

Gada objekta pasākums Kurzemē

12. maijā tiekamies Kurzemē! Sestdien, 10:00 no rīta notiks pasākums Kuldīgas novada Laidu pagastā, pie 2012. gada ģeoloģiskā objekta – Rudzīšu akmens! Būs takas atklāšana, neliela sakopšanas talka, ģeologu brīvdabas lekcija par objektu un apkārtnes dabu, un vēl visādi labumi. Aicināts ikviens, un dalība pasākumā – bez maksas.

Kā nokļūt pie gada ģeoloģiskā objekta? Ceļi ir atšķirīgi no puses, kur atrodaties: piemēram, no Liepājas jābrauc caur Aizputi, Kazdangu, un pa Kazdangas – Snēpeles ceļu. No Rīgas braucot, vieglāk gada objekts sasniedzams pa maršrutu caur Skrundu, Sieksāti un Laidiem, piebraucot pa Laidu – Snēpeles ceļu. Savukārt, ja braucat no Kuldīgas puses, tad jādodas caur Snēpeli pa ceļu uz Laidiem. Rudzīšu akmenim tuvākās apdzīvotās un kartēs bieži atzīmētās ir Kalniešu mājas. Zīmīgi un interesanti, ka gada objekts jau iekļauts arī starptautiski populārajā slēpņošanas aktivitātē Geocaching, kas var palīdzēt objekta meklējumos.

Šī jau ir piektā reize, kad Latvijā nominēts gada ģeoloģiskais objekts. Droši vien daudzi atceras, ka pirmoreiz – 2008.gadā par gada objektu kļuva populārās Neļķu klintis Ziemeļvidzemē pie Mazsalacas. 2009.gadā par gada ģeoloģisko objektu bija nominētas mazpazīstamās Sikšņu klintis Gaujas vidustecē pie Virešiem. 2010.gadā pirmoreiz gada objekts bija Kurzemē un Talsu novadā pie Virsaišu ūdenskrituma tika izveidota dabas taka, kas kļuvusi populāra dabas tūristu vidū. Savukārt pagājušā gadā Zemgalē gada objekta godā tika lielākais Latvijas avots – Kulšēnu sēravots Bauskas novadā pie Ozolaines.


Rudzīšu akmens plakāts. Foto: Juris Metums.

Latvijas Petroglifu centra organizēto Rudzīšu akmens nominēšanu par Latvijas 2012. gada ģeoloģisko objektu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Kuldīgas novada dome, Laidu pagasta pārvalde, Kuldīgas tūrisma attīstības centrs un Ziemeļvidzemes Ģeoparks.

Teksts: Andris Grīnbergs.
Skatījumu skaits: 2295 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 06.05.2012

Oļupītes ūdenskritums – jauns dabas objekts Kurzemē


Latvijā ik pa laikam izdodas atklāt līdz tam nezināmus dabas un vēstures pieminekļus, jo vēl daudz vietas nav pietiekami labi izpētītas. Līdz šim pētniekiem nebija izdevies apzināt arī nelielu, bet jauku ūdenskritumiņu Abavas pietekas Oļupītes vidustecē. 15.aprīlī Rendas apkārtnes mežos ar lielām g ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 2742 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 27.04.2012

Ekspedīcijā Rucavas apkārtnē atklāti trīs bedrīšakmeņi

Pārsteidzoši atklājumi Kurzemē - Rucavas novadā vienas ekspedīcijas laikā atklāti trīs līdz šim nezināmi senie kulta akmeņi - bedrīšakmeņi. Viens no tiem - ar 100 bedrītēm visās redzamajās akmens virsmās, ir unikāls jaunatklāts arheoloģijas piemineklis. Arī divi citi apzinātie bedrīšakmeņi ir īpaši, ar to, ka Sventājas ielejas nogāzē atrodas viens otram tuvu blakus.

28.martā Rucavas novadā Seno kulta vietu projekta (Cult Identity) ietvaros tika apsekotas daudzas tur zināmās senvietas. Vakarpusē, kad vēl nebijām īsti pabeiguši pētījumus pie Klaustiņu bedrīšakmens, pienāca ziņa, no vietējā iedzīvotāja Arnolda Aigara, ka ekspedīcijai noteikti jāapskata kāds interesants akmens uz lauka pie Rucavas pagasta Vecvisminiem. Rucavietis, kas interesējas par senatni un dabu, šādus akmeņus sauc par „ķīļakmeņiem”, jo tie kā ķīlis rēgojas ārā no zemes un ir nekustināmi bijuši pat padomju meliorācijai.


Ekspedīcija pie jaunatklātā Vecvisminu bedrīšakmens.

Unikāls bedrīšakmens ar 100 bedrītēm

Aizbraucot apskatīties akmeni tīrumā pie Vecvisminiem, tas pārsteidza pat pieredzējušus pētniekus. Uzreiz bija skaidrs, ka tas ir līdz šim nezināms senais kulta akmens ar daudzām bedrītēm. Ar ķērpjiem apaugušā akmens virsmā jau uzreiz bija skaidri redzamas izcilas kvalitātes bedrītes, kuras ir daudz un dažādas.
Akmens virszemes apjoms ir apmēram 3 kubikmetri, kas nav pat vietējas nozīmes dižakmens. Taču akmens kultūrvēsturiskā nozīme ir ļoti ievērojama. Rūpīgi izpētot visas akmens virsmas tika konstatēts, ka senie cilvēki tajā ieveidojuši 100 bedrītes. Šāds bedrīšu skaits to ievieto 5 vietā starp visas Latvijas bedrīšakmeņiem. Tikpat nozīmīgi ir tas, ka šis akmens ir ar bedrītēm izraibināts tā, kā neviens cits Latvijā zināmais – no visām pieejamajām pusēm. Ne mazāk pārsteidzošs ir arī fakts, ka jaunatklātais objekts atrodas klajā un līdzenā laukā tikai 36 metrus no ceļa un līdz šim bija palicis nenovērtēts.
Ekspedīcijas aktivitātes tīrumā piesaistīja arī tuvējās apkārtnes iedzīvotāju uzmanību, kas līdz šim nebija redzējuši tādu rosīšanos ap it kā necilu akmeni lauka vidū. Lai arī tuvējo māju saimnieks un zemes īpašnieks nebi ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2983 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 30.03.2012

Cīravas apkārtnē atklāts jauns bedrīšakmens

Seno kulta vietu projekta (Cult Identity) ietvaros Kurzemes senvietu apsekošanas ekspedīcija 2012.gada 12.martā atklāja jaunu bedrīšakmeni Aizputes novada Cīravas pagastā, Durbes upes kreisā krasta mežā pie Mūrniekiem.

Šajā vietā starp Dunalku un Cīravu līdz šim bija zināmi divi senie kulta akmeņi un tagad nejauši tika atklāts vēl viens - Mūrnieku 3.bedrīšakmens. Jaunatklātā bedrīšakmens virsmā konstatētas trīs pārliecinošas un trīs mazāk izteiktas seno cilvēku ieveidotas bedrītes.


Ekspedīcijas dalībnieki – Juris Metums, Andris Grīnbergs un Artis Gustovskis pie jaunatklātā Mūrnieku 3.bedrīšakmens.

Mūrnieku 3. bedrīšakmens atrodas nepilnus 15 metrus uz ZA no Mūrnieku 2. bedrīšakmens, kas atklāts 2005.gadā, un apmēram 100 m no Mūrnieku 1. jeb Lielā bedrīšakmens, kas atklāts 2000.gadā. Jaunatklātā bedrīšakmens izmēri ir 1,10 x 0,90 x 0,85 m, bet apkārtmērs – 3,50 m. Bedrīšakmens virmā konstatēto bedrīšu diametri ir 4,5–5,5 cm, bet dziļums – 0,2–0,5 cm. Tuvējā apkārtnē atrodas arī nezināmu laiku akmeņu krāvums, bet dažu kilometru attālumā arī Blieķu pilskalns un Dunalkas Elku kalns (pilskalns), kā arī vairākas senās apmetnes un senkapi.
Ekspedīcijā piedalījās Latvijas Petroglifu centra pētnieki Juris Metums un Andris Grīnbergs un Kurzemes tūrisma asociācijas vadītājs Artis Gustovskis. Šajā dienā ekspedīcija kopumā apsekoja un pētīja vairāk kā desmit dažādus objektus Grobiņas, Durbes un Aizputes novadā.


Bedrītes akmens virsmā ir visai grūti pamanāmas, tādēļ akmens nav atrasts iepriekšējos pētījumos.


Netālu no jaunatklātā esošais – Mūrnieku 2.bedrīšakmens.


Tagad Latvijā pētniekiem zināmi jau 60 šādi bedrīšakmeņi - senākie cilvēku izveidotie dobumakmeņi, no kuriem gandrīz puse atrasti tieši Kurzemē, visvairāk Liepājas un Talsu apkārtnē.

... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2762 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 14.03.2012

Saglabāsim Ances svētliepas vietu!

Liepas dzīvelīgi atjaunojas kad tām apzāģē zarus. To var labi redzēt pilsētu apstādījumos. Daudzviet novērots, ka tās ataug pat tad, kad aplauzti vai apzāģēti stumbri. Dažkārt novērots, ka pat nozāģētas liepas vietā no celma sāk ataugt atvases. Tā tas notiek arī ar svētliepām Kurzemē. Piemēram, slavenajai Usmas Elku liepai nolūzušo stumbru vietā ataug jaunas atvases. Pat pilnīgi nozāģētās Pedvāles svētliepas vietā no celma paliekām nesen sākuši zaļot jauni dzinumi. Līdzīgi varētu būt arī ar Ances svētliepu, kas pati vēlas atjaunoties. Taču nejaušību un nezināšanas dēļ tās jaunākās paaudzes atvases ik pa laikam kāds nozāģē.


Foto: Ances svētliepas atvases 2011.gada novembrī.

Ances svētliepa, kas rakstos saukta arī par Ierciema un Upesleju svētliepu, meklējama Ventspils novada Ances pagastā, Ances - Ierciema ceļa ziemeļu malā, 3 metrus no ceļa braucamās daļas malas. Vietu atrast var no Ances puses braucot un skatoties pa kreisi no ceļa, mežmalā, 40 metrus aiz Teiku māju ceļa.

Ances svētliepa kā teiksmaina minēta vairāk nekā 50 dažādās teikās un nostāstos. Teiku sižets īsumā ir, ka pie svētliepas laikā, kad Ancei tuvojies ienaidnieks notikusi lūgšanās un zīlēšana metot zarus Stendes upē un vērojot uz kuru pusi tie peldēs. Zari peldējuši pret straumi, un ienaidnieks līdz Ancei nav nonācis. Teikās minētā zaru peldēšana pret straumi ir visai iespējama, jo upei kritums niecīgs, straume lēna un pretvēja ietekmē tas varētu būt noticis. 1839.gadā svētliepu apmeklējis Tērbatas universitātes profesors Fridrihs Kruze un pēc tam publicējis pirmo zināmo tās zīmējumu, kurā redzams ļoti dižs un varens koks ar plašu vainagu un lielu dobumu stumbrā. Svētliepa nolūzusi 20.gadsimta sākumā, bet tās vietā, par spīti daudzajiem nozāģēšanas gadījumiem, nemitīgi turpina augt atvases. Vietējie iedzīvotāji zina stāstīt, ka pēdējo desmitgažu laikā svētliepas atvases nozāģētas vairākkārt - tad meža kopēji nozāģē atbrīvojot apēnojumu ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2274 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 29.02.2012

2012. GADA ĢEOLOĢISKAIS OBJEKTS – RUDZĪŠU AKMENS


Par 2012.gada ģeoloģisko objektu ir izvēlēts Rudzīšu akmens, kas atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Laidu pagastā.
 
Skatījumu skaits: 2970 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 08.01.2012

Latviešu pētnieki atklāj kulta akmeņus Lietuvā

2011.gada pētījumu sezona senāko kulta akmeņu – bedrīšakmeņu jomā izrādījusies visai bagātīga jauniem atradumiem. Jūlijā tika atklāts pirmais bedrīšakmens Zemgalē. Līdz šim nezināmais senais kulta akmens tika uziets Dobeles novada Naudītes pagasta nomaļos mežos. Taču pārsteidzošākie bedrīšakmeņu atklājumi notika 1.maijā, kad latviešu pētnieki ekspedīcijā Lietuvā vienas dienas laikā divās atšķirīgās vietās atklāja divus līdz šim nezināmus bedrīšakmeņus. Nesen saņēmām apstiprinājumu no Lietuvas, ka abi ir jaunatradumi.

Latvijas Petroglifu centra pētniekiem ir tradīcija vismaz reizi gadā aizbraukt uz Lietuvu un iepazīt kaimiņzemes dabas un kultūras pieminekļus. Arī šogad četru dalībnieku sastāvā 1.maijā izbraucām uz Pakroja, Jonišķu un Šauļu rajonu. Plānotie apskates objekti bija dažādi kausakmeņi, pa kādam pilskalnam un citai senvietai, kā arī Velna akmens Mūsas iztekas purvā. Pa ceļam visai negaidīti Jurim Metumam un Andrim Grīnbergam izdevās atrast līdz šim nereģistrētus senos kulta akmeņus.

Garāmgājēji senvietu neatpazīst

Pirmais bedrīšakmens tika pamanīts pa mašīnas logu braucot cauri Pamūša ciemam Pakroja rajonā. Burnišķu gatvē izskatās apmēram kā parastā Līvānu tipa māju ciematā. Un pie kādas no šādām mājām, pagalmā pie ielas, nezināmos laikos, domājams, no tuvējās apkārtnes, atvests un uzstādīts ir bedrīšakmens. Akmens virsma, droši vien mājas saimniekam likusies interesanta, un tāpēc tas šurp nogādāts un novietojot uz sāna ar bedrītēm bagāto virsmu pret ielu, lai visi garāmgājēji un braucēji redz cik interesants dārza dekors. Tai pašā laikā var secināt, ka akmens šai vietā stāvējis jau gadiem, un šajā laikā nevienam nav radušās domas, ka tas ir kultūras piemineklis – sens kulta akmens. Šis gadījums, domājams, vēlreiz pierāda, ka senākās vēstures objektus daudzi cilvēki nezina un neatpazīst, pat gadījumos, kad tos redz ikdienā. Un domājams, ka tas tā ir ne tikai Lietuvā, bet arī pie mums Latvijā.


Juris Metums pēta Pamūša bedrīšakmeni.  Foto: A.Grīnbergs, 2011.

Pamūša bedrīšakmens izmēros nav ļoti liels – garums tikai nedaudz vairāk par 2 metriem un kopējais ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2921 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 11.11.2011

Atklāts pirmais bedrīšakmens Zemgalē

Jau labu laiku pētnieku prātus saistīja doma, ka no senākajiem kulta akmeņiem – bedrīšakmeņiem neviens objekts neatrodas Zemgalē. It kā jau diezgan skaidra situācija, ka šis reģions ir līdzens, lauksaimnieciski plaši apstrādāts, akmeņu tajā vispār nav daudz, un tie, kas bijuši jau sen saskaldīti un pilīs, muižās vai to sētās samūrēti. Un tomēr Zemgalei visapkārt esošos reģionos šādi bedrīšakmeņi jau bija zināmi.

2011.gada 19.jūlijā veicot Seno kulta vietu izpētes projekta darbus Dobeles novada Naudītes pagasta mežos pilnīgi nejauši izdevās atrast līdz šim nezināmu bedrīšakmeni. Todien mēs trijatā ilgi meklējām teiksmaino Skroderu akmeni Sesavas upītes krastā. Pēc tam pa brikšņiem un bebru pārpurvotu upes krastu, kur nav makšķernieku takas, devāmies uz Ogānu Naudas kalnu. Pēc tā apmeklēšanas nebija vēlēšanās iet atpakaļ cauri brikšņiem pa iepriekš nākto neceļu, bet mēģināt iziet kaut kā taisnāk uz vietu, kur pie meža ceļa atstājām mašīnu.

Apvidus patiesi pirmatnējs – apdzīvotu māju tuvumā nav, ceļi arī tikpat kā nekādi, pārsvarā zvēru takas diezgan dažādos mežos. Vietām lapu koku briksnāji ar slapjām, pārpurvotām vietām, vietām – kalnains reljefs ar egļu mežiem. Daudzviet redzamas dažādu zvēru pēdas un zemes izkārpījumi. Un tad pēkšņi pa šādu briksni ejot ieraugam mežacūku sarakņātā vietā interesantu akmeni. Vienlaikus turpat blakus sarosās arī divi meža kuiļi. Tie neapmierināti skraida šurp un turp, līdz izdomā doties prom no mūsu sabiedrības. Varam pievērsties akmenim, kura virsmā redzamas seno cilvēku atstātās bedrītes.


Nezinātājs nepateiks, ka it kā parastais akmens brikšņos ir arheoloģiski nozīmīgs objekts. Foto: A.Grīnbergs, 2011.

Mazāk nekā puskubikmetru lielais granīta akmens no senseniem laikiem atradies šajā vietā. Liela tā daļa ir neredzami iestigusi zemē jau kopš tiem laikiem, kad ledājs to te atstājis. Krietni pēc tam pie akmens nonākuši cilvēki, kas ar kādu citu akmeni ieveidojuši sfēriskās formas bedrītes. No arheoloģiskā viedokļa ļoti labi, ka akmens ir nekustināts – savā sākotnējā vietā. Ne ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2369 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 28.10.2011

Vidzemē izdodas atklāt nezināmus robežakmeņus

Šogad turpinās Latvijas Petroglifu centra Vidzemes robežakmeņu apsekošanas un izpētes projekts, kas aizsākās pagājušā gadā. Mežainos apvidos atrodamie robežakmeņi vieglāk uzmeklējami pavasarī un rudenī. Arī šogad jau ir izdevies atrast ne mazums līdz šim nezināmus senos robežakmeņus, noskaidrot jaunas nianses par robežu iezīmēšanu un pārmantošanu no paaudzes paaudzēs, no vieniem laikiem un administratīviem iedalījumiem uz citiem, turpinoties jaunām robežām pa veco vietām.

Raiskuma pagasta mežos Bauža ezera apkārtnē maija beigās tika pētīti kopumā četri robežakmeņi, kas iezīmē 1653.gadā liktu robežu. Ekspedīcijas gaitā šajā apvidū papildus diviem jau zināmiem 17.gadsimta robežakmeņiem, tika atrasti vēl divi līdz šim neapzināti senie robežakmeņi. Uzskatām, ka šis senās robežas posms, kurā zināmi četri 358 gadus senās robežas akmeņi būtu valstiski aizsargājams kā kultūras mantojuma objekts. Pašlaik to var apdraudēt mežizstrādes darbi. Būtiski atzīmēt, ka šie ir vieni no senākajiem zināmajiem Vidzemes robežakmeņiem!


Jaunatklāts ļoti sens robežakmens Bauža ezera tuvumā. Foto: Andris Grīnbergs.

Alūksnes novadā maijā tika pētīti divi jau krietni sen zināmi un pat kā tūrisma objekti visai populāri senie robežakmeņi – Mārkalnes mežu robežakmens no 1800.gada, kas gan grūti sasniedzams, un Silenieku krustakmens, kas visai daudz literatūrā aprakstīts un mūsdienu kartēs bieži atzīmēts. Silenieku krustakmens iekalums ir datēts ar 1782.gadu, kas ir laiks, kad Latgale iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Šis robežakmens esot bijis kā robežzīme starp guberņām, it kā arī pirms tam starp Krievijas, Polijas un Zviedrijas valstīm, un vēlākos gados kā robeža starp trim vietējām muižām. Akmens virsmā atrodams arī kāds jaunāku laiku iekalums, kas līdz šim robežakmens pētījumos nav minēts – 2.pasaules kara laikā – akmens virsmas austrumu malā veikts pavājš gada skaitļa 1944 un viena slāvu alfabēta burta „Ш” iekalums. Tas izdarīts respektējot vecos iekalumus un tos neskarot.

Pavasarī ļoti sekmīga bija Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija uz mežainu apvidu starp Meņģeli, Sausnēju un Iršiem. Tu ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 3756 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 27.09.2011

Liepājas apkārtnē iznīcina seno kulta vietu

Augusta vidū Seno kulta vietu apzināšanas projekta (Cult Identity) Kurzemes reģiona darba grupa Grobiņas novada Medzes pagastā devās apsekot Odziņu bedrīšakmeni. Tas pēc savas būtības kā objekts ietver sevī gan dabas vērtības, gan senvēstures liecības, gan arī ir skarbs liecinieks senāk notikušai dabas postīšanai, jo no dižakmens sāna jau pasen bija atšķelts paliels gabals. Diemžēl 2011.gadā situācija izrādās pārsteidzoša – ievērojamais akmens ir aprakts.

Odziņu bedrīšakmens tika atklāts 2008.gadā Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijā, kas togad Liepājas rajonā apzināja visus ievērības cienīgos akmeņus. Tika apsekoti un pētīti gan dižakmeņi, gan visa veida kultūrvēsturiskie un arheoloģiskie akmeņi. Projekta pētījumu gaitā tika atklāti arī vairāki līdz tam nezināmi senie kulta akmeņi, viens no tiem bija arī Odziņu bedrīšakmens.

Pie Medzes pagasta Odziņu mājām, lauka vidū esošais dižakmens togad tika pētīts un atklāts, ka tas ir ne vien izmēros pietiekami liels (6 kubikmetri – vietējas nozīmes dižakmens), bet arī nozīmīgs kā sena kulta vieta. Akmens atrašanās vieta ir Kalnmaļu pilskalna un senpilsētas vietas tiešā tuvumā.
Akmens jau senāk bija pamatīgi bojāts. Tā dienvidu puse, apmēram trešdaļas apjomā bija nošķelta un aizvesta, atstājot tikai atlūžņus. Vēl pāri visam akmenim, kā mēģinot nošķelt vēl trešdaļu, bija iekalta 3,8 m gara, 5 cm plata un 8 cm dziļa rieva, kuras vienā galā pa rievas vietu vēl ieurbti 13 urbumi. Kopumā tas viss liecināja, ka šis akmens ir daudz cietis, bet tomēr vēl saglabājies. Veicot izpēti akmens virsmas ziemeļpusē uzreiz tika pamanīta izcilas kvalitātes senā bedrīte 7 cm diametrā. Vēlāk pētniekiem izdevās konstatēt, ka šādas bedrītes akmens virsmā ir vēl daudz vairāk.
Drīz pēc akmens izpētes informācija tika iesniegta Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) ar mērķi seno kulta vietu ņemt valsts aizsardzībā. Inspekcijas pārstāvji pēc kāda laika senvietu apsekoja un atzina, ka tā būtu aizsargājama.


Odziņu bedrīšakmens 2008.gada pavasarī.    Foto: Andris Grīnbergs, 2008.

Tomēr neskatoties uz visu iepriekš ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2413 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 28.08.2011

Seno kulta vietu izpētes vasara

Lielā daļā Latvijas – Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē šovasar tiek realizēts Seno kulta vietu izpētes projekts (Cult Identity). Zemgales plānošanas reģionā projekta pētnieciskos darbus veic Latvijas Petroglifu centrs. Zemgales plānošanas reģiona pārraudzībā ir Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils rajonu teritorijas, kurās līdz jūlija beigām notikušas jau 5 ekspedīcijas.

Ekspedīciju mērķis ir apsekot senās kulta un mitoloģiskās vietas, novērtēt to pašreizējo stāvokli un izvērtēt cik no tām būtu interesantas kā potenciāli tūrisma objekti. Tiek domāts par to, vai senā kulta vieta, piemēram, kāds Velnakmens vai Upurozols ir saistošs ceļotājiem kā apskates objekts, vienlaikus izvērtējot vai plašāka apmeklētība objektam nevar būt nevēlama. Katrs šajā projektā apsekotais objekts vienlaicīgi tiek novērtēts no vēsturiskā, dabas un tūrisma viedokļa. Starp objektiem ir gan ļoti populāri (piemēram, Ķeveles avoti un Meļķitāru Muldakmens), gan arī maz zināmi un tikpat kā neapmeklēti, kas paslēpušies dziļos mežos, purvos un citās grūti pieejamās vietās.
Pirmā ekspedīcija notika Jelgavas un Dobeles apkārtnē. Kā viens no interesantākajiem novērojumiem – Ķeveles avotu ūdeni par labu atzīst ne vien latvieši, bet arī lietuvieši, kas brauc ap 25 km vienā virzienā un to eksportē prom lielos apjomos. Šīs vietas izpētes laikā pēc garšīgā ūdens bija atbraukuši daudzi, bet pārsvarā lielā skaitā bija ciemiņi no Lietuvas.
Jūlija pašā sākumā otrā seno kulta vietu izpētes ekspedīcija notika Bauskas apkārtnē. Apsekoti tika vairāki kausakmeņi, kādi Latvijā atrodami tikai Zemgalē. Diemžēl nācās konstatēt, ka viens no skaistākajiem līdz šim zināmajiem kausakmeņiem Īslīces pagasta Stērstiņos ir pazudis. Pēc saimnieka teiktā it kā tam virsū ar buldozeru uzgrūsta liela smilšu kaudze. Turpat netālu ceļa malā savukārt savākta vairākus metrus augsta akmeņu kaudze. Tie vākti nost no laukiem, bet, kas zina – varbūt tur iemests arī vēsturiski vērtīgais kausakmens? Zīmīgi, ka pirms dažiem gadiem jau pazuda viens kausakmens Bauskas apkārtnē, tagad vēl viens. Latvijā kausakmeņu ir palicis mazāk par desmit. Tā mūsdienās, visticamāk nezināšanas dēļ, zūd Zemgales kultūras mantojums.

... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 3082 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 31.07.2011

Milzu dižliepa Valmieras šosejas malā

Viens no Latvijas visievērojamākajiem dižkokiem - Ķelderu dižliepa līdz šim tikpat kā nezināma aug biezos brikšņos gandrīz Valmieras – Inčukalna šosejas malā.


Stalta un kupla Ķelderu dižliepa aug mazapdzīvotā apvidū.        Foto: A.Grīnbergs.

Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija 2011.gada 29.maijā apsekoja tikpat kā nevienam nezināmu milzu dižliepu Raiskuma pagastā netālu no Bauža ezera. Tā aug Ķelderu purva tuvumā, neapdzīvotās Ķelderu viensētas malā, tikai ap 200 metrus no Inčukalna - Valmieras šosejas.

Lai izpētītu un izmērītu dižliepu nācās vispirms pie tās tikt. Brikšņi bija tādi, ka cauri grūti izspraukties, kur nu vēl to nofotografēt. Kādu laiciņu pastrādājām dižkokam par labu atbrīvojot to no apkārt esošiem džungļiem. Neapdzīvotajā apvidū visu pamazām pārņem mežs, arī liepa visapkārt ieaugusi lielākos un mazākos kokos un krūmos.


Attīram dižliepu no apkārt saaugušiem brikšņiem un pašas kritušo zaru jūkļa. Foto: A.Grīnbergs.

Ievērojamā liepa ir trīsžuburu koks, kam zemākais atzarojums sākas ap metra augstumā. Dižkoka mērījums šādā gadījumā jāveic šaurākajā stumbra vietā - 0,5 m augstumā. Apkārtmērs ir varens - precīzi 8,00 m. Tā neapšaubāmi ir arī viena no interesantākajām un kuplākajām Latvijas liepām, kas potenciāli – iekārtojot taku un norāžu zīmes, varētu kļūt par ļoti labu tūrisma objektu.


Ekspedīcija pie dižliepas jau pēc tās apkopes un mērījumu veikšanas. Foto: A.Grīnbergs.

Ķelderu dižliepa pašreiz ir otra dižākā liepa Latvijā. Pirmajā vietā jau daudzus gadu desmitus atrodas izcilā Valdemārpils Elku liepa Talsu novadā, kuras apkārtmērs ir 8,5 metri. Savukārt trešā vietā ir Aucenieku liepa Kuldīgas novadā ar 7,9 m apkārtmēru. Ķelderu dižliepa ir dižākā liepa Vidzemē, otrā vietā šajā reģionā atstājot Limbažu novadā pie Kaijciema augošo Skomaku Elk ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 3240 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 09.06.2011

« 1 2 3 4 5 »

Meklēšana

Kalendārs

«  Septembris 2019  »
PrOTCPkSSv
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.