Virsaišu ūdenskritums tika nominēts par 2010.gada ģeoloģisko objektu, un, kā jau ierasts pavasarī - 1.maijā pie tā notika izglītojošs pasākums un talka dabas veidojuma sakopšanai. Kopš tās dienas Latvijā ir par vienu jauku dabas taku vairāk.
Uz Virsaišu ūdenskritumu, kas atrodas Kurzemē, Talsu novada Abavas pagastā, Virbupes labā krasta pietekā netālu no Virsaišu mājām, tagad ved ap 1 km gara dabas taka. Tās sākums atrodas aiz stādu audzētavas „Mazsili", kas ir Stendes - Sabiles šosejas malā. Ar sarkanu punktējumu marķētā taka piemērota nelielam pārgājienam pie dabas. Ir izvietotas norāžu zīmes un stends atpūtas vietā pie ūdenskrituma. Izejot taku var iepazīt ne tikai skaisto, 1,7 m augsto ūdenskritumu, bet arī civilizācijas maz ietekmētu dabu nelielā strauta krastos, kur ir īsta bebru paradīze.
Skats uz Virsaišu ūdenskritumu. Foto: Andris Grīnbergs, 2010.
Latvijas Petroglifu centra organizēto Virsaišu ūdenskrituma
... Lasīt tālāk »
Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija 2009. gada aprīlī, kopīgi ar Iecavas novadpētnieku Ēvaldu Kivilandu Bauskas rajona Iecavas novadā, pie pamestajām Žigļu mājām atklāja līdz šim nezināmu krustakmeni. Akmens bija melioratoru nedaudz pārvietots, apgāzts un gandrīz aprakts. Ekspedīcijai akmeni izdevās atrakt, un konstatēt, ka tā apakšpusē atrodas ļoti vērtīgs un Latvijā līdz šim neredzēts iekalums. Tas izkalts vairogveida padziļinājumā, reljefi izkaļot krustu un gada skaitli „1780”. Ir ziņas, ka kādreiz tajā vietā, gar mazās Jāņupītes krastu, bijusi iezīmēta robeža starp muižām, un, tādēļ, domājams, ka jaunatklātais Žigļu krustakmens uzskatāms par senu robežakmeni. Mūsdienās tas atrodas Iecavas novada ziemeļaustrumu galā, Jāņupītes labā krastā, pļavā 150 metrus no neapdzīvotajām Žigļu mājām. Tuvākā nākotnē unikālais krustakmens ņemams valsts aizsardzībā, kā arī būtu nepieciešams meliorācijas apgāzto, ap 3 tonnas smago akmeni apgriezt ar iekalumu uz augšu un labiekārtot tam pieeju, uzstādot norāžu un informatīvās zīmes, jo šis akmens neapšaubāmi kā savdabīgs vēstures piemineklis būtu interesants tūristiem.
Latvijas
Petroglifu centra ekspedīcija 2008. gada decembra nogalē apmeklējot
Limbažu rajona Liepupes pagastu, pilnīgi nejauši pie Porku mājām atklāja
līdz šim nezināmu dižbērzu. Bērzi par dižkokiem uzskatāmi, ja to
stumbra apkārtmērs 1,3 metru augstumā pārsniedz 3 metrus. Pārsteidzoši,
bet uzkalnā pie Porku mājām, netālu no Liepupes - Limbažu ceļa, augošā
bērza apkārtmērs ievērojami pārsniedza šo atzīmi. Porku dižbērza
apkārtmērs ir 3,68 m, un tas to ierindo 4.resnākā dižbērza godā. Visresnākais
bērzs Latvijā - Sausupju dižbērzs aug Tukuma rajona Smārdes pagastā
netālu no Valguma ezera, un tā apkārtmērs sasniedz 4,4 metrus. Porku
dižbērzs izrādās ir visievērojamākais bērzs Vidzemē, jo trīs izcilākie
aug Kurzemē. Tas atrodas Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta teritorijā.
Jaunatklātais
Porku dižbērzs Liepupes pagastā. Foto: Andris Grīnbergs,
2008.
2008.gada
14.augustā veicot divu jau iepriekš zināmu vēsturisku krustakmeņu
apsekošanu Aizkraukles rajona Mazzalves pagasta Kankaļu kapsētā,
Latvijas Petroglifu centra akmeņu pētnieki apzināja līdz šim nezināmu
krustakmeni. Veicot atraduma izpēti, izrādījās, ka tas nebūt nav parasts
sens kapakmens.
Atrašanas brīdī zemes
virspusē bija saskatāma tikai apmēram 10 centimetrus augsta akmens
virspuses spicīte. Pāri tai bija izaugušas garas zāles, un jau pasen
pārkritis bērzs. Izmēros nelielo akmeni atbrīvojot no tam virsū
uzkritušā bērza pa pusei satrunējušām paliekām un attīrot virsū
uzaugušās velēnas un apsūnojumu, atklājās sens iekalums akmens sānmalā.
Tā izpētes laikā tika noskaidrots, ka akmenī rūpīgi iekalts krusts un
visai pagarš vēstījums par nelielās Kankaļu kapsētas izveidošanu
1814.gadā.
Par Kankaļu kapsētas
apkārtni zināms nostāsts, ka Mēra laikā izmiruši visi novada
iedzīvotāji, un dzīva palikusi tikai Kankaļu māju saimnieka meita, kuru
apprecējis franču kareivis Pantalons, kas pēc nodarbošanās bijis
akmeņkalis, un domājams, gan izveidojis kapsētu, gan izkalis unikālo
Mēra akmeni (atradies pēc 25.gadu pazušanas un tagad atrodas Brīvdabas
muzejā Rīgā), gan šo kapsētas dibināšanas akmeni un, iespējams, arī vēl
citus Kankaļu
... Lasīt tālāk »
Šogad Latvijas
Petroglifu centrs veic sistemātisku Liepājas rajona akmeņu izpēti. Pēc
platības lielākajā Latvijas rajonā aptverot katru tā pagastu, pētījumu
sezonas laikā iecerēts apzināt visus dižos un kultūrvēsturiskos akmeņus.
Tiks pētīti gan zināmie dižakmeņi, robežakmeņi, bļodakmeņi,
bedrīšakmeņi, un citi ar kaut ko nozīmīgi akmeņi, gan meklēti arī jauni,
līdz šim nezināmi. Jau aprīļa sākumā notika pirmā ekspedīcija Medzes,
Vērgales un Dunalkas pagastā.
Pārsteidzoši, bet
ekspedīcijas pirmajā dienā - 2008.gada 5.aprīlī - Medzes pagastā tika
atklāti divi jauni bedrīšakmeņi. Viens no tiem līdz šim bija pazīstams
kā dabas un tūrisma objekts - Kapsēdes Rudais akmens. Tagad noskaidrots,
ka šī akmens virsmā jau pirms mūsu ēras cilvēki ieveidojuši daudzas
bedrītes. Turpat Medzes pagastā, netālu no Kalnmaļu (Mātras) pilskalna
tai pašā dienā tika apzināts akmeņkaļu bojāts dižakmens pie Odziņu
mājām, un arī tā virsmā tika atrasta ieveidota pārliecinošas formas
bedrīte. Kapsēdes Rudais bedrīšakmens un Odziņu bedrīšakmens ņemami
valsts aizsardzībā kā arheoloģijas pieminekļi.
Liepājas rajona
dižakmeņu izpēti finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds, bet
kultūrvēsturisko akmeņu izpēti - Valsts Kultūrkapitāla fonds. Rajona
dižo un vēsturisko akmeņu izpēti atbalsta arī Liepājas rajona padome un
Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Liepājas rajona
nodaļa. Pēc Liepājas rajona akmeņu izpētes beigām informācija būs
atrodama LPC mājas lapā.
2007.gada vasarā
Latvijas Petroglifu centrs ar Latvijas Vides aizsardzības fonda
finansiālu atbalstu veica Salacas baseina smilšakmens atsegumu uzskaiti
un novērtēšanu. Līdz šim par smilšakmens atsegumu skaitu Ziemeļvidzemes
skaistākās un ūdenstūristu iecienītākās upes krastos ziņas bija visai
aptuvenas.
LPC
eksperti veic pētījumus Gudzonu alā. Foto: Andris Grīnbergs, 2007.
Pēc vienotas metodikas
un sistemātiski 2007.gadā no pavasara līdz rudenim tika apsekoti visi
Salacas krastos esošie atsegumi, un tika noskaidrots, ka Salacas ielejā
no Mazsalacas līdz Salacgrīvai kopumā ir 203 devona iežu - smilšakmeņu
un dolomītsmilšakmeņu - atsegumi. Līdz šim speciālistu aprindās bija
viedoklis, ka iežu atsegumi ir apmēram uz pusi vai vēl mazāk. Tomēr
pētījumu gaitā atklājās, ka liela daļa atsegumu slēpjas mežonīgās
pamatkrastu nogāzēs, kur nav ne taku, ne arī tie redzami laivotājiem no
upes, un tādēļ līdz šim palikuši nepamanīti. Pētījumu gaitā iežu
atsegumi ne vien uzskatīti, bet arī pētīti no ģeoloģiskā, bioloģiskā un
kultūrvēsturiskā viedokļa.
Salaca
pie Neļķu klintīm. Foto: Andris
Grīnbergs, 2007.
Latvijas
Petroglifu centra Salacas baseina smilšakmens uzskaites un novērtēšanas
projekta ekspedīcijas laikā Valmieras rajonā, 2007.gada 22.maijā tika
apzināts līdz šim zinātniekiem nezināms akmens krāvuma tilts pār Īģes
upes labā krasta pieteku. Īpaši interesanti, ka šis izmēros nelielais
tiltiņš ir sakrauts no lieliem akmeņiem, nelietojot nekādu saistvielu.
Tilta vecums nav zināms, bet domājams, ka tas varētu būt pat vairāki
simti gadu. Akmens krāvuma tilta garums ir 9 m, platums 4,5 m, un
interesanti, ka tas retu reizi tiek izmantots vēl mūsdienās. Pār akmeņu
tiltu ved ļoti mazlietots meža ceļš. Trīs mēnešus vēlāk - 23.augustā -
līdzīgs akmens krāvuma tiltiņš tika apzināts arī Limbažu rajonā, Salacas
kreisā krasta sāngravā netālu no Staiceles. Tur esošais tiltiņš pār
mazu strautiņu, ir izmēros mazāks - 6 m garš un 4 m plats, un sliktāk
saglabājies. Mūsdienās tas vairs netiek izmantots, un mežonīgajā gravā
tikai ar grūtībām samanāma senā ceļa vieta. Apzināto seno tiltu, kas
uzskatāmi par celtniecības pieminekļiem, izpēti iecerēts turpināt
nākamajā vasarā, un, varbūt kāds no tiem var izrādīties vecākais tilts
Latvijā.
