Latvijas Petroglifu centrs





Sākums » Ierakstu arhīvs

Atklāts Vidzemes visdižākais bērzs

Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija 2008. gada decembra nogalē apmeklējot Limbažu rajona Liepupes pagastu, pilnīgi nejauši pie Porku mājām atklāja līdz šim nezināmu dižbērzu. Bērzi par dižkokiem uzskatāmi, ja to stumbra apkārtmērs 1,3 metru augstumā pārsniedz 3 metrus. Pārsteidzoši, bet uzkalnā pie Porku mājām, netālu no Liepupes - Limbažu ceļa, augošā bērza apkārtmērs ievērojami pārsniedza šo atzīmi. Porku dižbērza apkārtmērs ir 3,68 m, un tas to ierindo 4.resnākā dižbērza godā. Visresnākais bērzs Latvijā - Sausupju dižbērzs aug Tukuma rajona Smārdes pagastā netālu no Valguma ezera, un tā apkārtmērs sasniedz 4,4 metrus. Porku dižbērzs izrādās ir visievērojamākais bērzs Vidzemē, jo trīs izcilākie aug Kurzemē. Tas atrodas Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta teritorijā.

Porku bērzs.

Jaunatklātais Porku dižbērzs Liepupes pagastā.                                        Foto: Andris Grīnbergs, 2008.

Skatījumu skaits: 3138 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

Apzināts unikāls kapsētas dibināšanas akmens

 2008.gada 14.augustā veicot divu jau iepriekš zināmu vēsturisku krustakmeņu apsekošanu Aizkraukles rajona Mazzalves pagasta Kankaļu kapsētā, Latvijas Petroglifu centra akmeņu pētnieki apzināja līdz šim nezināmu krustakmeni. Veicot atraduma izpēti, izrādījās, ka tas nebūt nav parasts sens kapakmens.

Atrašanas brīdī zemes virspusē bija saskatāma tikai apmēram 10 centimetrus augsta akmens virspuses spicīte. Pāri tai bija izaugušas garas zāles, un jau pasen pārkritis bērzs. Izmēros nelielo akmeni atbrīvojot no tam virsū uzkritušā bērza pa pusei satrunējušām paliekām un attīrot virsū uzaugušās velēnas un apsūnojumu, atklājās sens iekalums akmens sānmalā. Tā izpētes laikā tika noskaidrots, ka akmenī rūpīgi iekalts krusts un visai pagarš vēstījums par nelielās Kankaļu kapsētas izveidošanu 1814.gadā.


Unikālais kapsētas dibināšanas akmens. Foto: A.Grīnbergs.


Par Kankaļu kapsētas apkārtni zināms nostāsts, ka Mēra laikā izmiruši visi novada iedzīvotāji, un dzīva palikusi tikai Kankaļu māju saimnieka meita, kuru apprecējis franču kareivis Pantalons, kas pēc nodarbošanās bijis akmeņkalis, un domājams, gan izveidojis kapsētu, gan izkalis unikālo Mēra akmeni (atradies pēc 25.gadu pazušanas un tagad atrodas Brīvdabas muzejā Rīgā), gan šo kapsētas dibināšanas akmeni un, iespējams, arī vēl citus Kankaļu ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 3216 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

Pētījumi un atklājumi Liepājas rajonā

Šogad Latvijas Petroglifu centrs veic sistemātisku Liepājas rajona akmeņu izpēti. Pēc platības lielākajā Latvijas rajonā aptverot katru tā pagastu, pētījumu sezonas laikā iecerēts apzināt visus dižos un kultūrvēsturiskos akmeņus. Tiks pētīti gan zināmie dižakmeņi, robežakmeņi, bļodakmeņi, bedrīšakmeņi, un citi ar kaut ko nozīmīgi akmeņi, gan meklēti arī jauni, līdz šim nezināmi. Jau aprīļa sākumā notika pirmā ekspedīcija Medzes, Vērgales un Dunalkas pagastā.

Pārsteidzoši, bet ekspedīcijas pirmajā dienā - 2008.gada 5.aprīlī - Medzes pagastā tika atklāti divi jauni bedrīšakmeņi. Viens no tiem līdz šim bija pazīstams kā dabas un tūrisma objekts - Kapsēdes Rudais akmens. Tagad noskaidrots, ka šī akmens virsmā jau pirms mūsu ēras cilvēki ieveidojuši daudzas bedrītes. Turpat Medzes pagastā, netālu no Kalnmaļu (Mātras) pilskalna tai pašā dienā tika apzināts akmeņkaļu bojāts dižakmens pie Odziņu mājām, un arī tā virsmā tika atrasta ieveidota pārliecinošas formas bedrīte. Kapsēdes Rudais bedrīšakmens un Odziņu bedrīšakmens ņemami valsts aizsardzībā kā arheoloģijas pieminekļi.

Liepājas rajona dižakmeņu izpēti finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds, bet kultūrvēsturisko akmeņu izpēti - Valsts Kultūrkapitāla fonds. Rajona dižo un vēsturisko akmeņu izpēti atbalsta arī Liepājas rajona padome un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Liepājas rajona nodaļa. Pēc Liepājas rajona akmeņu izpētes beigām informācija būs atrodama LPC mājas lapā.


Kapsēdes Rudais akmens. Fot
		<!-- ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 3114 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

Salacas krastos uzskaitīti 203 atsegumi

2007.gada vasarā Latvijas Petroglifu centrs ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu veica Salacas baseina smilšakmens atsegumu uzskaiti un novērtēšanu. Līdz šim par smilšakmens atsegumu skaitu Ziemeļvidzemes skaistākās un ūdenstūristu iecienītākās upes krastos ziņas bija visai aptuvenas.


LPC eksperti veic pētījumus Gudzonu alā.                                              Foto: Andris Grīnbergs, 2007.

Pēc vienotas metodikas un sistemātiski 2007.gadā no pavasara līdz rudenim tika apsekoti visi Salacas krastos esošie atsegumi, un tika noskaidrots, ka Salacas ielejā no Mazsalacas līdz Salacgrīvai kopumā ir 203 devona iežu - smilšakmeņu un dolomītsmilšakmeņu - atsegumi. Līdz šim speciālistu aprindās bija viedoklis, ka iežu atsegumi ir apmēram uz pusi vai vēl mazāk. Tomēr pētījumu gaitā atklājās, ka liela daļa atsegumu slēpjas mežonīgās pamatkrastu nogāzēs, kur nav ne taku, ne arī tie redzami laivotājiem no upes, un tādēļ līdz šim palikuši nepamanīti. Pētījumu gaitā iežu atsegumi ne vien uzskatīti, bet arī pētīti no ģeoloģiskā, bioloģiskā un kultūrvēsturiskā viedokļa.

Neļķu klintis pie Salacas. Foto: Andris Grīnbergs, 2007.
Salaca pie Neļķu klintīm.                                                                         Foto: Andris Grīnbergs, 2007.
Skatījumu skaits: 3124 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

Ziemeļvidzemē apzināti ļoti seni tilti

Latvijas Petroglifu centra Salacas baseina smilšakmens uzskaites un novērtēšanas projekta ekspedīcijas laikā Valmieras rajonā, 2007.gada 22.maijā tika apzināts līdz šim zinātniekiem nezināms akmens krāvuma tilts pār Īģes upes labā krasta pieteku. Īpaši interesanti, ka šis izmēros nelielais tiltiņš ir sakrauts no lieliem akmeņiem, nelietojot nekādu saistvielu. Tilta vecums nav zināms, bet domājams, ka tas varētu būt pat vairāki simti gadu. Akmens krāvuma tilta garums ir 9 m, platums 4,5 m, un interesanti, ka tas retu reizi tiek izmantots vēl mūsdienās. Pār akmeņu tiltu ved ļoti mazlietots meža ceļš. Trīs mēnešus vēlāk - 23.augustā - līdzīgs akmens krāvuma tiltiņš tika apzināts arī Limbažu rajonā, Salacas kreisā krasta sāngravā netālu no Staiceles. Tur esošais tiltiņš pār mazu strautiņu, ir izmēros mazāks - 6 m garš un 4 m plats, un sliktāk saglabājies. Mūsdienās tas vairs netiek izmantots, un mežonīgajā gravā tikai ar grūtībām samanāma senā ceļa vieta. Apzināto seno tiltu, kas uzskatāmi par celtniecības pieminekļiem, izpēti iecerēts turpināt nākamajā vasarā, un, varbūt kāds no tiem var izrādīties vecākais tilts Latvijā.

Akmeņu krāvuma tiltiņš. Foto: A.Grīnbergs, 2007.

Skatījumu skaits: 3503 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

« 1 2 3 4 5 6

Meklēšana

Kalendārs

«  Marts 2024  »
PrOTCPkSSv
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.