Sākums » Ierakstu arhīvs
Salacas
krastos uzskaitīti 203 atsegumi
2007.gada vasarā
Latvijas Petroglifu centrs ar Latvijas Vides aizsardzības fonda
finansiālu atbalstu veica Salacas baseina smilšakmens atsegumu uzskaiti
un novērtēšanu. Līdz šim par smilšakmens atsegumu skaitu Ziemeļvidzemes
skaistākās un ūdenstūristu iecienītākās upes krastos ziņas bija visai
aptuvenas. LPC
eksperti veic pētījumus Gudzonu alā. Foto: Andris Grīnbergs, 2007.Pēc vienotas metodikas
un sistemātiski 2007.gadā no pavasara līdz rudenim tika apsekoti visi
Salacas krastos esošie atsegumi, un tika noskaidrots, ka Salacas ielejā
no Mazsalacas līdz Salacgrīvai kopumā ir 203 devona iežu - smilšakmeņu
un dolomītsmilšakmeņu - atsegumi. Līdz šim speciālistu aprindās bija
viedoklis, ka iežu atsegumi ir apmēram uz pusi vai vēl mazāk. Tomēr
pētījumu gaitā atklājās, ka liela daļa atsegumu slēpjas mežonīgās
pamatkrastu nogāzēs, kur nav ne taku, ne arī tie redzami laivotājiem no
upes, un tādēļ līdz šim palikuši nepamanīti. Pētījumu gaitā iežu
atsegumi ne vien uzskatīti, bet arī pētīti no ģeoloģiskā, bioloģiskā un
kultūrvēsturiskā viedokļa. Salaca
pie Neļķu klintīm. Foto: Andris
Grīnbergs, 2007.
Skatījumu skaits: 3058 |
Pievienoja: Eksperts |
Datums: 03.12.2010
|
Ziemeļvidzemē
apzināti ļoti seni tilti
Latvijas
Petroglifu centra Salacas baseina smilšakmens uzskaites un novērtēšanas
projekta ekspedīcijas laikā Valmieras rajonā, 2007.gada 22.maijā tika
apzināts līdz šim zinātniekiem nezināms akmens krāvuma tilts pār Īģes
upes labā krasta pieteku. Īpaši interesanti, ka šis izmēros nelielais
tiltiņš ir sakrauts no lieliem akmeņiem, nelietojot nekādu saistvielu.
Tilta vecums nav zināms, bet domājams, ka tas varētu būt pat vairāki
simti gadu. Akmens krāvuma tilta garums ir 9 m, platums 4,5 m, un
interesanti, ka tas retu reizi tiek izmantots vēl mūsdienās. Pār akmeņu
tiltu ved ļoti mazlietots meža ceļš. Trīs mēnešus vēlāk - 23.augustā -
līdzīgs akmens krāvuma tiltiņš tika apzināts arī Limbažu rajonā, Salacas
kreisā krasta sāngravā netālu no Staiceles. Tur esošais tiltiņš pār
mazu strautiņu, ir izmēros mazāks - 6 m garš un 4 m plats, un sliktāk
saglabājies. Mūsdienās tas vairs netiek izmantots, un mežonīgajā gravā
tikai ar grūtībām samanāma senā ceļa vieta. Apzināto seno tiltu, kas
uzskatāmi par celtniecības pieminekļiem, izpēti iecerēts turpināt
nākamajā vasarā, un, varbūt kāds no tiem var izrādīties vecākais tilts
Latvijā.
Skatījumu skaits: 3438 |
Pievienoja: Eksperts |
Datums: 03.12.2010
|
|
