Latvijas Petroglifu centrs





Sākums » Ierakstu arhīvs
Pētījumi un atklājumi Liepājas rajonā

Šogad Latvijas Petroglifu centrs veic sistemātisku Liepājas rajona akmeņu izpēti. Pēc platības lielākajā Latvijas rajonā aptverot katru tā pagastu, pētījumu sezonas laikā iecerēts apzināt visus dižos un kultūrvēsturiskos akmeņus. Tiks pētīti gan zināmie dižakmeņi, robežakmeņi, bļodakmeņi, bedrīšakmeņi, un citi ar kaut ko nozīmīgi akmeņi, gan meklēti arī jauni, līdz šim nezināmi. Jau aprīļa sākumā notika pirmā ekspedīcija Medzes, Vērgales un Dunalkas pagastā.

Pārsteidzoši, bet ekspedīcijas pirmajā dienā - 2008.gada 5.aprīlī - Medzes pagastā tika atklāti divi jauni bedrīšakmeņi. Viens no tiem līdz šim bija pazīstams kā dabas un tūrisma objekts - Kapsēdes Rudais akmens. Tagad noskaidrots, ka šī akmens virsmā jau pirms mūsu ēras cilvēki ieveidojuši daudzas bedrītes. Turpat Medzes pagastā, netālu no Kalnmaļu (Mātras) pilskalna tai pašā dienā tika apzināts akmeņkaļu bojāts dižakmens pie Odziņu mājām, un arī tā virsmā tika atrasta ieveidota pārliecinošas formas bedrīte. Kapsēdes Rudais bedrīšakmens un Odziņu bedrīšakmens ņemami valsts aizsardzībā kā arheoloģijas pieminekļi.

Liepājas rajona dižakmeņu izpēti finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds, bet kultūrvēsturisko akmeņu izpēti - Valsts Kultūrkapitāla fonds. Rajona dižo un vēsturisko akmeņu izpēti atbalsta arī Liepājas rajona padome un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Liepājas rajona nodaļa. Pēc Liepājas rajona akmeņu izpētes beigām informācija būs atrodama LPC mājas lapā.


Kapsēdes Rudais akmens. Fot
		<!-- ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 2430 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

Salacas krastos uzskaitīti 203 atsegumi

2007.gada vasarā Latvijas Petroglifu centrs ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu veica Salacas baseina smilšakmens atsegumu uzskaiti un novērtēšanu. Līdz šim par smilšakmens atsegumu skaitu Ziemeļvidzemes skaistākās un ūdenstūristu iecienītākās upes krastos ziņas bija visai aptuvenas.


LPC eksperti veic pētījumus Gudzonu alā.                                              Foto: Andris Grīnbergs, 2007.

Pēc vienotas metodikas un sistemātiski 2007.gadā no pavasara līdz rudenim tika apsekoti visi Salacas krastos esošie atsegumi, un tika noskaidrots, ka Salacas ielejā no Mazsalacas līdz Salacgrīvai kopumā ir 203 devona iežu - smilšakmeņu un dolomītsmilšakmeņu - atsegumi. Līdz šim speciālistu aprindās bija viedoklis, ka iežu atsegumi ir apmēram uz pusi vai vēl mazāk. Tomēr pētījumu gaitā atklājās, ka liela daļa atsegumu slēpjas mežonīgās pamatkrastu nogāzēs, kur nav ne taku, ne arī tie redzami laivotājiem no upes, un tādēļ līdz šim palikuši nepamanīti. Pētījumu gaitā iežu atsegumi ne vien uzskatīti, bet arī pētīti no ģeoloģiskā, bioloģiskā un kultūrvēsturiskā viedokļa.

Neļķu klintis pie Salacas. Foto: Andris Grīnbergs, 2007.
Salaca pie Neļķu klintīm.                                                                         Foto: Andris Grīnbergs, 2007.
Skatījumu skaits: 2498 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

Ziemeļvidzemē apzināti ļoti seni tilti

Latvijas Petroglifu centra Salacas baseina smilšakmens uzskaites un novērtēšanas projekta ekspedīcijas laikā Valmieras rajonā, 2007.gada 22.maijā tika apzināts līdz šim zinātniekiem nezināms akmens krāvuma tilts pār Īģes upes labā krasta pieteku. Īpaši interesanti, ka šis izmēros nelielais tiltiņš ir sakrauts no lieliem akmeņiem, nelietojot nekādu saistvielu. Tilta vecums nav zināms, bet domājams, ka tas varētu būt pat vairāki simti gadu. Akmens krāvuma tilta garums ir 9 m, platums 4,5 m, un interesanti, ka tas retu reizi tiek izmantots vēl mūsdienās. Pār akmeņu tiltu ved ļoti mazlietots meža ceļš. Trīs mēnešus vēlāk - 23.augustā - līdzīgs akmens krāvuma tiltiņš tika apzināts arī Limbažu rajonā, Salacas kreisā krasta sāngravā netālu no Staiceles. Tur esošais tiltiņš pār mazu strautiņu, ir izmēros mazāks - 6 m garš un 4 m plats, un sliktāk saglabājies. Mūsdienās tas vairs netiek izmantots, un mežonīgajā gravā tikai ar grūtībām samanāma senā ceļa vieta. Apzināto seno tiltu, kas uzskatāmi par celtniecības pieminekļiem, izpēti iecerēts turpināt nākamajā vasarā, un, varbūt kāds no tiem var izrādīties vecākais tilts Latvijā.

Akmeņu krāvuma tiltiņš. Foto: A.Grīnbergs, 2007.

Skatījumu skaits: 2784 | Pievienoja: Eksperts | Datums: 03.12.2010

« 1 2 3 4 5

Meklēšana

Kalendārs

«  Janvāris 2020  »
PrOTCPkSSv
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.