Latvijas Petroglifu centrs




Sākums » 2021 » Decembris » 8 » Zemgales projekts 2021
12:27
Zemgales projekts 2021

Kapu tradīcijas izpēte Zemgales reģionā.
Andris Grīnbergs, vēsturnieks, projekta vadītājs.

 

2021.gada pētījumu sezonā metāla kroņu tradīcijas pētījumi norisinājās arī Zemgales reģiona centrālā un austrumu daļā (tagadējos Jelgavas un Bauskas novados). Pētījumi apliecināja tradīcijas izplatību šajā apvidū, un pamatoja to tieši kā latviešu kapu tradīciju.

Tradīcijas pētījumu ģeogrāfija Zemgalē 2021.gadā.

 

Jau uzsākot attiecīgās Zemgales teritorijas kapsētu izpēti bija aizdomas, ka atradumu skaits varētu būt neliels, bet apsekoto vietu skaits – liels. Tas arī apstiprinājās, līdz ar to nosacīti tukšajās vietās ietaupās laiku resursi un iespējams aptvert lielāku apsekojamo vietu skaitu. 2021.gada pētījumu sezonā apsekoto vietu ģeogrāfija un izpētītie tradīcijas objekti atspoguļoti klāt šim aprakstam pievienotajā kartē.


Dažādos gada mēnešos tika veiktas kopumā 4 plānotas ekspedīcijas un tradīcijas objekti tika apzināti gan Jelgavas, gan Bauskas pusē. Apzināto metāla kroņu ģeogrāfija liecina, ka tradīcija bijusi izplatīta arī šajā Zemgales daļā. Pēc parametriem apzinātie metāla kroņi ir daudzveidīgi un atšķirīgu izmēru, kas arī liecina, ka to izgatavotāji (meistari) bijuši, domājams, vairāki. Pagaidām nav drošu datu, vai šādu kroņu izgatavošana notikusi tieši arī Zemgales reģionā (piemēram, Jelgavā), un iespējams, ka Zemgalē tie piegādāti no Rīgas (droši zināms, ka Rīgā tika izgatavoti).

 

Atrasta arī kroņa vanna

Nozīmīgākais atradums šajā sezonā Zemgalē, protams, ir metāla kroņa vanna. Zemgales centrālā daļā tas ir – retums. Tā tika atrasta un izpētīta Bauskas novada Codes pagasta Strēļu kapos (attēlā). Kroņa vanna likta latviešu apbedījumam – sievietei, kas mirusi 1933.gadā, 80.gadu vecumā. Kroņa vannas saglabātības stāvoklis ir viduvējs, tai vairs nav stikla, bet metāla kronis ir vēl saglabājies. Kroņa vanna izgatavota no augstākās kvalitātes Anglijas skārda – fiksēta EMU BRAND skārda markas zīme uz vannas iekšējās sienas. Kroņa vannas izmēri: augstums 80 cm, platums 63 cm, biezums kopumā 28 cm. Izpētes gaitā fiksēti visi iespējamie tehniskie parametri, piederības dati, metāla kronī atveidoto augu un ziedu sugas, u.c.

Kroņa vanna Codes pagasta Strēļu kapos.

 

Pārliecinoši – latviešu tradīcija

Pēc šajā sezonā fiksētajiem piederības datiem arī skaidri apliecinās, ka Zemgales reģionā šī aizgājušo laiku kapu tradīcija ir piederīga tieši latviešiem. Pilnīgi visi septiņi apzinātie objekti ir saistīti ar latviešu apbedījumiem (pie citu tautību apbedījumiem šajā areālā kroņi nav atrasti, bet citviet Latvijā – ir arī citu tautību aizgājējiem: vāciešiem, reti poļiem, krieviem, lietuviešiem). 


Šajā sezonā apzinātajiem kroņu tradīcijas objektiem piederība ir abiem dzimumiem – atsevišķie metāla kroņi veltīti (likti) gan sievietēm, gan vīriešiem, bet metāla kroņa vanna – sievietei. Piederība abiem dzimumiem raksturīga arī citviet Latvijā.


Apzināto kapu tradīcijas objektu datējuma diapazons ir visai plašs, un raksturīgs šai tradīcijai Latvijā kopumā. Tas aptver laika posmu no 19.gadsimta beigām līdz 20.gs. 30.gadiem. Kronis Lielsesavas kapos – attiecināms uz 19.gs.beigām, divi kroņi Brakšķu kapos – 19.gs.beigas (1887.g. un nezināms), divi kroņi Danes kapos - 1886.g. vai 1888.g. un domājams, 1907.g., kronis Strupdeguņu kapos – pie 1911.gada apbedījuma, bet kroņa vanna Strēļu kapos – 1933.gads. Nobīdes no tradicionālā laika datējuma šajā reģionā nav konstatētas.


Būtiski pieminēt, ka pētījumu areālā par vairākām vietām (piemēram, kapsētām Iecavas tuvumā) bija ziņas, ka tajās pirms vairākiem gadiem aculiecinieki ir redzējuši metāla kroņu tradīcijas objektus, bet diemžēl līdz 2021.gadam tie vairs nebija saglabājušies. Tomēr līdz ar to ir drošas liecības, ka tradīcija bijusi izplatīta daudz plašāk nekā šobrīd zināmie – apsekotie un izpētītie metāla kroņu tradīcijas objekti.

 

Neparasts metāla kroņa atradums!

Vienā no šīs sezonas ekspedīcijām tika apzināts tāds kronis, kāds līdz šim vēl Latvijā nekur nebija atrasts. Pats kronītis būtībā jau gaužām bēdīgā stāvoklī, bet interesanti, ka tam cauri labi sen izaudzis pamatīgs koks (attēlā). Kļava jau stalta izaugusi ar apkārtmēru 61 cm krūšu augstumā (1,3 m), kas liecina, ka tai apritējuši vismaz 30 gadi, ja ne pat vairāk. Kronis gadu desmitu gaitā dziļi iestidzis zemē, kļaviņa pamazām izaugusi, un izveidojusies šī patiesi interesantā situācija, ko redzam Jelgavas novada Sesavas pagasta Brakšķu kapos, kur kopumā tika apzināti un izpētīti pavisam divi metāla kroņu atlikumi.

 

Metāla kroņa atlikums, kam cauri izaugusi kļava.

 

Interesanti – kultūrvēsturiski bagātā Danes kapsēta.


Danes kapsēta bija viena no 41 vietām, kas šogad tika apsekota Metāla kroņu tradīcijas izpētes projektā, kas norisinājās Zemgales centrālajā un austrumu daļā. Šajā kapsētā tika apzināti divi metāla kroņu atlikumi, dažādos saglabāšanās stāvokļos. Viens vēl samērā labs, bet otrs, kas, domājams, no 20.gadsimta sākuma – vairs tikai kā liecība, ka šāda tradīcija te bijusi.

Attēlā, kas fotografēts Ceraukstes pagasta Danes kapsētā, redzamais metāla kronītis ir ar drātīm rūpīgi piestiprināts pie liela granīta krusta, kas savukārt iestiprināts pamatīgā, ap metru augstā, dabīgi ļoti grubuļainā un skaistā krusta pamatnē. Šajā krusta pamatnē iestiprināta plāksne vēstī par 1886. un 1888.gadā mirušām latviešu tautības personām, un, ja kronis ir no tiem laikiem, tad – tas ir no 19.gadsimta un vairāk kā 130 gadu laikā salīdzinoši ļoti labi saglabājies. Pārsteidzošs ir metāla kronī atveidoto augu sugu daudzums. Parasti atsevišķos kroņos no 19.gadsimta ir daudz vienveidīgāks saturs. Šeit atveidotas ir gan ceriņu, gan rožu, gan efejas un vēl citu koku lapas. Ikviens šāds metāla kroņa apzinājums mums dod plašākas zināšanas par šo 19.gadsimta otrā puses un 20.gadsimta pirmās puses latviešu kapu tradīciju. Saudzēsim kultūrvēsturiskās vērtības!

Labi saglabājies metāla kronis Ceraukstes pagasta Danes kapos.

 

Divu gadu kopsavilkums.

Divu gadu laikā (pētījumi notika arī pagājušā – 2020.gadā) Zemgalē kopumā ar Zemgales Kultūras programmas (Valsts Kultūrkapitāla fonda, Zemgales plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu) atbalstu apzinot metāla kroņu tradīcijas izplatību, jau apsekotas vairāk nekā 80 kapsētas. Pagājušā gadā pētījumi notika Zemgales rietumu daļā (Dobeles, Tērvetes un Auces apkārtne), bet šogad Zemgales centrālā un austrumu daļā – Jelgavas un Bauskas novados.

Metāla kroņu tradīcija Latvijā ir bijusi plaši izplatīta 19.gadsimta otrajā pusē un 20.gadsimta sākumā, līdz pat 2.pasaules karam, kad tā strauji beigusies. Tā ir raksturīga latviešu kapu tradīcija, kas populārāka bijusi Vidzemē un Kurzemē, bet pietiekoši lielā apjomā arī citos Latvijas kultūrvēsturiskajos reģionos, tai skaitā Zemgalē. Pētījumu gaitā konstatēts, ka metāla kroņu (gan atsevišķu kroņu, gan arī kroņu vanniņu) izplatība ļoti plaša bijusi luterāņu draudžu apvidos, bet nereti arī katoļu un pareizticīgo konfesiju pārstāvētās vietās.

 

Metāla kroņu tradīcijas izpēte notiek ar Zemgales Kultūras programmas (Valsts Kultūrkapitāla fonda, Zemgales plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu) atbalstu.

 

Visi foto: © Andris Grīnbergs, 2021.

Skatījumu skaits: 68 | Pievienoja: Eksperts | Reitings: 0.0/0

Meklēšana

Kalendārs

«  Decembris 2021  »
PrOTCPkSSv
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.