Latvijas Petroglifu centrs




Sākums » 2021 » Aprīlis » 8 » Salaspils kritene
10:05
Salaspils kritene

Karsta parādības Salaspils apkārtnē

 

Dažādi masu informācijas līdzekļi marta pēdējās dienās jau plaši informēja sabiedrību par to, ka Salaspils apkārtnē iebrukusi zeme un izveidojusies dziļa kritene. Šoreiz dabas process noticis arī samērā bīstamā vietā – uz mazlietota meža ceļa.

Kritene ir rūpīgi nožogota ar kvalitatīvu sētiņu, ceļš pie tās - slēgts.

 

Cik liela ir kritene?

 

7.aprīlī apsekojot kriteni tā tika precīzi izmērīta, cik no virspuses tas iespējams, un novērtēta tās forma un apkārtējā vide. Kritenes virszemes cauruma izmēri – 1,20 x 1,45 m, ap 1m dziļumā tā jau ir plašāka – 2,5 x 3 m. Kritenes dziļums ir 7 līdz 7,6 m!

Tā, kā tā izveidojusies neparastā vietā – zem uzbēruma – tad tās augšdaļu veido uzbēruma materiāli, dziļāk ir morēna un māli, bet iebrukuma cēlonis vēl dziļāk esošajos ģipšos, kas šajā apkārtnē ir atrodami nogulumu veidā. Plašāk zināmas ir ģipšu ieguves vietas netālu esošajos Sauriešos.

 

Kritenes iebrukuma caurums skatā no augšas. Zemāk tā ir plašāka, malas - bīstamas, ar pārkarēm.

 

Šis nav pirmais gadījums

 

Lai arī par kritenēm Salaspils apkārtnē nav daudz informācijas, zināms, ka šāda pat iespaidīgas formas un izskata kritene iebruka kādā pļavā pie Zeltiņiem 1992.gada vasarā. Toreiz, 1992.gada 20.jūnijā veicot tās izpēti tika konstatēts, ka kritenes diametrs virspusē ir 3,1 m, apakšā – 3,8 x 2,45 m, bet dziļums 5 – 5,5 metri. Toreiz dabas pētniekiem bija tādas kā cerības, ka caur kriteni varētu pirmo reizi Latvijā iekļūt kādās ģipšos esošās alās, un tādēļ operatīvi tika organizēta kritenes izpēte, bet alu atklāšana izpalika, jo no kritenes nekādas pazemes ejas nebija. Un kopš tā laika, lai arī pagājuši gandrīz 30 gadi, pagaidām Latvijā alas ģipšos joprojām nav atklātas. Tuvākās alas ģipšos apskatāmas Lietuvā un Polijā.

 

Ko varam secināt?

 

Salīdzinot abas Salaspils apkārtnes kritenes, redzam, ka jaunākā ir nedaudz dziļāka. Tomēr tās dziļumu mākslīgi palielina tas, ka tā izveidojusies vietā, kur ir ap 1,5 metru biezs uzbērums. Līdz ar to dabiskās kritenes daļas dziļums visdrīzāk ir tikai apmēram par metru dziļāks nekā Zeltiņu kritenei 1992.gadā.

Interesanti, ka abas Salaspils apkārtnes kritenes ir nosacīti cilindriskas formas, kas citviet Latvijā vismaz pēdējās desmitgadēs nav novērots. Citviet kritenes iebrukušas vairāk bedrveidīgi, ne tik stāvām, vertikālām malām, un arī dziļumi bijuši mazāki. Līdz ar to var secināt, ka Salaspils apkārtnes kritenes pēc formas ir bīstamākas nekā citviet Latvijā zināmās. Īpaši bīstami ir atrasties pie kritenes pašas malas, jo tā (augsne) ir nenoturīga un ar pārkarēm, kas var viegli nobrukt.

Karsta apvidos, kur ir radusies viena kritene, pastāv risks, ka kaut kad var uzrasties vēl kāda, tādēļ, domājams, ka nākotnē mazlietotais meža celiņš drošības nolūkos būtu braukšanai ar automašīnām slēdzams pilnībā (norobežojams ar kādiem akmeņiem vai blokiem).

 

Kas jāzina par kritenēm

 

Nozīmīgas lielu izmēru karsta kritenes Latvijā neveidojas bieži. Vidēji apmēram viena desmit – piecpadsmit gados. Taču tā kā Salaspils – Zeltiņu apvidū arī nākotnē var pēkšņi parādīties jaunas kritenes, tās var būt līdzīgas izmēros un arī bīstamas. Līdz ar to apkārtnes iedzīvotājiem ir jābūt informētiem par šāda veida risku iespējamību, un, ja kaut kur mežā, dārzā, pagalmā vai kur citur tiek pamanīts izveidojies aizdomīgs caurums, kur birst iekšā zeme, samanāms izveidojies kāds tukšums pazemē vai redzamas neparastas plaisas zemē, tad jāzina, ka zeme var iebrukt, un par norisēm nekavējoties jāziņo pašvaldībai, policijai un dabas ekspertiem. Diemžēl kritenes karsta apvidos ir neprognozējamas – nav iespējams paredzēt kur un kad tās parādīsies. Taču daudzviet Baltijā, Eiropā un pasaulē cilvēki sadzīvo ar šādām dabas norisēm. Latvijā līdzīgi karsta apvidi, kur veidojas kritenes, ir Skaistkalnes (aktīvākais apvidus), Baldones un Allažu apkārtnē, bet Lietuvā – Biržu un Pasvaldes apkārtnē.

 

Kritenei ir stāvas, vertikālas malas, dziļums 7 - 7,6 m.

 

Svarīgi!

 

Jaunā kritene nav apskates objekts, tādēļ tās precīza atrašanās vieta netiek rakstā norādīta. Tā ir rūpīgi nožogota ar kvalitatīvu sētiņu un brīdinājumu zīmēm. Uzturēšanās kritenes tiešā tuvumā var būt ļoti bīstama, un pieļaujama tikai zinātniskos vai uzraudzības nolūkos. Kriteni uzrauga pašvaldības policija.

 

Teksts un foto: Andris Grīnbergs, 2021.g.aprīlis.

Skatījumu skaits: 74 | Pievienoja: Eksperts | Reitings: 0.0/0

Meklēšana

Kalendārs

«  Aprīlis 2021  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.