Latvijas Petroglifu centrs




Sākums » 2011 » Maijs » 20 » Gada objekta pasākums
15:02
Gada objekta pasākums
Latvijas lielākais avots apdziedāts un izpētīts

Šogad par gada ģeoloģisko objektu izvēlēts Zemgalē, Bauskas novada Vecsaules pagastā esošais Kulšēnu sēravots. 19.maija pēcpusdienā pie tā notika izglītojošs pasākums, kas pulcināja vairāk nekā 50 dalībniekus. Klātesošie bija gan Vecsaules pagasta iedzīvotāji, gan tālāki atbraucēji no Bauskas, Rīgas, Ķemeriem, Siguldas un citām Latvijas vietām.


Kulšēnu sēravots - lielākais avots Latvijā.              Foto: A.Grīnbergs, 2011.

Pirmoreiz gada ģeoloģiskā objekta pasākums bija dziesmots. Sanākušos ar latviešu tautas dziesmām un koklītes skaņām priecēja Vecsaules pagasta folkloras ansamblis „Vecsaule” Sarmītes Zanderes vadībā. Sanākušajiem bija iespēja noklausīties nelielu brīvdabas lekciju par Zemgales ģeoloģiju un Kulšēnu sēravotu, Latvijas Petroglifu centra un Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzeja ekspertiem uzdot jautājumus un saņemt speciālistu atbildes, kā arī novērot kā tiek mērīts milzīgā avota izplūdes apjoms.


Vecsaules pagasta folkloras ansamblis "Vecsaule".           Foto: A.Grīnbergs, 2011.

Tagad uz Kulšēnu sēravotu dabā iezīmēts labākais nokļūšanas ceļš. Līdz šim uz šo dabas objektu interesenti devās no dažādām pusēm, un dažas no tām bija neērtas gan nācējiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. Tādēļ tagad iekārtots piemērotākais ceļš uz avotu. Tas sākas no Ozolaines ciema centra, kur galvenās ielas malā ir pirmā norādes zīme, kas novietota pie sānceļa, kurp jāiegriežas. Tālāk, vietā, kur ciema apbūve beidzas, ir otra norāde, kuras tuvumā iespējams novietot automašīnas. Uz avotu aiz šīs zīmes jāiet vēl pārsimts metru, pa jaunu tiltiņu jāšķērso nelielais Avotgrāvis, un tad jau turpat pļavā redzama dabas aizsargājamā objekta zīme un aiz tās liela ieplaka, kur izplūst milzīgais avots. Jaunās norāžu zīmes izgatavojuši Ozolaines pamatskolas skolēni Aivara Ķērpja vadībā.


Jaunā norādes zīme Ozolaines ciemā pie galvenās ielas.   Foto: A.Grīnbergs, 2011.


Brīvdabas lekcija ģeoloģijā.                                           Foto: A.Grīnbergs, 2011.

Jau iepriekš bija pamatoti izteiktas domas, ka Kulšēnu jeb Ozolaines sēravots varētu būt lielākais avots Latvijā. Tai pašā laikā nebija vienlaikus izmērīti lielākie sēravoti bijušā Bauskas rajona teritorijā – Kulšēnu sēravots, Nīzeres sēravots un Bārbeles sēravots. Tādejādi šoreiz – gada ģeoloģiskā objekta pasākuma laikā Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija izmērīja izplūdes apjomu jeb debitu Kulšēnu sēravotam. Dažas stundas pirms tam tika izmērīts arī Nīzeres sēravota izplūdes apjoms Stelpes pagastā, bet pēcpusdienā – arī plašāk pazīstamais Bārbeles sēravots. Avotu mērījumus un aprēķinus pēc vienotas metodikas veica četru ekspertu komanda – Dainis Ozols, Māris Rudzītis, Jeļena Vasiļkova un Andris Grīnbergs. Būtiski, ka mērījumi veikti vienā dienā un vienādos laika apstākļos.


Milzīgo avotu ar spaini neizmērīsi - jāveic mērījumi un aprēķini. Foto: A.Grīnbergs, 2011.

Iegūtie rezultāti liecina, ka Kulšēnu sēravots ir pat lielāks nekā uzskatīts – tā izplūdes apjoms 138 litri/sekundē. Savukārt Nīzeres sēravots, kam palu laikā šāgada aprīļa sākumā bija 80 litru debits, tagad – 19.maijā izplūde ir tieši divas reizes mazāka – 40 litri/sekundē. No tā aptuveni varam secināt, ka palu laikā Kulšēnu avotam, iespējams, izplūdes apjoms arī ir divreiz lielāks, un sasniedz vairāk nekā 270 litrus sekundē. Tas, protams, ir tikai pieņēmums, bet par to, ka palos ūdens līmenis avotā un tā noteces strauta gultnē bijis daudz augstāks, vēl tagad liecina krastos redzamās bijušā ūdens līmeņa pēdas. Plaši pazīstamais Bārbeles sēravots ir vēl mazāks – debits 24 litri/sekundē. Tomēr ikviens no šiem avotiem ir ļoti ievērojams, jo lielākajai daļai Latvijas avotu izplūde ir apmēram 1 – 2 litri/sekundē vai pat mazāk.


Dainis Ozols stāsta par Zemgales ģeoloģiju.              Foto: A.Grīnbergs, 2011.

2011. gada Latvijas ģeoloģiskā objekta nomināciju atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Ziemeļvidzemes Ģeoparks, Bauskas novada dome un Bauskas Tūrisma informācijas centrs. Latvijas Petroglifu centrs saka īpašu paldies Vecsaules pagasta pārvaldniecei Laimdotai Kolbergai, kā arī visiem, kas apmeklēja un dažādos veidos atbalstīja gada ģeoloģiskā objekta pasākumu.

                                                                                              Andris Grīnbergs
Skatījumu skaits: 2329 | Pievienoja: Eksperts | Birkas: sēravots | Reitings: 5.0/1

Meklēšana

Kalendārs

«  Maijs 2011  »
PrOTCPkSSv
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.