Šogad turpinās Latvijas Petroglifu centra Vidzemes robežakmeņu apsekošanas un izpētes projekts, kas aizsākās pagājušā gadā. Mežainos apvidos atrodamie robežakmeņi vieglāk uzmeklējami pavasarī un rudenī. Arī šogad jau ir izdevies atrast ne mazums līdz šim nezināmus senos robežakmeņus, noskaidrot jaunas nianses par robežu iezīmēšanu un pārmantošanu no paaudzes paaudzēs, no vieniem laikiem un administratīviem iedalījumiem uz citiem, turpinoties jaunām robežām pa veco vietām.

Raiskuma pagasta mežos Bauža ezera apkārtnē maija beigās tika pētīti kopumā četri robežakmeņi, kas iezīmē 1653.gadā liktu robežu. Ekspedīcijas gaitā šajā apvidū papildus diviem jau zināmiem 17.gadsimta robežakmeņiem, tika atrasti vēl divi līdz šim neapzināti senie robežakmeņi. Uzskatām, ka šis senās robežas posms, kurā zināmi četri 358 gadus senās robežas akmeņi būtu valstiski aizsargājams kā kultūras mantojuma objekts. Pašlaik to var apdraudēt mežizstrādes darbi. Būtiski atzīmēt, ka šie ir vieni no senākajiem zināmajiem Vidzemes robežakmeņiem!


Jaunatklāts ļoti sens robežakmens Bauža ezera tuvumā. Foto: Andris Grīnbergs.

Alūksnes novadā maijā tika pētīti divi jau krietni sen zināmi un pat kā tūrisma objekti visai populāri senie robežakmeņi – Mārkalnes mežu robežakmens no 1800.gada, kas gan grūti sasniedzams, un Silenieku krustakmens, kas visai daudz literatūrā aprakstīts un mūsdienu kartēs bieži atzīmēts. Silenieku krustakmens iekalums ir datēts ar 1782.gadu, kas ir laiks, kad Latgale iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Šis robežakmens esot bijis kā robežzīme starp guberņām, it kā arī pirms tam starp Krievijas, Polijas un Zviedrijas valstīm, un vēlākos gados kā robeža starp trim vietējām muižām. Akmens virsmā atrodams arī kāds jaunāku laiku iekalums, kas līdz šim robežakmens pētījumos nav minēts – 2.pasaules kara laikā – akmens virsmas austrumu malā veikts pavājš gada skaitļa 1944 un viena slāvu alfabēta burta „Ш” iekalums. Tas izdarīts respektējot vecos iekalumus un tos neskarot.

Pavasarī ļoti sekmīga bija Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija uz mežainu apvidu starp Meņģeli, Sausnēju un Iršiem. Tur Vidzemes augstienes pakalnos visos laikos bijušas muižu, pagastu, rajonu un novadu robežas, un visai civilizācijas maz pārveidotā apvidū labi saglabājušās vēsturiskās robežas. Pa senajām muižu robežām vēlāk liktas citu administratīvu vienību robežas, un tā līdz pat mūsdienām faktiski pa vienām un tām pašām mežu stigām. Pētniekiem līdz šim šajā apvidū bija izdevies apzināt divus dažādus senos robežakmeņus. Vienam no tiem virsmā iekalts gada skaitlis 1767. Pārmeklējot iespējamos senās robežas virzienus LPC ekspedīcijai izdevās dažādās attālās vietās atklāt vēl divus robežakmeņus. Viens no tiem samērā tradicionāls ar visai parastu robežas zīmi, bet otrs bagāts ar iekalumiem, kas apliecina, ka robeža tajā vietā likta 1855.gadā.


Ekspedīcija pie tikko jaunatklāta 19.gadsimta robežakmens Kokneses novada Iršu pagastā. Foto: Andris Grīnbergs.

Septembrī LPC ekspedīcija apsekoja un pētīja dažādu laiku robežakmeņus Smiltenes apkārtnē – Brantu, Smiltenes un Launkalnes pagastā. Vairāki no šiem robežakmeņiem atklāti 2010.gadā Valsts Mežu Dienesta Ziemeļvidzemes kultūras mantojuma apzināšanas projekta ietvaros. Senākie no šajā apvidū apsekotajiem robežakmeņiem likti 18.gadsimtā, citi – 19.gadsimtā, bet paši jaunākie – 20.gadsimta sākumā. Nereti pa vecajām robežām nospraustas arī jaunāku laiku robežas, par ko, piemēram, vienam no Lūru robežakmeņiem, liecina uz senā robežakmens virsmas uzkalta jaunāku laiku robežzīme. Launkalnes pagastā no vietējiem iedzīvotājiem ieguvām interesantas ziņas par 19.gadsimta robežu izmaiņām un apsekojām Vecragu vecsaimniecības robežakmeni.


LPC eksperti Māris Rudzītis un Juris Metums pēta Briņģinu robežakmeni Smiltenes pagastā. Foto: Andris Grīnbergs.

Iespēja doties robežakmeņu pētījumos ir pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumam ekspedīciju degvielai. Pētījumus plānots turpināt oktobrī, kas ir ļoti piemērots laiks meklējumiem mežainos apvidos. Kopsavilkums par visas sezonas laikā veiktajām ekspedīcijām un pētījumiem gaidāms novembrī.