Latvijas Petroglifu centrs




Sākums » 2011 » Augusts » 28 » Iznīcina seno kulta vietu
10:34
Iznīcina seno kulta vietu
Liepājas apkārtnē iznīcina seno kulta vietu

Augusta vidū Seno kulta vietu apzināšanas projekta (Cult Identity) Kurzemes reģiona darba grupa Grobiņas novada Medzes pagastā devās apsekot Odziņu bedrīšakmeni. Tas pēc savas būtības kā objekts ietver sevī gan dabas vērtības, gan senvēstures liecības, gan arī ir skarbs liecinieks senāk notikušai dabas postīšanai, jo no dižakmens sāna jau pasen bija atšķelts paliels gabals. Diemžēl 2011.gadā situācija izrādās pārsteidzoša – ievērojamais akmens ir aprakts.

Odziņu bedrīšakmens tika atklāts 2008.gadā Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijā, kas togad Liepājas rajonā apzināja visus ievērības cienīgos akmeņus. Tika apsekoti un pētīti gan dižakmeņi, gan visa veida kultūrvēsturiskie un arheoloģiskie akmeņi. Projekta pētījumu gaitā tika atklāti arī vairāki līdz tam nezināmi senie kulta akmeņi, viens no tiem bija arī Odziņu bedrīšakmens.

Pie Medzes pagasta Odziņu mājām, lauka vidū esošais dižakmens togad tika pētīts un atklāts, ka tas ir ne vien izmēros pietiekami liels (6 kubikmetri – vietējas nozīmes dižakmens), bet arī nozīmīgs kā sena kulta vieta. Akmens atrašanās vieta ir Kalnmaļu pilskalna un senpilsētas vietas tiešā tuvumā.
Akmens jau senāk bija pamatīgi bojāts. Tā dienvidu puse, apmēram trešdaļas apjomā bija nošķelta un aizvesta, atstājot tikai atlūžņus. Vēl pāri visam akmenim, kā mēģinot nošķelt vēl trešdaļu, bija iekalta 3,8 m gara, 5 cm plata un 8 cm dziļa rieva, kuras vienā galā pa rievas vietu vēl ieurbti 13 urbumi. Kopumā tas viss liecināja, ka šis akmens ir daudz cietis, bet tomēr vēl saglabājies. Veicot izpēti akmens virsmas ziemeļpusē uzreiz tika pamanīta izcilas kvalitātes senā bedrīte 7 cm diametrā. Vēlāk pētniekiem izdevās konstatēt, ka šādas bedrītes akmens virsmā ir vēl daudz vairāk.
Drīz pēc akmens izpētes informācija tika iesniegta Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) ar mērķi seno kulta vietu ņemt valsts aizsardzībā. Inspekcijas pārstāvji pēc kāda laika senvietu apsekoja un atzina, ka tā būtu aizsargājama.


Odziņu bedrīšakmens 2008.gada pavasarī.    Foto: Andris Grīnbergs, 2008.

Tomēr neskatoties uz visu iepriekš minēto, šovasar šis ievērojamais objekts ir faktiski izpostīts. Lauksaimnieks no akmeņiem tīrījis lauku un, kā zināja stāstīt vietējais iedzīvotājs, senajam kulta akmenim blakus izrakta bedre, tas iestumts iekšā un pēc tam viss nolīdzināts. Apskatot akmens atrašanās vietu redzams, ka nelielā platībā uz lauka ir pilnīgi cits zemes sastāvs, kas liecina, ka veikts rakšanas darbs, kā rezultātā sajaukti zemes slāņi. Iespējams, ka šīs rakšanas gaitā ir ne vien norakts bedrīšakmens, bet arī izpostīts ap to varbūtējais kultūrslānis.

Ko būtu jādara tagad? Būtībā senais kulta akmens ir tā vērts, lai to izraktu laukā un, droši vien pārvestu uz kādu citu vietu. Senvieta pēc šādiem zemes darbiem pati par sevi ir iznīcināta. Akmens pārvietots un vairs nekad nebūs tāds kā bija. Tomēr tā kā mums senie bedrīšakmeņi, kas tiek attiecināti uz bronzas laikmetu, nav nemaz tik daudz, arī viena objekta zudums ir zaudējums.
Latvijā savulaik divkārt pārvietots ir populārais dižakmens Lāčplēša gulta Lielvārdē, kas ir vismaz trīs reizes lielāks par Odziņu bedrīšakmeni. Lietuvieši pilnībā atrakuši ir savu visdižāko dižakmeni, kas divreiz lielāks par mūsu varenāko Nīcgales dižakmeni. Atrakt un pārvest uz kādu muzeju vai citu pienācīgu vietu Odziņu bedrīšakmeni salīdzinoši ir daudz vieglāks uzdevums. Un Latvijas Petroglifu centrs uzskata, ka tas ir jādara, iespējams sadarbojoties VKPAI, kas jau ir informēta par notikušo, vietējām pašvaldībām un citām ieinteresētajām pusēm, un laikam jau par neapzinīgā zemnieka līdzekļiem. Būtisks ir princips, ka mēs nedrīkstam pieļaut precedentu, ka dabas un vēstures piemineklis tiek likvidēts tikai tādēļ, ka kādam tas traucē!
Mg.hist. Andris Grīnbergs


Senā kulta vieta 2011.gada vasarā.    Foto: Andris Grīnbergs, 2011.
Skatījumu skaits: 1868 | Pievienoja: Eksperts | Birkas: bedrīšakmens | Reitings: 0.0/0

Meklēšana

Kalendārs

«  Augusts 2011  »
PrOTCPkSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.