Pārsteidzoši atklājumi Kurzemē - Rucavas novadā vienas ekspedīcijas laikā atklāti trīs līdz šim nezināmi senie kulta akmeņi - bedrīšakmeņi. Viens no tiem - ar 100 bedrītēm visās redzamajās akmens virsmās, ir unikāls jaunatklāts arheoloģijas piemineklis. Arī divi citi apzinātie bedrīšakmeņi ir īpaši, ar to, ka Sventājas ielejas nogāzē atrodas viens otram tuvu blakus.

28.martā Rucavas novadā Seno kulta vietu projekta (Cult Identity) ietvaros tika apsekotas daudzas tur zināmās senvietas. Vakarpusē, kad vēl nebijām īsti pabeiguši pētījumus pie Klaustiņu bedrīšakmens, pienāca ziņa, no vietējā iedzīvotāja Arnolda Aigara, ka ekspedīcijai noteikti jāapskata kāds interesants akmens uz lauka pie Rucavas pagasta Vecvisminiem. Rucavietis, kas interesējas par senatni un dabu, šādus akmeņus sauc par „ķīļakmeņiem”, jo tie kā ķīlis rēgojas ārā no zemes un ir nekustināmi bijuši pat padomju meliorācijai.


Ekspedīcija pie jaunatklātā Vecvisminu bedrīšakmens.

Unikāls bedrīšakmens ar 100 bedrītēm

Aizbraucot apskatīties akmeni tīrumā pie Vecvisminiem, tas pārsteidza pat pieredzējušus pētniekus. Uzreiz bija skaidrs, ka tas ir līdz šim nezināms senais kulta akmens ar daudzām bedrītēm. Ar ķērpjiem apaugušā akmens virsmā jau uzreiz bija skaidri redzamas izcilas kvalitātes bedrītes, kuras ir daudz un dažādas.
Akmens virszemes apjoms ir apmēram 3 kubikmetri, kas nav pat vietējas nozīmes dižakmens. Taču akmens kultūrvēsturiskā nozīme ir ļoti ievērojama. Rūpīgi izpētot visas akmens virsmas tika konstatēts, ka senie cilvēki tajā ieveidojuši 100 bedrītes. Šāds bedrīšu skaits to ievieto 5 vietā starp visas Latvijas bedrīšakmeņiem. Tikpat nozīmīgi ir tas, ka šis akmens ir ar bedrītēm izraibināts tā, kā neviens cits Latvijā zināmais – no visām pieejamajām pusēm. Ne mazāk pārsteidzošs ir arī fakts, ka jaunatklātais objekts atrodas klajā un līdzenā laukā tikai 36 metrus no ceļa un līdz šim bija palicis nenovērtēts.
Ekspedīcijas aktivitātes tīrumā piesaistīja arī tuvējās apkārtnes iedzīvotāju uzmanību, kas līdz šim nebija redzējuši tādu rosīšanos ap it kā necilu akmeni lauka vidū. Lai arī tuvējo māju saimnieks un zemes īpašnieks nebija uz vietas, radās iespēja ar viņu sazināties pa telefonu un informēt par ekspedīcijas darbu un akmens kultūrvēsturisko vērtību.
Rucavas apkārtne ir ļoti bagāta ar dabas un kultūras mantojumu. Daudzi zina par Rucavas tautastērpu, par bagātīgo folkloras materiālu, kas savākts šajā apkārtnē. Plaši pazīstams ir Leju svētavots. Rucavas novads ir arī ļoti bagāts ar līdz šim jau zināmajiem bedrīšakmeņiem – Pērkonu, Klaustiņu un Gauru bedrīšakmens, divi bedrīšakmeņi Luknē. Tomēr jaunatklātais Vecvisminu bedrīšakmens ir īpaši nozīmīgs. Visos citos Rucavas novada bedrīšakmeņos ieveidoto bedrīšu skaits ir līdz 10 vai nedaudz vairāk, bet Vecvisminos – daudz vairāk nekā visos citos kopā. Tas nozīmē, ka Vecvisminu bedrīšakmens senatnē pirms mūsu ēras, domājams, bijis plašākas apkārtnes kulta vieta un lietots ilgstoši.


Bedrīšu izvietojums ir unikāls - gan akmens virspusē, gan visās sānu malās.

Jaunatklājumi arī Sventājas ielejā

Ekspedīcijas otrā dienā tika apsekots Pērkonu bedrīšakmens Sventājas ielejas malā un pētīta tā apkārtne. Sventāja ir ļoti interesanta upe. Tā ir robežupe starp Latviju un Lietuvu. Labais krasts – mūsējais, kreisais – kaimiņzemes. Abos krastos zināmas daudzas ievērojamas senvietas. Mūsu pusē ir gan Leju svētavots, gan Pērkonu bedrīšakmens, gan akmeņu krāvumu rindas un citas interesantas vietas. Lietuvas pusē ir pilskalni un izcili bedrīšakmeņi. Sventāja ir arī ūdensputnu paradīze, it īpaši pavasaros, kad upe izgājusi no krastiem. Te ir lieliska daba un tūkstošgadīga senatne.
Pērkonu bedrīšakmens ar 14 bedrītēm atklāts bija 2006.gadā, un kopš tā laika daudzi pētnieki to apsekojuši un tā apkārtni pārstaigājuši. Tomēr tikai 285 metrus no tā, Sventājas labā pamatkrasta nogāzē 29.marta rītā bija vēl viens bedrīšakmeņu atklājums. Nogāzes slīpumā apmēram 5 metrus viens no otra atrodas divi palieli akmeņi. Mazākajam jau pa gabalu redzams, ka akmeņkaļi to mēģinājuši sašķelt divās daļās, bet pametuši savu darbu pusdarītu. Un labi, ka tā. Abos šajos akmeņos Latvijas Petroglifu centra pētnieki saskatīja senās bedrītes. Katrā vismaz pa divām. Varbūt bijušas vēl dažas, bet tik seklas un neskaidras, ka drošāk tās nepieskaitīt.
Tā vienas ekspedīcijas gaitā Rucavas apkārtne kļuvusi par trim senajiem kulta akmeņiem bagātāka. Tagad Rucavas novadā zināmi kopskaitā 8 bedrīšakmeņi, kas to padara par šiem senatnes pieminekļiem visbagātāko novadu Latvijā!