Latvijas Petroglifu centrs




Sākums » 2014 » Decembris » 31 » Gada objekti
17:16
Gada objekti

Septiņi gadi kopā ar gada objektiem

Pirmoreiz 2008.gadā tika nominēts gada ģeoloģiskais objekts Latvijā. Daudzi vēl atceras, ka tās bija slavenās Neļķu klintis Mazsalacā. Kopš tā laika nominācija apceļojusi visu Latviju, pa kādam objektam bijis katrā mūsu zemes reģionā, un katru reizi tas bijis citādāks, atšķirīgs no iepriekšējiem, ar kaut ko interesants un pat unikāls.

Kulšēnu sēravots ziemā (2011.gada ģeoloģiskais objekts). Foto: A.Grīnbergs.

Kā tikuši izvēlēti gada objekti?

Gada ģeoloģiskā objekta noteikšanā tika ievēroti daži interesanti principi, kas sevi ir pierādījuši kā pareizi un attaisnojuši kā labākais stratēģiskais scenārijs. Visus gadus ikviens, kas ar ģeoloģiju un tās objektiem vairāk vai mazāk saistīts, varēja ierosināt kādus objektus izvēlēties par atbilstošiem gada objekta statusam. Protams, gala lēmums bija ekspertu ziņā, un par gada objektiem kļuva vietas, kas ir vismaz divējādi vērtīgas. Pirmkārt, ģeoloģiskā vērtība, bet otrkārt – ikviens no šiem gada objektiem bija atraktīvs un plašām tautas masām viegli saprotams un apskatāms. Bez tam, kā trešo izvēles kritēriju noteicām popularizēšanas vajadzību – lai objekts iegūtu atpazīstamību, kļūtu populārāks arī kā tūrisma objekts. Tā, piemēram, 2010.gadā par gada objektu kļuva līdz tam faktiski tikpat kā plašāk nepazīstamais Virsaišu ūdenskritums, kas tagad iecienīts dabas tūristu vidū un uz kuru ved jauka dabas taka, kas tika iekārtota gada objekta pasākuma ietvaros. Tāpat gada ģeoloģiskā objekta godā nonākot būtisku atpazīstamību ieguva Latvijas vislielākais avots – Kulšēnu sēravots, kas bija zināms jau 1920.gados, bet padomju laikos aizmirsts. Lielākā daļa nominēto gada ģeoloģisko objektu ir ieguvuši labiekārtojumu, jo vienmēr vietējās pašvaldības ir novērtējušas nominācijas nozīmi un bijušas atsaucīgas saistībā ar objekta sakopšanu, norāžu zīmju un stendu izgatavošanu, piedalījušās arī informatīvajā pasākumā kāds ik pavasari rīkots pie katra konkrētā gada ģeoloģiskā objekta. Šī nominācija būtiski ir atšķīrusies no daudzām citām, jo gada sākumā ir tikusi ne vien nosaukta, bet arī gada ietvaros popularizēta un pie konkrētā objekta vienmēr ir bijis rīkots izglītojošs pasākums. Priecē, ka pēc LPC parauga aktivizējušies ir arī citu nozaru pārstāvji, un, ka gada nominācijas daudzos gadījumos nav vairs tikai nosaukšanas aktivitāte ap gadu miju, bet kaut kas vairāk.

Kas bijuši gada objekti?

Katru gadu izvēloties gada ģeoloģiskos objektus tika meklēti objekti, kas pēc savas būtības ir atšķirīgi no iepriekšējos gados nominētajām vietām. Tā gada objektu godā bijušas gan dažādas klintis, gan ūdenskritums, gan avots, gan ūdensrijēji, gan cita veida objekti. Cits svarīgs gada objektu atlases princips, kas stingri ievērots, ir tā izvēle katru reizi atšķirīgā reģionā – Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Sēlijā.

 

Gads Objekta nosaukums Objekta veids   Reģions   Novads
2008 Neļķu klintis Smilšakmens klintis Vidzeme Mazsalacas
2009 Sikšņu klintis Dolomītu klintis Vidzeme Apes
2010 Virsaišu ūdenskritums Ūdenskritums Kurzeme Talsu
2011 Kulšēnu sēravots Avots (sēravots) Zemgale Bauskas
2012 Rudzīšu akmens Akmens Kurzeme Kuldīgas
2013 Stiglavas atsegumi Smilšakmens klintis, ala, ieleja Latgale Viļakas
2014 Korkuļu ūdensrijēji Ūdensrijēji un sausgultne Sēlija Jaunjelgavas

                 
 Kā būs turpmāk?

Septiņi gadi saistībā ar gada ģeoloģiskajiem objektiem ir pagājuši ļoti interesanti, un šajā laikā ir bijis samērā garš laika posms, kad Latvijas Petroglifu centrs faktiski bija vienīgā sabiedriskā organizācija Latvijā, kas nodarbojās ar ģeoloģijas jautājumiem un tās popularizēšanu. Šajā laikā ir izveidojies arī Ziemeļvidzemes Ģeoparks, kas ir vairāk un tiešāk ar ģeoloģiju saistīta organizācija, un kurai vēl pietrūkst plašākas publicitātes un vienlaikus ar ģeoloģiju saistītu cilvēku piesaistes. Tādēļ 2014.gada nogalē ir pieņemts lēmums nodot gada ģeoloģiskā objekta nominēšanu ģeologa Daiņa Ozola (nominācijas idejas autors) vadītā Ziemeļvidzemes Ģeoparka pārziņā. Latvijas Petroglifu centrs cer un novēl, ka ZVĢ to turpinās vismaz nākamos 7 gadus ar tikpat un pat vēl lielāku entuziasmu un aktivitāti. Savukārt LPC nekur tālu no ģeoloģijas nebūs arī turpmāk, un jau tagad skaidri zināms, ka arī nākamajā – 2015.gadā būs gada ģeoloģiskā objekta nominācijas informatīvais atbalstītājs.

Latvijas Petroglifu centra vadītājs
Andris Grīnbergs

 

Skatījumu skaits: 1544 | Pievienoja: Eksperts | Birkas: Gada objekti | Reitings: 0.0/0

Meklēšana

Kalendārs

«  Decembris 2014  »
PrOTCPkSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.