2008.gada 14.augustā veicot divu jau iepriekš zināmu vēsturisku krustakmeņu apsekošanu Aizkraukles rajona Mazzalves pagasta Kankaļu kapsētā, Latvijas Petroglifu centra akmeņu pētnieki apzināja līdz šim nezināmu krustakmeni. Veicot atraduma izpēti, izrādījās, ka tas nebūt nav parasts sens kapakmens.

Atrašanas brīdī zemes virspusē bija saskatāma tikai apmēram 10 centimetrus augsta akmens virspuses spicīte. Pāri tai bija izaugušas garas zāles, un jau pasen pārkritis bērzs. Izmēros nelielo akmeni atbrīvojot no tam virsū uzkritušā bērza pa pusei satrunējušām paliekām un attīrot virsū uzaugušās velēnas un apsūnojumu, atklājās sens iekalums akmens sānmalā. Tā izpētes laikā tika noskaidrots, ka akmenī rūpīgi iekalts krusts un visai pagarš vēstījums par nelielās Kankaļu kapsētas izveidošanu 1814.gadā.

Par Kankaļu kapsētas apkārtni zināms nostāsts, ka Mēra laikā izmiruši visi novada iedzīvotāji, un dzīva palikusi tikai Kankaļu māju saimnieka meita, kuru apprecējis franču kareivis Pantalons, kas pēc nodarbošanās bijis akmeņkalis, un domājams, gan izveidojis kapsētu, gan izkalis unikālo Mēra akmeni (atradies pēc 25.gadu pazušanas un tagad atrodas Brīvdabas muzejā Rīgā), gan šo kapsētas dibināšanas akmeni un, iespējams, arī vēl citus Kankaļu kapsētas krustakmeņus.

Šobrīd Latvijā zināmi tikai divi šādi seni kapsētu dibināšanas akmeņi. Otrs - Trākšu kapsētas dibināšanas akmens atrodas Jēkabpils rajona ziemeļdaļā, un tam esošais iekalums attiecas uz 1839 gadu.