Latvijas Petroglifu centrs

Pētījumu materiāli




Kausakmeņi - Zemgales vēstures zūdošās vērtības

Mg.hist. Andris Grīnbergs

Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgu vietu ieņem senās kulta vietas, tai skaitā dažādi kulta akmeņi. Zemgalei raksturīgi ir kausakmeņi, kuru pašreizējo situāciju varētu raksturot kā saplīsušu vēstures grāmatu, kurai palikušas nedaudzas lapas, bet pārējās pazudušas un arī esošās īsti nav zināms kur atradušās. Dramatiski, bet no visiem zināmajiem kausakmeņiem neviens (!!!) neatrodas savā vēsturiskajā - sākotnējā vietā - pilnīgi visi ir kaut kur tuvāk vai tālāk pārvietoti. Par daudziem nav īsti zināms, kur tie konkrēti savulaik atradušies. Tikai viens no zināmajiem kausakmeņiem ir ņemts valsts aizsardzībā kā arheoloģijas piemineklis, bet pirms vairākiem gadiem it kā saglabāšanas nolūkos pārvietots neinformējot kultūras pieminekļu uzraudzības iestādes. Turklāt gandrīz tikpat daudz šādu objektu cik šobrīd zināmi, ir arī pazuduši - iespējams, katrs otrais kausakmens ir zudis, vairākumā gadījumu pēdējo 20 - 30 gadu laikā.

Kas tad ir šie mazpazīstamie kausakmeņi? Tie ir Latvijā ļoti reti sastopams kultūrvēsturisku akmeņu tips un šobrīd zināmi vairs tikai astoņi vēl saglabājušies kausakmeņi, kas visi atrodas Zemgalē - Bauskas un Jelgavas rajonā. Citos Latvijas novados tie nav izplatīti, savukārt Lietuvā šī tipa dobumakmeņi ir daudzreiz vairāk nekā pie mums. Ir pamats domāt, ka Latvijā to nelielais skaits mūsdienās izskaidrojams ar to, ka diemžēl liela daļa no šiem senajiem kultūras mantojuma objektiem ir laika gaitā iznīcināti. Iepazīstot šo kultūras mantojuma mazpazīstamo objektu ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 2586 | Datums: 06.12.2010

BEDRĪŠAKMEŅU IZPLATĪBA LATVIJAS TERITORIJĀ

Andris GRĪNBERGS, Mg.hist.

Bedrīšakmeņi (cup-marked stones) ir plaši sastopami kulta akmeņi, kuri Baltijā visvairāk atrodas Igaunijā. Ziemeļu kaimiņzemē šobrīd zināmi ne mazāk kā 1750 bedrīšakmeņi, no kuriem lielākā daļa atrodas Ziemeļigaunijā. Igaunijā bedrīšakmeņu skaits krietni pārsniedz daudzumus kādos tie atrodami pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā, pēc publicētiem datiem, ir ap 30 bedrīšakmeņi, kas ir gandrīz tikpat cik Latvijā. To izpēte Lietuvā arī ir apmēram mūsu līmenī.




Puskundžu bedrīšakmens Rēzeknes rajonā. Foto: Andris Grīnbergs, 2006.

Projekta pamatuzdevums - sistemātiski apsekot un izpētīt visus šobrīd zināmos Latvijas bedrīšakmeņus un iespēju robežās, meklēt vēl nezināmos, jo tādi noteikti ir. Projekta vadītājs A.Grīnbergs bedrīšakmeņu pētījumus regulāri veic kopš 2002.gada. Līdz šim Latvijā bedrīšakmeņus pētījis arī arheologs Juris Urtāns (1987.g.), Lietuvā - B.Dakanis (1984.g.), bet Igaunijā - V.Lougas (1972.g.) un A.Tvauri (1995.g.). Igaunijā ir plašas un ilgstošas bedrīšakmeņu pētīšanas tradīcijas, kas aizsākušās jau 19.gadsimtā. Latvijas bedrīšakmeņus literatūrā aprakstījuši arī V.Grāvītis (1985.g.), A.Grīnbergs (1993.g.), J.Cepītis (1993.g.), G.Eniņš (1994.g.), L.Jakubenoka ( ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 2949 | Datums: 06.12.2010

Liepājas rajona akmeņu
izpētes projekts

Latvijas Petroglifu centrs
Rīga, 2008.

... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2454 | Datums: 05.12.2010

Valmieras rajona dižakmeņu
izpētes projekts
 


Latvijas Petroglifu centrs, biedrība
  Rīga, 2008.

Pētījuma autori un viņu tēmu sadalījums:
Andris Grīnbergs, Mg.hist., projekta vadītājs, dižakmeņu vispārējie un kultūrvēsturiskie apraksti, adreses, izmēri un koordinātes;
Dainis Ozols, Mg.geol., dižakmeņu ģeoloģiskais novērtējums un kartogrāfiskais materiāls.

... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 2727 | Datums: 05.12.2010


UPURALAS LATVIJĀ

Andris Grīnbergs, Mg. hist.

Starp daudzajām Latvijas kulta alām vairākas izceļas ar savu īpašo nosaukumu - Upuralas. Ne vienam vien saskaroties pirmoreiz ar šādu vietas nosaukumu nāk prātā šaušalīgas nojausmas par upuriem, asiņainiem rituāliem un kas zina par ko vēl. Bet vai tiešām Upuralas ir tik upuriem bagātas? Drīzāk jau ne.
Kopumā ar šādu nosaukumu mums zināmas četras sufozijas procesos veidojušās alas, no kurām viena, diemžēl vairs nepastāv, jo ir jau pirms daudziem desmitiem gadu sabrukusi. Visas Upuralas atrodas Ziemeļvidzemē, tās ir aizsargājamas gan kā dabas objekti, gan kā senas kulta vietas - arheoloģijas pieminekļi.



Lielā Lībiešu Upurala

Pati populārākā Upurala, kas savulaik - 1970.gados neilgu laiku pabijusi arī Latvijas garākās alas statusā (līdz tika atklātas vēl garākas alas). Viena no kultūrvēsturiski visnozīmīgākajām un daudzveidīgākajām Latvijas alām.

Adrese: Vidzeme, Limbažu rajons, Salacgrīvas lauku teritorija (bij. Salacas pagasts), Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāts, Svētupes labajā krastā pie Kuiķuļ ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 3493 | Datums: 04.12.2010


VELNA ALAS LATVIJĀ

Andris Grīnbergs, Mg. hist.

Visas Velna alas ir aizsargājamas gan kā dabas objekti, gan kā senvietas - kultūrvēstures un arheoloģijas pieminekļi. Lielākā daļa Velna alu atrodas Vidzemē - Gaujas baseinā un Ziemeļvidzemē. Tomēr arī citās Latvijas vietās ir pa kādai alai ar šādu nosaukumu. Dažas no Velna alām gan kā senās kulta vietas ir apšaubāmas, jo ir pamats domāt, ka to nosaukums izdomāts nesenos laikos.

 

1. Inčukalna Velnala. Atrodas Gaujas pamatkrasta nogāzē Rīgas rajona Inčukalna pagastā. No visām Latvijas Velnalām šī ir vistuvāk Rīgai esošā, un arī viena no populārākajām. Tā bieži minēta tūrisma ceļvežos un zinātniskajā literatūrā. Daudzkārt par alu publicēta teika par velna mocītajām dvēselēm, kas kaut kur piekaltas vaid alas galā. Ieklausoties alas klusumā dīvainas skaņas tiešām ir dzirdamas - tās rada avots, kas tek gar alas sienu ieejas tuvumā. Alas garums - 15,9 m, lielākais griestu augstums - 4,3 m, bet lielākais telpas platums - 6,5 m. Domājams, ka pirmo reizi ala aprakstīta jau 1790.gadā, kad to veicis ievērojamais pētnieks J.K.Broce. Ala savulaik piesaistījusi arī arheologu uzmanību - tajā veikti kontroles rakumi, bet nekādas senlietas nav atrastas, jo metra dziļumā ir konstatētas plūstošas smiltis.



... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 5969 | Datums: 04.12.2010

Meklēšana

Kalendārs

«  Augusts 2017  »
PrOTCPkSSv
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031

Ierakstu arhīvs

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.