|
Kausakmeņi - Zemgales
vēstures zūdošās vērtības
Mg.hist. Andris
Grīnbergs
Latvijas
kultūrvēsturē nozīmīgu vietu ieņem senās kulta vietas, tai skaitā dažādi
kulta akmeņi. Zemgalei raksturīgi ir kausakmeņi, kuru pašreizējo
situāciju varētu raksturot kā saplīsušu vēstures grāmatu, kurai
palikušas nedaudzas lapas, bet pārējās pazudušas un arī esošās īsti nav
zināms kur atradušās. Dramatiski, bet no visiem zināmajiem kausakmeņiem
neviens (!!!) neatrodas savā vēsturiskajā - sākotnējā vietā - pilnīgi
visi ir kaut kur tuvāk vai tālāk pārvietoti. Par daudziem nav īsti
zināms, kur tie konkrēti savulaik atradušies. Tikai viens no zināmajiem
kausakmeņiem ir ņemts valsts aizsardzībā kā arheoloģijas piemineklis,
bet pirms vairākiem gadiem it kā saglabāšanas nolūkos pārvietots
neinformējot kultūras pieminekļu uzraudzības iestādes. Turklāt gandrīz
tikpat daudz šādu objektu cik šobrīd zināmi, ir arī pazuduši -
iespējams, katrs otrais kausakmens ir zudis, vairākumā gadījumu pēdējo
20 - 30 gadu laikā.
Kas tad ir šie
mazpazīstamie kausakmeņi? Tie ir Latvijā ļoti reti sastopams
kultūrvēsturisku akmeņu tips un šobrīd zināmi vairs tikai astoņi vēl
saglabājušies kausakmeņi, kas visi atrodas Zemgalē - Bauskas un Jelgavas
rajonā. Citos Latvijas novados tie nav izplatīti, savukārt Lietuvā šī
tipa dobumakmeņi ir daudzreiz vairāk nekā pie mums. Ir pamats domāt, ka
Latvijā to nelielais skaits mūsdienās izskaidrojams ar to, ka diemžēl
liela daļa no šiem senajiem kultūras mantojuma objektiem ir laika gaitā
iznīcināti. Iepazīstot šo kultūras mantojuma mazpazīstamo objektu
...
Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 5107 |
Datums: 06.12.2010
|
BEDRĪŠAKMEŅU IZPLATĪBA LATVIJAS TERITORIJĀ
Andris
GRĪNBERGS, Mg.hist.
Bedrīšakmeņi
(cup-marked stones) ir plaši sastopami kulta akmeņi, kuri Baltijā
visvairāk atrodas Igaunijā. Ziemeļu kaimiņzemē šobrīd zināmi ne mazāk kā
1750 bedrīšakmeņi, no kuriem lielākā daļa atrodas Ziemeļigaunijā.
Igaunijā bedrīšakmeņu skaits krietni pārsniedz daudzumus kādos tie
atrodami pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā, pēc publicētiem datiem, ir
ap 30 bedrīšakmeņi, kas ir gandrīz tikpat cik Latvijā. To izpēte Lietuvā
arī ir apmēram mūsu līmenī.
Puskundžu
bedrīšakmens Rēzeknes rajonā. Foto: Andris Grīnbergs, 2006.
Projekta pamatuzdevums -
sistemātiski apsekot un izpētīt visus šobrīd zināmos Latvijas
bedrīšakmeņus un iespēju robežās, meklēt vēl nezināmos, jo tādi noteikti
ir. Projekta vadītājs A.Grīnbergs bedrīšakmeņu pētījumus regulāri veic
kopš 2002.gada. Līdz šim Latvijā bedrīšakmeņus pētījis arī arheologs
Juris Urtāns (1987.g.), Lietuvā - B.Dakanis (1984.g.), bet Igaunijā -
V.Lougas (1972.g.) un A.Tvauri (1995.g.). Igaunijā ir plašas un
ilgstošas bedrīšakmeņu pētīšanas tradīcijas, kas aizsākušās jau
19.gadsimtā. Latvijas bedrīšakmeņus literatūrā aprakstījuši arī
V.Grāvītis (1985.g.), A.Grīnbergs (1993.g.), J.Cepītis (1993.g.),
G.Eniņš (1994.g.), L.Jakubenoka (
...
Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 5714 |
Datums: 06.12.2010
|
Liepājas
rajona akmeņu izpētes
projekts
Latvijas Petroglifu centrs
Skatījumu skaits: 4712 |
Datums: 05.12.2010
|
Valmieras
rajona dižakmeņu izpētes
projekts
Latvijas Petroglifu centrs,
biedrība
Rīga,
2008.
Pētījuma
autori un viņu tēmu sadalījums:
Andris
Grīnbergs, Mg.hist., projekta vadītājs, dižakmeņu vispārējie un
kultūrvēsturiskie apraksti, adreses, izmēri un koordinātes;
Dainis
Ozols, Mg.geol., dižakmeņu ģeoloģiskais novērtējums un kartogrāfiskais
materiāls.
...
Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 5388 |
Datums: 05.12.2010
|
UPURALAS LATVIJĀ
Andris Grīnbergs, Mg. hist.
Starp
daudzajām Latvijas kulta alām vairākas izceļas ar savu īpašo nosaukumu -
Upuralas. Ne vienam vien saskaroties pirmoreiz ar šādu vietas nosaukumu
nāk prātā šaušalīgas nojausmas par upuriem, asiņainiem rituāliem un kas
zina par ko vēl. Bet vai tiešām Upuralas ir tik upuriem bagātas? Drīzāk
jau ne.
Kopumā ar šādu nosaukumu mums zināmas četras sufozijas
procesos veidojušās alas, no kurām viena, diemžēl vairs nepastāv, jo ir
jau pirms daudziem desmitiem gadu sabrukusi. Visas Upuralas atrodas
Ziemeļvidzemē, tās ir aizsargājamas gan kā dabas objekti, gan kā senas
kulta vietas - arheoloģijas pieminekļi.
Lielā
Lībiešu Upurala
Pati populārākā
Upurala, kas savulaik - 1970.gados neilgu laiku pabijusi arī Latvijas
garākās alas statusā (līdz tika atklātas vēl garākas alas). Viena no
kultūrvēsturiski visnozīmīgākajām un daudzveidīgākajām Latvijas alām.
Adrese:
Vidzeme, Limbažu rajons, Salacgrīvas lauku teritorija (bij. Salacas
pagasts), Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāts, Svētupes labajā krastā pie
Kuiķuļ
...
Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 6686 |
Datums: 04.12.2010
|
VELNA ALAS LATVIJĀ
Andris
Grīnbergs, Mg. hist.
Visas Velna alas
ir aizsargājamas gan kā dabas objekti, gan kā senvietas - kultūrvēstures
un arheoloģijas pieminekļi. Lielākā daļa Velna alu atrodas Vidzemē -
Gaujas baseinā un Ziemeļvidzemē. Tomēr arī citās Latvijas vietās ir pa
kādai alai ar šādu nosaukumu. Dažas no Velna alām gan kā senās kulta
vietas ir apšaubāmas, jo ir pamats domāt, ka to nosaukums izdomāts
nesenos laikos.
1.
Inčukalna Velnala. Atrodas Gaujas pamatkrasta nogāzē Rīgas
rajona Inčukalna pagastā. No visām Latvijas Velnalām šī ir vistuvāk
Rīgai esošā, un arī viena no populārākajām. Tā bieži minēta tūrisma
ceļvežos un zinātniskajā literatūrā. Daudzkārt par alu publicēta teika
par velna mocītajām dvēselēm, kas kaut kur piekaltas vaid alas galā.
Ieklausoties alas klusumā dīvainas skaņas tiešām ir dzirdamas - tās rada
avots, kas tek gar alas sienu ieejas tuvumā. Alas garums - 15,9 m,
lielākais griestu augstums - 4,3 m, bet lielākais telpas platums - 6,5
m. Domājams, ka pirmo reizi ala aprakstīta jau 1790.gadā, kad to veicis
ievērojamais pētnieks J.K.Broce. Ala savulaik piesaistījusi arī
arheologu uzmanību - tajā veikti kontroles rakumi, bet nekādas senlietas
nav atrastas, jo metra dziļumā ir konstatētas plūstošas smiltis.
...
Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 9682 |
Datums: 04.12.2010
|
|
|
Kalendārs« Decembris 2024 » | Pr | O | T | C | Pk | S | Sv | | | | | | | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 |
Statistika
Kopā Online: 1 Viesi: 1 Lietotāji: 0
Apmeklētāju
statistika
pa valstīm
kopš 19.06.2015.
|