Pētījumu materiāli

Sākums » 2010 » Decembris » 6 » Kausakmeņi (2008.g.)
08:25
Kausakmeņi (2008.g.)

Kausakmeņi - Zemgales vēstures zūdošās vērtības

Mg.hist. Andris Grīnbergs

Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgu vietu ieņem senās kulta vietas, tai skaitā dažādi kulta akmeņi. Zemgalei raksturīgi ir kausakmeņi, kuru pašreizējo situāciju varētu raksturot kā saplīsušu vēstures grāmatu, kurai palikušas nedaudzas lapas, bet pārējās pazudušas un arī esošās īsti nav zināms kur atradušās. Dramatiski, bet no visiem zināmajiem kausakmeņiem neviens (!!!) neatrodas savā vēsturiskajā - sākotnējā vietā - pilnīgi visi ir kaut kur tuvāk vai tālāk pārvietoti. Par daudziem nav īsti zināms, kur tie konkrēti savulaik atradušies. Tikai viens no zināmajiem kausakmeņiem ir ņemts valsts aizsardzībā kā arheoloģijas piemineklis, bet pirms vairākiem gadiem it kā saglabāšanas nolūkos pārvietots neinformējot kultūras pieminekļu uzraudzības iestādes. Turklāt gandrīz tikpat daudz šādu objektu cik šobrīd zināmi, ir arī pazuduši - iespējams, katrs otrais kausakmens ir zudis, vairākumā gadījumu pēdējo 20 - 30 gadu laikā.

Kas tad ir šie mazpazīstamie kausakmeņi? Tie ir Latvijā ļoti reti sastopams kultūrvēsturisku akmeņu tips un šobrīd zināmi vairs tikai astoņi vēl saglabājušies kausakmeņi, kas visi atrodas Zemgalē - Bauskas un Jelgavas rajonā. Citos Latvijas novados tie nav izplatīti, savukārt Lietuvā šī tipa dobumakmeņi ir daudzreiz vairāk nekā pie mums. Ir pamats domāt, ka Latvijā to nelielais skaits mūsdienās izskaidrojams ar to, ka diemžēl liela daļa no šiem senajiem kultūras mantojuma objektiem ir laika gaitā iznīcināti. Iepazīstot šo kultūras mantojuma mazpazīstamo objektu kopumu, mēs varbūt varam izvairīties no tālākiem to zudumiem nākotnē. Var jau būt, ka kaut kur Zemgalē, kāds pētniekiem nezināms un šajā publikācijā neminēts šāda veida dobumakmens ir vēl saglabājies? Varbūt kādu zina un var uzrādīt lasītāji?

Kā atpazīt kausakmeni?

Zinātniskajā literatūrā šie cilvēku apstrādātie akmeņi ir saukti arī par kultakmeņiem ar konisku dobumu. Tomēr dobums reti kad ir izteikti koniskas formas, drīzāk tas novērtējams kā sfēriskas - kausiņam līdzīgas formas, un tāpēc ir iegājies, ka pētnieku vidē tos sauc par kausakmeņiem. Tiem raksturīgs viens kausveida formas dobums, kura dziļums ir no 7 līdz 20 cm, bet diametrs 15 - 25 cm. Šie dobumi ir cilvēku roku veidoti, plāna skatījumā pilnīgi apaļi, un tie viegli atšķirami no dabas veidotiem nevienādas formas dobumiem un robiem, kādi bieži redzami uz akmeņiem. Paši akmeņi visbiežāk ir nelieli, ap 1 metra caurmērā, un parasti tiem ir gludas, pat īpaši nogludinātas virsmas.

Kur vēl apskatāmi kausakmeņi?

Pavisam Latvijā šobrīd kausakmeņu grupai pieder 8 kultūrvēsturiskie akmeņi, bet vēl vairāki diemžēl laika gaitā pazuduši. Visplašāk pazīstamais un vairākkārt pētnieciskajā un tūrisma literatūrā aprakstītais Latvijas kausakmens - Mucenieku dobumakmens - atrodas Bauskas rajona Ceraukstes pagastā. Un tikai šis dobumakmens - vienīgais no astoņiem zināmajiem kausakmeņiem - ir ņemts valsts aizsardzībā kā arheoloģijas piemineklis! Kā būs ar pārējiem? Muceniekos senāk bija divi kausakmeņi, viens no tiem pazuda. Otrs tika pārvests uz netālu kaimiņos esošām Vēju mājām. Pēc kāda laika atradās arī otrs - pazudušais dobumakmens, un arī tika aizvests uz Vējiem, kur tagad abi kultūrvēsturiskie akmeņi atrodas glīti iekārtotā dārzā.

Divi citi kausakmeņi tagad apskatāmi Bauskas rajona Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā, Zemnieku sētas un lauksaimniecības mašīnu muzejā, kur tie 20.gadsimta nogalē nogādāti no nezināmām vietām tuvējā apkārtnē. Vēl divi kausakmeņi atrodas pie Bauskas rajona Īslīces pagasta Stērstiņu mājām. Arī šeit esošie abi dobumakmeņi ir nedaudz pārvietoti, bet zināms, ka atradušies turpat blakus. Vieta ir gandrīz vai vēsturiskā, bet tomēr nākotnē arheoloģiski pētījumi pie šiem akmeņiem arī nav iespējami, jo tie ir pārcelti citā vietā.

Vēl Bauskas rajonā, Vecsaules pagasta Līčos pie Bezdelīgu mājām 2005.gada jūlijā tika apzināts kausakmens, kas turp pārvests no kādas citas vietas Bauskas tuvumā - tas atradies Gailīšu pagastā pie Krievgaļu Cepļu mājām. Pārvešanas iemesls uz pašreizējo vietu diezgan oriģināls - tradīcija jaunlaulātajiem Bezdelīgu māju pagalmā atvest un uzstādīt akmeni, tādejādi stiprinot savu laulību. Tie tur laika gaitā savesti ļoti lielā skaitā. Vesti gan mašīnu bagāžniekos, gan ar speciālo tehniku. Par laimi tradīcija nav daudz skārusi kultūrvēsturiskus akmeņus - gandrīz visi šeit atvestie akmeņi ir parasti, bez vēsturiskas nozīmes, un gandrīz vai vienīgais, kuru šeit nebūtu bijis vēlams pārvest, ir kausakmens, kas bija uzstādīts maza dīķīša krastā. Diemžēl 2007.gada rudenī šis kausakmens pazudis un tā pašreizējā atrašanās vieta nav zināma.

Visi iepriekš minētie kausakmeņi atrodas Bauskas rajonā, un tikai viens šī dobumakmeņu tipa pārstāvis līdz mūsdienām saglabājies blakus esošajā Jelgavas rajonā. Tur Elejas muižas parku aptverošajā žogā jau ļoti sen iemūrēts un mūsdienās viegli no garām vedošā ceļa apskatāms ir rūpīgi cilvēku roku darināts kausakmens. Kur tas atradies un kāpēc iemūrēts žogā nav zināms. Var, protams, izteikt minējumu, ka akmens ticis izmantots kādām kulta vajadzībām un muižnieks zemniekus kaitināt vai biedēt gribēdams paņēmis un licis iemūrēt dobumakmeni žogā, vairs nekādi neizmantojamā novietojumā. Ir arhīvu un novadpētnieku ziņas, ka Jelgavas rajona dienviddaļā kādreiz bijuši vēl vairāki kausakmeņi, bet tie laika gaitā pazuduši un tos atrast vairs neizdodas.

Kausakmens kritērijiem atbilst arī dobumakmens, kas kā interjera priekšmets atrodas Jūrmalā, Majoros pie Pilsoņu ielas 8 nama vārtiem. Tā izcelsme nav zināma, it kā tas izgatavots kā dekors, it kā atvests no Lietuvas, it kā tepat kaut kur Latvijā atrasts. Īstas skaidrības nav un tā turētāji arī to nesniedz.

Maz pētīti kulta akmeņi

Līdz šim literatūrā kausakmeņi aprakstīti ļoti maz. Tie raksturoti gan kā kādreiz saimniecībā izmantoti akmeņi, gan kā seni upurakmeņi. Latvijā līdz 2005.gadam bija veikts tikai viens atsevišķs kausakmeņu pētījums (sk. Urtāns J., 1994.). Kopš tā laika pagājuši vairāk nekā 10 gadi un bija notikušas daudzas būtiskas izmaiņas. Nozīmīgākā - pēdējo dažu gadu laikā Latvijā apzināti vairāki līdz tam nezināmi kausakmeņi, tomēr, interesanti, ka to izplatības teritorija nav paplašinājusies. Tie joprojām atrodami vien Bauskas un Jelgavas rajonā. Vai varbūt kāds varētu atrasties arī, piemēram, Dobeles rajonā? To mēs varam tikai minēt. Ir ziņa, ka viens kausakmens kādreiz atradies Jaunpils apkārtnē pie Laimdotu mājām, bet tas jau pasen kā pazudis, un nebija atrodams jau 1990.gadu sākumā.

2005.gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu raksta autors veica kausakmeņu izpētes projektu, kura gaitā tika sistemātiski apsekoti visi zināmie un iespējamie Latvijas kausakmeņi, veikta to uzmērīšana, fotografēšana, apkārtnes izpēte, vietējo iedzīvotāju aptaujāšana un citas pētnieciskas darbības. Tika arī apkopota visa šobrīd Latvijā atrodamā informācija (pētnieku rīcībā jau esošā un arī bibliotēkās un dažādos muzeju fondos atrodamā) par šo kultūrvēsturisko akmeņu grupu. Par šiem kultūrvēsturiskiem akmeņiem līdz šim publikāciju ir maz, un tie pārsvarā apskatīti kopā ar citiem kultūrvēsturiskajiem akmeņiem*.

Kādām vajadzībām kalpojuši kausakmeņi?

Viens no interesantākajiem secinājumiem, kas iegūts 2005.gada pētījumu rezultātā: ir pamats domāt, kausakmeņu otrreizējais pielietojums (līdzīgi kā graudberžiem) - izmantošana kulta vajadzībām - atsevišķos gadījumos aizēnojusi akmeņu kādreizējo - senāko saimniecisko pielietojumu. Tomēr tautas atmiņā to pielietojums saimnieciskos nolūkos saglabājies labi. Kādā ekspedīcijā apsekojot divus kausakmeņus Bauskas rajonā, vietējo māju saimnieks uz vaicājumu vai tie nevarētu būt bijuši seni upurakmeņi, pilnīgi pārliecinoši atbildēja, ka nekādā ziņā, ka nekādi māņi vai rituāli ar tiem nav veikti, jo tie taču izmantoti saimniecībā.

Savukārt Lietuvā, kur kausakmeņu ir salīdzinoši daudz vairāk, bieži tie tiek uzskatīti par seniem upurakmeņiem. Īpaši liela kausakmeņu kolekcija ir apskatāma Pasvalē, kas ir neliela pilsētiņa Lietuvas ziemeļos, tikai nedaudz vairāk kā 100 km no Rīgas. Tur atrodas vēsturisku akmeņu kolekcija, ko savācis tagad jau 78 gadus vecais Antanas Stapulionis, kas pirmos kultūrvēsturiskos akmeņus mētājamies nevietā pamanījis 16 gadu vecumā, kopā ar tēvu uz mežu pēc malkas braucot, bet vēlākos gados, un būtībā visu mūžu, vācis cilvēku apstrādātus un citādi interesantus akmeņus izveidojot varenu kolekciju. Šīs kolekcijas lielākā bagātība ir vairāk nekā 300 dzirnakmeņi un 64 kausakmeņi, bet ir arī dažādi citādi vēsturiski akmeņi - pēdakmeņi, robežakmeņi un arī viens mazo izmēru bedrīšakmens.

Daudz pazudušu dobumakmeņu

2005.gadā veiktā pētījuma rezultātā noskaidrots, ka daži dobumakmeņi Ogres un Jēkabpils rajonā, kas iepriekš pieskaitīti kausakmeņu tipam, tam neatbilst. Turpretim citi, kas kādreiz atradušies Jelgavas un Bauskas rajonā nav atrodami. Dažādi informācijas avoti liecina, ka divi citi kausakmeņi bijuši Jelgavas rajona Elejā, vēl viens Sesavas pagastā. Pētniekiem nav izdevies atrast arī dobumakmeņus, kas kādreiz bijuši Bauskas rajona Svitenes pagastā un Rundāles tuvumā. Savukārt 2007.gada nogalē noskaidrots, ka divi Lielplatonē savulaik par kausakmeņiem nodēvēti akmeņi ir muižas palīgēkas sienā iemūrēti dzirnakmeņi. Tomēr, ņemot vērā, ka pēdējo apmēram 12 gadu laikā kausakmeņu skaits, tiem atrodoties, ir ievērojami palielinājies, pieļaujams, ka vēl kāds varētu atrasties arī turpmāk. Palielinoties zināmo objektu skaitam, iespējams, varētu uzzināt vēl kaut ko arī par to kā tie tikuši lietoti senāk.

* Literatūra:

  1. Caune A. Dobumakmeņi Latvijā. // Arheoloģija un etnogrāfija, XI, Rīga, 1974.g., 90.-97.lpp.;
  2. Urtāns J. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi. R., 1990.g.;
  3. Urtāns J. Latvijas kultakmeņi ar konisku dobumu. // Arheoloģija un etnogrāfija. - 1994.g., - Nr.17. - 108. - 112.lpp.
  4. Grīnbergs A. Zūdošās vērtības. // Diena, 2007.g.8.marts.

Foto: Andris Grīnbergs. ©




Mucenieku kausakmeņi tagad atrodas kaimiņmāju - Vēju pagalmā, 2005.g

 




Elejas kausakmens Jelgavas rajonā muižu laikos iemūrēts augstu žogā, 2005.g.

 




Stērstiņu 1.kausakmens Bauskas rajona Īslīces pagastā, 2004.g.

 




Kausakmens Uzvaras lauksaimniecības tehnikas muzejā pie smēdes, 2004.g.




Daļa no Pasvales kausakmeņu bagātības Lietuvā, 2007.g.

 




Kausakmeņu un dzirnakmeņu kolekcija pie Balšu dzirnavām Lietuvā, 2007.g.





Skatījumu skaits: 2674 | Reitings: 5.0/1

Meklēšana

Kalendārs

«  Decembris 2010  »
PrOTCPkSSv
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031

Ierakstu arhīvs

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.