Pētījumu materiāli

Latvijas Petroglifu centrs, biedrība

Pētījuma autori un viņu tēmu sadalījums:
Andris Grīnbergs, Mg.hist., projekta vadītājs, dižakmeņu vispārējie un kultūrvēsturiskie apraksti, adreses, izmēri un koordinātes;
Dainis Ozols, Mg.geol., dižakmeņu ģeoloģiskais novērtējums un kartogrāfiskais materiāls.

Projekta finansētājs:
Latvijas vides aizsardzības fonds

Projekts veikts saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras izsniegto Zemes dzīļu izmantošanas licenci Nr.2/8, zinātniskās pētniecības darbiem.

Atskaites ievads

   Valmieras rajona dižakmeņu apzināšanas projekts norisinājās 2008.gada pētījumu sezonā, un aptvēra visus rajona pagastus. Projekta gaitā apsekoti kopumā 95 dažādi dižakmeņi, tai skaitā daudzi tādi par kuriem līdz tam bija tikai aptuvena informācija. Īpaši nozīmīgi, ka projekta gaitā tika atklāti arī vairāki līdz šim nezināmi dižakmeņi, bet dažiem citiem savukārt noskaidrota to kultūrvēsturiskā nozīmība, kas līdz šim nebija zināma.
   Projekta realizācija bija iespējama pateicoties Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumam Valmieras rajona dižakmeņu pētījumam. Visi pētījumu sezonas apkopotie dati un rezultāti atspoguļojas šajā atskaitē. Vienas pētījumu sezonas laikā, pēc vienotas metodikas, sistemātiski apzinot un izpētot dižakmeņus, veidojas pilnīgs priekšstats par to kādi ievērības cienīgi akmeņi atrodas Valmieras rajona teritorijā, kur tie izvietoti, kādi tie ir, cik viegli vai grūti pieejami, un visādi citādi ar ko tie interesanti un nozīmīgi ekspertiem un ikvienam interesentam.
   Pētījumā apkopoti dati ne vien par akmeņu adresēm, koordinātēm, izmēriem, ģeoloģiskā īpašībām, kultūrvēsturiskām vērtībām, bet arī ziņas par to aizsardzības jautājumiem un pieejamību. Tā kā dēļ ierobežotā finansējuma projektā nevarēja piedalīties bioloģijas eksperts, dižakmeņu augu valsts ir novērtēta tikai aptuveni - vizuāli secinot procentuālo apsūnojuma apjomu uz akmens virsmām, kā arī aptuveni norādot cik sūnas un ķērpji uz tiem atrodami, nenosakot sugas. Pateicoties iepriekšējām iestrādēm, projekta datos ir atrodama arī informācija par nozīmīgākajiem literatūras avotiem par konkrētiem dižakmeņiem.

Visu dižakmeņu saraksts

Ramatas pagasts

• 1. Maču dižakmens.
• 2. Līdumnieku Kalēja pirtiņas akmens.
• 3. Piģeles lejteces akmens.
• 4. Puņmutes akmens.
• 5. Smiltkalēju dižakmens Salacā.
• 6. Rijaskalnu akmens.
• 7. Raudīšu akmens.
• 8. Kolu dižakmens.
• 9. Ramatas Lielakmens.
• 10. Velna karietes akmens.
• 11. Velna dīseles akmens.
• 12. Ķaukatas Lielais akmens.
• 13. Nīkuces dižakmens.

Mazsalacas pilsētas lauku teritorija

• 14. Jaunnīkuču akmens.
• 15. Kukurbaļļu akmens.
• 16. Dauģēnu karjera 1.akmens.
• 17. Dauģēnu karjera 2.akmens.
• 18. Dauģēnu karjera 3.akmens.
• 19. Silmaču dižakmens.
• 20. Šķobu dižakmens.
• 21. Šķesteru dižakmens.
• 22. Kulpju dižakmens.

Ipiķu pagasts

• 23. Kamaļu dižakmens.
• 24. Septiņu muižkungu robežakmens.
• 25. Arķu Lielais akmens.

Vilpulkas pagasts

• 26. Šīvaru dižakmens.

Lodes pagasts

• 27. Zviedru Urgu akmens.
• 28. Arakstes Mīlestības (Mīlas) akmens.
• 29. Silupītes (Veserupītes) akmens.
• 30. Kalnalammiku bedrīšakmens.
• 31. Meļķu akmens.

Ķoņu pagasts

• 32. Kriķu dižakmens.
• 33. Muršu dižakmens.
• 34. Druvu akmens.
• 35. Akmens Ķoņu karjera ZR daļā.
• 36. Akmens Ķoņu karjera DA nogāzē.

Naukšēnu pagasts

• 37. Gulbenes akmens.
• 38. Ringu akmens.
• 39. Puslaņģu akmens.
• 40. Ozolu akmens.
• 41. Lejasjēģeru akmens.
• 42. Acupītes lauka - Vardiņas akmens.
• 43. Limbu akmens.
• 44. Andrecēnu Velna gulta.
• 45. Akmens pie Velna gultas.
• 46. Jaunciemu akmens.

Jeru pagasts

• 47. Kraujiņu dižakmens.
• 48. Riemu akmens.
• 49. Ādiņu (Alkšņa piemiņas) akmens.

Skaņkalnes pagasts

• 50. Reinu akmens.
• 51. Penku dižakmens.
• 52. Jaunutēnu Velnakmens.
• 53. Ķāvu dižakmens.
• 54. Jaunapsīšu dižakmens.
• 55. Akmens pie Dambjupītes.

Vecates pagasts

• 56. Saulīšu Liepakmens.

Sēļu pagasts

Nav zināms neviens dižakmens.

Matīšu pagasts

• 57. Bauņu dižakmens.
• 58. Mācītājmuižas Velnakmens.
• 59. Plepļu akmens.
• 60. Dižakmens Matīšos pie krustojuma.
• 61. Akmens pie Matīšu robežas.
• 62. Pučurgas (Virsaišu) akmens.
• 63. Kārklu akmens.

Burtnieku pagasts

• 64. Meldūkas purva dižakmens.
• 65. Mellaču Lielais akmens.
• 66. Stilbu akmens.
• 67. Matuļu Cepļa kalna akmens.
• 68. Ķēdiņu akmens.
• 69. Dambju akmens.
• 70. Kroģu lielais akmens.
• 71. Kroģu mazais akmens.
• 72. Strautiņu akmens.

Rencēnu pagasts

• 73. Ābeļu dižakmens.
• 74. Kanču akmens.
• 75. Jaunaiču akmens.
• 76. Svennu akmens.
• 77. Ežu akmens.
• 78. Druvmalu akmens.

Valmieras pagasts

• 79. Aizmežu akmens.
• 80. Glumu Velna akmens.

Dikļu pagasts

• 81. Mazgreižu akmens.

Bērzaines pagasts

• 82. Ķīšu dižakmens.
• 83. Daviņu Lielais akmens.
• 84. Kalnadaviņu dižakmens.

Kocēnu pagasts

• 85. Rubenes dižakmens.
• 86. Sietiņu Velnakmens.

Vaidavas pagasts

• 87. Antonu Velnakmens.

Brenguļu pagasts

• 88. Upmaļu akmens.
• 89. Akmens Brenguļu centrā.

Kauguru pagasts

• 90. Brišku Mīlestības akmens.
• 91. Svitku Ganu akmens.
• 92. Svitku Raganu akmens.
• 93. Ložu meža akmens.
• 94. Miegupes akmens.
• 95. Pidriķu dižakmens.

Nobeiguma secinājumi

   Pētījumu sezonas laikā tika sistemātiski apsekota visa Valmieras rajona teritorija, katrs tā pagasts, un izpētīti visi tur konstatējamie dižie akmeņi, kopskaitā 95 objekti. Noskaidrots, ka dižakmeņiem visbagātākie pagasti pārsvarā atrodas rajona ziemeļu daļā - Ramatas pagasts (13 dižakmeņi), Naukšēnu pagasts (10 dižakmeņi), Mazsalacas lauku teritorija (9 dižakmeņi) un Burtnieku pagasts (9 dižakmeņi).
   Tāpat noskaidrojās arī pagasti, kuros ir vismazāk dižakmeņu. Pilnīgi neviens, pat vietējas nozīmes dižakmens, netika apzināts Sēļu pagastā. Tikai pa vienam dižakmenim ir vairākos pagastos dažādās rajona daļās - Vilpulkas, Vecates, Dikļu un Vaidavas pagastā, pa diviem dižakmeņiem reģistrēts Valmieras un Brenguļu pagastā.
   Dažkārt tika saņemta informācija un skatīti dabā arī atsevišķi ne ar ko nenozīmīgi akmeņi, kas varēja pretendēt uz ievērību kā potenciāli dižakmeņi, bet izpētot uz vietas neatbilda ne dižakmeņu, ne kultūrvēsturisko akmeņu statusam.
   Diemžēl projekta gaitā apstiprinājusies informācija arī par vienu zudušu dižakmeni Valmieras rajonā. 1993.gadā Ķoņu karjerā atradās Ķoņu karjera Lielais akmens (4,8 m garš, 3,8 m plats, 3,2 m augsts, tilpums 19 kubikmetri), kurš tagad vairs nav atrodams - tas ir vai nu sašķelts un aizvests, vai arī apbērts ar lielu nogāzes nogruvumu. 18 metrus no Lielā akmens bijusī tā atlūza, kas nesasniedz vietējas nozīmes dižakmens izmēros, joprojām karjerā atrodas.
   Kā viens no projekta galvenajiem uzdevumiem bija noskaidrot cik un kādi dižakmeņi atrodas Valmieras rajonā. Kā zināms, par dižakmeņiem ir uzskatāmi akmeņi, kuru tilpums ir 10 un vairāk kubikmetri, bet par vietējas nozīmes dižakmeņiem tiek uzskatīti akmeņi, kuru tilpums ir robežās no 5 līdz 10 kubikmetriem. Kopumā pētījumu rezultātā rajonā tagad zināmi 37 dižakmeņi (tabula), kuru tilpums ir 10 un vairāk kubikmetri, bet par vietējas nozīmes dižakmeņiem uzskatāmi vēl 58 akmeņi. Līdz ar to Valmieras rajona kopējais apzināto dižakmeņu skaits - 95. Dižakmeņu tilpuma aprēķini veikti paralēli pēc divām praksē pārbaudītām metodēm - tradicionālās Viktora Grāvīša tilpuma aprēķina formulas un pēdējā desmitgadē praksē iegājušās Jāņa Cepīša kaudzes tilpuma formulas, līdz ar to aprēķinātajiem rezultātiem ir laba precizitāte.

Valmieras rajona pēc tilpuma lielāko dižakmeņu saraksts:
 

 

   Pēc šīs sezonas pētījumiem Valmieras rajonā, tas dižakmeņu ziņā kļuvis par vienu no visizpētītākajiem un objektu daudzveidības ziņā bagātākajiem Latvijas rajoniem. Žēl, ka nebija paralēls finansējums visu kultūrvēsturisko akmeņu izpētei, tad būtu daudz pilnīgāks priekšstats par akmeņu daudzveidību Valmieras rajonā, jo liela daļa kultūrvēsturisko akmeņu ir izmēros mazi, bet to nozīmīgums atsevišķos gadījumos ļoti liels.
   Ekspedīciju darbā piedalījās ne vien projekta darba grupa (atskaites autori), bet arī daudzi atbalstītāji - Latvijas Petroglifu centra biedri, aktīvisti un entuziasti. Darba grupai nozīmīgu informāciju sniedza pētnieks Jānis Cepītis. Īpaši jāatzīmē, ka ekspedīcijās aktīvi piedalījās pētnieki Juris Metums un Indulis Krauze. Paldies visiem!

Kopējais pētījuma apjoms 53 lpp, internetā publicēts - saīsināti.
Speciālistiem ar pētījumu iespējams iepazīties sazinoties ar LPC.

Latvijas Petroglifu centrs © 2008.