Latvijas Petroglifu centrs

Pētījumu materiāli





Sākums » 2010 » Decembris » 04

UPURALAS LATVIJĀ

Andris Grīnbergs, Mg. hist.

Starp daudzajām Latvijas kulta alām vairākas izceļas ar savu īpašo nosaukumu - Upuralas. Ne vienam vien saskaroties pirmoreiz ar šādu vietas nosaukumu nāk prātā šaušalīgas nojausmas par upuriem, asiņainiem rituāliem un kas zina par ko vēl. Bet vai tiešām Upuralas ir tik upuriem bagātas? Drīzāk jau ne.
Kopumā ar šādu nosaukumu mums zināmas četras sufozijas procesos veidojušās alas, no kurām viena, diemžēl vairs nepastāv, jo ir jau pirms daudziem desmitiem gadu sabrukusi. Visas Upuralas atrodas Ziemeļvidzemē, tās ir aizsargājamas gan kā dabas objekti, gan kā senas kulta vietas - arheoloģijas pieminekļi.



Lielā Lībiešu Upurala

Pati populārākā Upurala, kas savulaik - 1970.gados neilgu laiku pabijusi arī Latvijas garākās alas statusā (līdz tika atklātas vēl garākas alas). Viena no kultūrvēsturiski visnozīmīgākajām un daudzveidīgākajām Latvijas alām.

Adrese: Vidzeme, Limbažu rajons, Salacgrīvas lauku teritorija (bij. Salacas pagasts), Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāts, Svētupes labajā krastā pie Kuiķuļ ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 6540 | Datums: 04.12.2010


VELNA ALAS LATVIJĀ

Andris Grīnbergs, Mg. hist.

Visas Velna alas ir aizsargājamas gan kā dabas objekti, gan kā senvietas - kultūrvēstures un arheoloģijas pieminekļi. Lielākā daļa Velna alu atrodas Vidzemē - Gaujas baseinā un Ziemeļvidzemē. Tomēr arī citās Latvijas vietās ir pa kādai alai ar šādu nosaukumu. Dažas no Velna alām gan kā senās kulta vietas ir apšaubāmas, jo ir pamats domāt, ka to nosaukums izdomāts nesenos laikos.

 

1. Inčukalna Velnala. Atrodas Gaujas pamatkrasta nogāzē Rīgas rajona Inčukalna pagastā. No visām Latvijas Velnalām šī ir vistuvāk Rīgai esošā, un arī viena no populārākajām. Tā bieži minēta tūrisma ceļvežos un zinātniskajā literatūrā. Daudzkārt par alu publicēta teika par velna mocītajām dvēselēm, kas kaut kur piekaltas vaid alas galā. Ieklausoties alas klusumā dīvainas skaņas tiešām ir dzirdamas - tās rada avots, kas tek gar alas sienu ieejas tuvumā. Alas garums - 15,9 m, lielākais griestu augstums - 4,3 m, bet lielākais telpas platums - 6,5 m. Domājams, ka pirmo reizi ala aprakstīta jau 1790.gadā, kad to veicis ievērojamais pētnieks J.K.Broce. Ala savulaik piesaistījusi arī arheologu uzmanību - tajā veikti kontroles rakumi, bet nekādas senlietas nav atrastas, jo metra dziļumā ir konstatētas plūstošas smiltis.



... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 9454 | Datums: 04.12.2010

Meklēšana

Kalendārs

«  Decembris 2010  »
PrOTCPkSSv
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031

Ierakstu arhīvs

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.