Kapu tradīcijas izpēte Zemgales reģionā.
Andris Grīnbergs, vēsturnieks, projekta vadītājs.

2021.gada pētījumu sezonā metāla kroņu tradīcijas pētījumi norisinājās arī Zemgales reģiona centrālā un austrumu daļā (tagadējos Jelgavas un Bauskas novados). Pētījumi apliecināja tradīcijas izplatību šajā apvidū, un pamatoja to tieši kā latviešu kapu tradīciju.

Tradīcijas pētījumu ģeogrāfija Zemgalē 2021.gadā.

Jau uzsākot attiecīgās Zemgales teritorijas kapsētu izpēti bija aizdomas, ka atradumu skaits varētu būt neliels, bet apsekoto vietu skaits – liels. Tas arī apstiprinājās, līdz ar to nosacīti tukšajās vietās ietaupās laiku resursi un iespējams aptvert lielāku apsekojamo vietu skaitu. 2021.gada pētījumu sezonā apsekoto vietu ģeogrāfija un izpētītie tradīcijas objekti atspoguļoti klāt šim aprakstam pievienotajā kartē.

Dažādos gada mēnešos tika veiktas kopumā 4 plānotas ekspedīcijas un tradīcijas objekti tika apzināti gan Jelgavas, gan Bauskas pusē. Apzināto metāla kroņu ģeogrāfija liecina, ka tradīcija bijusi izplatīta arī šajā Zemgales daļā. Pēc parametriem apzinātie metāla kroņi ir daudzveidīgi un atšķirīgu izmēru, kas arī liecina, ka to izgatavotāji (meistari) bijuši, domājams, vairāki. Pagaidām nav drošu datu, vai šādu kroņu izgatavošana notikusi tieši arī Zemgales reģionā (piemēram, Jelgavā), un iespējams, ka Zemgalē tie piegādāti no Rīgas (droši zināms, ka Rīgā tika izgatavoti).

Atrasta arī kroņa vanna

Nozīmīgākais atradums šajā sezonā Zemgalē, protams, ir metāla kroņa vanna. Zemgales centrālā daļā tas ir – retums. Tā tika atrasta un izpētīta Bauskas novada Codes pagasta Strēļu kapos (attēlā). Kroņa vanna likta latviešu apbedījumam – sievietei, kas mirusi 1933.gadā, 80.gadu vecumā. Kroņa vannas saglabātības stāvoklis ir viduvējs, tai vairs nav stikla, bet metāla kronis ir vēl saglabājies. Kroņa vanna izgatavota no augstākās kvalitātes Anglijas skārda – fiksēta EMU BRAND skārda markas zīme uz ... Lasīt tālāk »