Mūsu dižākās tūjas

Pēdējos gados vairākas reizes dabas pētnieki ir konstatējuši dažādu dižkoku apdraudējumus un nozāģēšanas gadījumus. Skaļākais no tiem – izcilās Pētermuižas dižtūjas nozāģēšana, kas plašu mediju rezonansi un sabiedrības sašutumu izraisīja nupat – 2017.gada janvāra sākumā. Ir pamats domāt, ka tūjas ir vieni no neaizsargātākajiem dižkokiem Latvijā, par tām maz kas zināms, un tādēļ – dabas aizsardzības nolūkos – publicējam izcilāko tūju sarakstu.

Tūjas, precīzāk sakot, Rietumu tūjas (sugas nosaukums - Thuja occidentalis) ir visai bieži sastopamas Latvijā. Vairāk tās redzamas dažādos kapos un parkos, pie muižu ieejām, arī pie skolām un dažādām sabiedriskām ēkām, gan atsevišķi augošas, gan dzīvžogos. Nereti sauktas par dzīvības kokiem. Izmēros tās nevar sacensties ar dižiem ozoliem, liepām vai priedēm, bet katrai koku sugai ir savs formāts un šarms. Tūjas, kā mūžzaļš ciprešu dzimtas koks, ir zaļas arī ziemā. Savukārt par dižu uzskatāma ikviena tūja Latvijā, kas sasniegusi 1,50 m apkārtmēru.

Gailīšu kapu dižtūja 2016.gada vasarā. Foto: Andris Grīnbergs.

Latvijas dižākā šobrīd zināmā un ekspertu apmērītā tūja aug Zemgalē, Auces novada Bēnes pagasta Gailīšu kapos (attēlā). Tā sasniegusi 2,81 m apkārtmēru. Otra dižākā bija Pētermuižas dižtūja Valles pagastā, kas nozāģēšanas laikā bija izaugusi līdz 2,76 m apkārtmēram. Tagad otrā dižākā Latvijā ir viena no divām Bērziņu tūjām ar apkārtmēru 2,53 m Dobeles novada Bikstu pagastā, bet trešā, ar 2,45 m apkārtmēru - Jošku tūja Alūksnes novada Zeltiņu pagastā. Šīs un citas Latvijas dižākās tūjas – sarakstā.

Dižajām tūjām kā dižkokiem uzmanība pievērsta ir maz, pārsvarā gadījuma rakstura. Šāds dižo tūju saraksts līdz šim nav bijis publicēts. Tā sastādīšanā izmantoti – pētnieku A.Grīnberga, J.Cepīša, J.Metuma dati, kā arī interneta resursos publiski pieejamā informācija (piemēram, Dziedava.lv, Valsts mežu dienesta Kultūras mantojuma projekta dati, u.c.). Ļoti ticams, ka laika gaitā šis dižo tūju saraksts papildināsies ar jauniem ... Lasīt tālāk »