Latvijas Petroglifu centrs




Sākums » 2018 » Janvāris » 10 » Staburags
20:02
Staburags

Latvijas 2018.gada ģeovieta – Raunas Staburags

Šogad par Gada ģeovietu ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā ir izvēlēts plaši pazīstamais Raunas Staburags, kas atrodas Vidzemē, Raunas upes labajā krastā.

Raunas Staburags 2016.gada ziemā. Foto: © Andris Grīnbergs.

Raunas Staburags ir ainavisks šūnakmens atsegums Raunas labajā krastā augšpus Raunas apdzīvotajai vietai. Tas ievērojams kā mūsdienās lielākais avotu kaļķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots. Vairāki citi līdzīgi atsegumi Latvijā iepriekšējo paaudžu darbības rezultātā ir gājuši bojā vai nopietni cietuši, starp tiem arī slavenais Daugavas Staburags, kas atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves dzelmē. Raunas Staburags pirmoreiz ticis aprakstīts 1924. gadā E. Rozenšteina un Z. Lancmaņa darbā “Latvijas avotkaļķi”.
Šūnakmens stāvajā Raunas senlejas nogāzē ir izgulsnējies pēcleduslaikmetā, pēdējos 9 tūkstošos gadu, no izplūstošā, kaļķiem īpaši bagātā avotu ūdens. Bez lielākā šūnakmens kupola tam blakus ir vēl virkne mazāku veidojumu. Nogāzē iegulošie plaisainie dolomīti, lodīšu smilšakmeņi un akmeņainās ledāja mālsmilts slāņi ir vieta, kur caurplūstošais ūdens bagātinās ar minerālvielām. Kaļķakmens izgulsnēšanās notiek uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojot irdenu, porainu iezi – šūnakmeni. Ūdens plūst pār nogāzi veidojot sīkus ūdenskritumiņus – augstāko kopumā līdz pat 3 metriem. Ziemā tie sasalst kā krāšņi ledus lāseņi, veidojas leduskritumi. Avotiem bagātā upes krasta nogāze ir nozīmīga kā dzīvotne, kur aug daudzveidīgas kaļķi un mitrumu mīlošas sūnu un lakstaugu sugas, un kādu brīdi ir augušas no Daugavas Staburaga 1963. gadā pārstādītās Alpu kreimules.

Raunas Staburags 2007.gada ziemā. Foto: © Andris Grīnbergs.

Raunas Staburags ir ne tikai īpašs kaļķakmens atsegums, bet arī neparasts daudzpakāpju ūdenskritums. Staburaga ūdens tecēšanas joslas maksimālais platums ir 13 metri, bet atseguma garums – 15 metri. 3,5 m lejpus Staburaga galvenās daļas ir vēl viena – 14 m gara šūnakmens krauja. Raunas staburaga kā atseguma maksimālais augstums ir 5 metri, bet ūdenskritumam – 3 metri. Lai saudzētu unikālo, bet trauslo Staburagu, aicinām to apmeklēt un skatīt no pretējā (kreisā) upes krasta, kur iekārtota labiekārtota pieeja. Plašākais Raunas Staburaga un tā izpētes vēstures apraksts lasāms grāmatā „Latvijas ūdenskritumi un krāces” (A.Grīnbergs, 2011.).
Pavasarī Gada ģeovietā notiks izglītojošs pasākums ar speciālistu ģeologu piedalīšanos un piemērotā vietā plānots novietot informācijas stendu par Raunas Staburagu. Par šo pasākumu tiks paziņots atsevišķi.
Nominācijas rīkotājs ir biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, bet Latvijas Petroglifu centrs ir informatīvais atbalstītājs. Raunas Staburaga kā Latvijas 2018.gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde un Raunas novada pašvaldība.

Raunas Staburags sānskatā, 2005.gada ziemā. Foto: © Andris Grīnbergs.

Teksts: Dainis Ozols, Andris Grīnbergs, 2018.

Skatījumu skaits: 298 | Pievienoja: Eksperts | Birkas: Rauna | Reitings: 0.0/0

Meklēšana

Kalendārs

«  Janvāris 2018  »
PrOTCPkSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.