Latvijas Petroglifu centrs




Sākums » 2020 » Decembris » 1 » Jaunrauna 2020
12:16
Jaunrauna 2020

Nozīmīgi atklājumi Jaunraunas metāla kroņu izpētē
Andris Grīnbergs (vēsturnieks, M.hist., projekta vadītājs)

 

Unikālais metāla kroņu krājums Priekuļu novada Jaunraunas kapličas bēniņos tika apzināts 2019.gada 19.septembrī, un jau toreiz bija skaidrs, ka atradies ir neapšaubāmi vērtīgs un apjomīgs senas tradīcijas objektu kopums, kāda nav nekur citur Latvijā un pat Baltijā. Šogad veicot izpēti tika secināts, ka saglabājušies pavisam ir 53 metāla kroņi, un tos izzinot atklāts tika daudz interesanta par šo tradīciju.

Attēlā: viens no 53 kroņiem. Foto: Andris Grīnbergs, LPC, 2020.g.septembris.

Šie kapu tradīcijas objekti – metāla kroņi atradās tumšajos bēniņos sakrauti uz sijās iedzītām naglām, daudzviet arī viens virs otra sakrauti, un tādēļ pat ne tik drīz mēs varējām tikt skaidrībā cik pavisam vienību ir saglabājies. Sākotnējās aplēses bija 48 – 50, un tikai 2020.gada rudenī, kad izpētes darbi jau gāja uz beigām, nonācām pie gala secinājuma – 53 metāla kroņi. Tā ir lielākā zināmā metāla kroņu kolekcija ne vien Latvijā, bet arī Baltijas valstīs.

Kāds ir tradicionāls metāla kronis?

Priekšstata veidošanai apskatīsim vienu no 53 Jaunraunas metāla kroņiem (attēlā). Apskatīsimies detalizēti kāds ir šis metāla kronis! Tā izmēri ir visai tradicionāli – augstums 67 cm, platums 52 cm. Tas ir samērā liels, kupls un biezs kronis. Skatot sānskatā redzams, ka tā biezums ir 30 līdz 40 cm, kas arī ir samērā tipiski šādu izmēru kroņiem. Tam apakšdaļā redzamas ir divas kājas – 12 cm garas, kas liecina, ka tas bijis paredzēts likšanai uz zemes. Atveidoto sugu ziņā šis skaistais kronis ir patiešām daudzveidīgs. Vidū ir labi redzama liela paparde, bet galvenā atveidotā suga – ozola lapas (dažāda lieluma un krāsas), turpat arī trīs lielas ozolzīles (izgatavotas no koka) un 2 tukšas cepurītes. Tukšās cepurītes tā arī ir domātas, tur nav zīles glabāšanas laikā izkritušas. Ir arī dažādas rožu lapas (gan zaļas, gan interesanti, ka arī brūnas). Pavisam kronī ir 14 dažādi rožu ziedi, kas visi arī izgatavoti no metāla – balti ar oranžiem vidiņiem, un divām no šīm rozēm ir neīstas, dabā tā kā neredzētas formas ziedlapiņas. Šādas neīstas rožu ziedlapiņas ir atrodamas vēl arī citiem metāla kroņiem gan šeit Jaunraunā, gan citviet Latvijā. Augšējā kroņa daļā ir vēl redzamas divas mazas papardes, četri mazu, baltu, varbūtēji, maijpuķīšu pušķīši un 8 margrietiņas, kā arī vēl dažu mazāk pazīstamu koku sugu lapiņas. Un tas viss – rūpīgi izgatavots no metāla. Īsts mākslas darbs, kam ir liela kultūrvēsturiskā vērtība.

Kā notika izpēte?

Metāla kroņu izpēte bija daudzu dienu darbs, jo detalizēti izpētīt katru no šiem tradīcijas objektiem ir samērā darbietilpīgs pasākums. To sarežģīja arī krājuma novietojums neapgaismotajos bēniņos, kurp augšā un lejā kāpšana notika pa šaurām un stāvām kāpnēm. Izpētes darbi tika veikti gaišos un sausos laika apstākļos, kad netraucēja ne lietus, ne vējš, ne arī kādi citi nepiemēroti laika apstākļi. Izpētes darbi, ņemot vērā specifisko vidi, tika veikti arī tikai tad, kad kapliča bija brīva no pamatfunkciju veikšanas. Katrs kronis tika rūpīgi nonests no bēniņiem, veikti izpētes darbi dienas gaismā, āra apstākļos pie kapličas ārdurvīm, un pēc tam atkal nogādāts atpakaļ bēniņos, jau numurēts un novietots jau kā izpētīts tā, lai to var gan atsevišķi apskatīt, gan viegli atrast vajadzības gadījumā. Proti, izpētītie kroņi tika sakārtoti jau tādā kā nosacītā ekspozīcijā.
Izpētes darbos katrs metāla kronis tika safotografēts no dažādiem rakursiem, izmērīts (garums, platums, lielākajiem – arī kupluma dimensijas), izzināti tehniskie raksturlielumi (piemēram, kājiņas (ir/nav, cik garas), kas liecina par to, vai kronis paredzēts likšanai uz zemes vai piekāršanai). Ļoti apjomīgs darbs bija ar metāla kroņos atveidoto augu un ziedu sugu noteikšanu. Ir kroņi, kur atveidoto sugu daudzums ir tikai dažas, piemēram, ozollapas un vēl daži ziedi vai citi augi, bet ļoti daudz Jaunraunas kroņu vidū ir arī tādi, kur šis sugu atveidojums ir ļoti liels un ļoti sarežģīts. Lai arī dati par visiem Jaunraunas kroņiem jau ir digitalizēti (datorizēti), to izpēte turpināsies vēl arī ziemas periodā – konsultāciju ar biologiem veidā, jo ne visi kroņos atveidotie augi ir atpazīti. Uzreiz var atzīmēt, ka Jaunraunas kapličas krājuma kroņi ir salīdzinoši ļoti labi saglabājušies, un tajos ir ne mazums retumu, kas Latvijā citviet konstatēti maz vai pat nav vispār. Piemēram, visiem labi zināmu Latvijas dabā sastopamu koku – kļavu lapu atveidojumi, kas metāla kroņu tradīcijā ir ārkārtīgi reti! Jaunraunas metāla kroņos konstatēti arī daudzi reti atveidotu svešzemju augu un ziedu atveidojumi.

Rets gadījums – lentas pie kroņiem

Vairākiem Jaunraunas metāla kroņiem bija saglabājušās klāt arī lentas, lentu daļas vai pat tikai to sairstoši atlikumi. Katrs šāds lentu atlikums var dot būtisku informāciju gan par aizgājēju, kam veltīts kronis, gan par palicējiem, kas to ir veltījuši. Cik nu tas iespējams, tika fiksēts pilnīgi viss saturs uz kroņu lentām, ieskaitot pat sīkus fragmentus, kas arī bieži vien norāda kaut vai tikai valodu, dzimumu, vai kādu citu faktu vai pazīmi. Lentu klātesamība kā informācijas avots āra apstākļos Latvijā faktiski nav – tas iespējams tikai sausā vidē iekštelpās saglabātiem kroņiem, kāds ir arī Jaunraunas gadījums. Līdz ar to īpaši atzīmējams ir šāds rets tradīcijas izpētes apstāklis – papildus informācijas ieguve no lentām.
Un šeit ir arī pirmā reize Latvijā, kad var pat apkopot sava veida statistiku par lentu saturu. Tātad – kopumā no 53 metāla kroņiem lentas un to saturs tika konstatēts 16 objektiem. Visi 16 attiecas uz latviešiem, kas ir vēl viens pierādījums, ka šī metāla kroņu tradīcija nav nekāda „vācu tradīcija” kā nereti saklaušināts tautā no it kā zinātājiem. Visi 16 ar lentām esošie kroņi ir veltīti tikai latviešiem, un tas arī kopumā raksturo Jaunraunas kapsētu kā latviešu kapus. Dzimumu sadalījums no 16 – deviņi kroņi ir veltīti vīriešiem, četri – sievietēm, bet trīs gadījumos pēc palikušās informācijas dzimums nav nosakāms. No 16 lentām 8 gadījumos ir atrodams veltījums dzejā. Un ļoti svarīga informācija no lentām ir datējums, kas konstatēts septiņos gadījumos no 16. Pētījumi kopumā liecina, ka šī metāla kroņu tradīcija īpaši populāra bija 1930.gados, un to apliecina arī šeit atrasto lentu izpēte. Visvairāk datēto kroņu likti 1933.gadā, bet ir arī kroņi no 1932, 1923, 1920 un pat no 1915.gada! Vecākais no šiem kroņiem ir unikāls arī pēc vairākiem citiem lielumiem un rādītājiem. Tas ir vecākais ar lentu informāciju datētais metāla kronis Latvijā!

Attēlā: 100 gadus senas kroņa lentas, kas sniedz informāciju par piederību un datējumu. Foto: Andris Grīnbergs, LPC, 2020.g.septembris.

 

Jaunraunas metāla kroņu izpēti atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Paldies Jaunraunas kapu pārzinei Inai Liepkalnei par sadarbību!

 

Daudzas Latvijā izpētītās metāla kroņu vietas daudzu gadu laikā ir aprakstītas www.petroglifi.lv un arī Latvijas Petroglifu centra Facebook lapā, bet daudzas vēl apzināmas un pētāmas. Ja zināt, ko interesantu par šo aizgājušo laiku tradīciju, tad droši rakstiet uz e-pastu petroglifi @ inbox.lv !

Skatījumu skaits: 84 | Pievienoja: Eksperts | Birkas: Latvija | Reitings: 0.0/0

Meklēšana

Kalendārs

«  Decembris 2020  »
PrOTCPkSSv
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.