Latvijas Petroglifu centrs




Sākums » 2017 » Decembris » 11 » Atklājumi 2017.gadā
14:40
Atklājumi 2017.gadā

Bedrīšakmeņu atklājumi un izpēte 2017.gadā
M.hist. Andris Grīnbergs (projekta vadītājs)


Šogad, līdzīgi kā pagājušajā - 2016.gadā, visvairāk uzmanība senāko kulta akmeņu – bedrīšakmeņu izpētes jomā tika pievērsta Kurzemei – īpaši Liepājas apkārtnei, kas arī pēdējos gados ir apjomīgāko atklājumu un aktuālāko pētījumu apvidus. Tas neapšaubāmi ir arī bedrīšakmeņu ziņā visintensīvākās izplatības areāls Latvijā. Šajā ziņā paši bagātākie novadi Latvijā ir Grobiņas un Rucavas novads. Tieši šajos divos novados šogad arī notika plašākie pētījumi – pavasarī Rucavas novadā, bet vasarā Grobiņas novadā.

Bērzkalnu bedrīšakmeņi Grobiņas novada Medzes pagastā.

 

Lielākās aktivitātes šogad – Kurzemē

Šajā gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika turpināta sistemātiska Latvijas bedrīšakmeņu izpēte, kas ietver sevī arī to virsmu ar bedrītēm kontaktkopēšanu. Pilnā izpēte šogad veikta 6 bedrīšakmeņiem, no kuriem 5 ir arī šī gada atklājumi. Kopumā šogad apsekoti 16 Latvijas bedrīšakmeņi, un viena daļa no tiem apsekoti, lai uzzinātu kāda ir to situācija šobrīd, vai nav notikušas kādas izmaiņas vidē, varētu teikt ir iespēju robežās veikts tāds kā objektu monitorings. Tāds būtībā ir ļoti nepieciešams, jo Latvijas problēma ir tā, ka lielākā daļa šo unikālo senvēstures objektu nav ņemti valsts aizsardzībā. Tas ir diezgan dīvaini, ka Latvijas valsts un arī daudzu novadu pašvaldības ļoti rūpējas par daudziem un dažādiem jaunāku laiku vēstures un kultūras pieminekļiem un to detaļām (piemēram, ēku durvīm), kas, protams, arī ir labi, bet aizmirst vai pavirši attiecas pret senvietām, kas liecina par vairākus tūkstošus gadu senu pagātni, no kuras nav rakstīto avotu, bet ir tikai arheoloģiskās liecības un arī bedrīšakmeņi. Latvijas bedrīšakmeņu datējums ir bronzas laikmets, un pieļaujams, ka varbūt arī dzelzs laikmets, bet jebkurā gadījumā tie ir gadu tūkstoši. Šī gada pozitīvais piemērs ir Rucavas novads, kur pavasara pusē aktīvi tika pievērsta uzmanība novada teritorijā esošajiem dabas un vēstures pieminekļiem, tai skaitā arī bedrīšakmeņiem. Otrs pozitīvais šī gada piemērs no Kurzemes ir Grobiņas novads, bet šajā gadījumā jāuzteic novada iedzīvotāju īpašā interese par šī tipa senvietām un aktīvā iesaistīšanās to meklēšanā, atklāšanā un izpētē. Un te nu ir pats labākais rezultāts – četri jaunatklāti bedrīšakmeņi Grobiņas novada Medzes pagastā. Diemžēl jāatzīmē arī divas būtiskas nianses. Pirmkārt, tie ir novada iedzīvotāji, kas iesaistās privātā kārtā, bet ne pati pašvaldība, no kuras atsaucību gaidīsim tuvākajā laikā, jo pie daudziem no novadā esošajiem bedrīšakmeņiem ir nepieciešams to drošībai izvietot norādes zīmes vai vēl labāk - stendus. Otrkārt, diemžēl padomju laikos Medzes pagastā ir veikta apjomīga meliorācija un laikam jau pilnīgi visi četri no šogad jaunatklātajiem bedrīšakmeņiem, savulaik ir pārvietoti prom no savām sākotnējām vietām. Tātad – arheoloģiski senvieta vairs nekad nebūs pētāma, un materiālais atlikums ir tikai pats bedrīšakmens. Tie tagad atrodas divās lielās meliorācijas sastumtās akmeņu kaudzēs. Ja Bērzkalnu bedrīšakmeņi, kas ir lieli savos izmēros, nav ļoti apdraudēti un pie tiem varētu izlīdzēties tikai ar norāžu izvietošanu, tad abi Lejarāju bedrīšakmeņi, kas izmēros ir samērā nelieli un atrodas citu līdzīga izmēra akmeņu kaudzē var tikt apdraudēti, ja šīs akmeņu kaudzes sāktu izmantot kā materiālu ieguves vietas. Projekta vadītājs ir ierosinājis Grobiņas novadam parūpēties par Lejarāju bedrīšakmeņiem, kas padomju laikos ir pārvietoti no sākotnējām vietām, un, kas nav ļoti smagi, pārvietojot tos vēlreiz – prom no tagadējās akmeņu kaudzes uz vietu, kur pirms dažiem gadiem tika pārvietots populārais Odziņu bedrīšakmens. Tādejādi tur pie Odziņu bedrīšakmens veidotos tāds kā pārvietoto kulta akmeņu parks! Tā būtu gan šiem objektiem droša vieta, gan arī – ļoti ērta vieta tūristu un ikviena interesenta apmeklējumiem, kur tādejādi varētu apskatīt vairākus dažāda izmēra un izpildījuma bedrīšakmeņus. Tā veidotos kā ērti pieejama vieta (Grobiņas – Ventspils šosejas malā), kur sabiedrība varētu iepazīties ar vairākiem bedrīšakmeņiem vienviet, un zīmīgi, ka tā atrodas novadā, kas ir šajā ziņā visbagātākais Latvijā!

 

Ekspedīcijas dalībnieki pie viena no Lejarāju bedrīšakmeņiem akmeņu kaudzē.

Bedrīšakmeņu atklājumi 2017.gadā

Kopumā 2017.gads ir pietiekami ražīgs gads – atklāti 5 jauni bedrīšakmeņi. Visi tie atradušies Kurzemē. Pavasarī trīs bedrīšakmeņi tika atrasti Grobiņas novada Medzes pagastā – Bērzkalnu 1.bedrīšakmens (J.Egle; 31 bedrīte) un divi Lejarāju bedrīšakmeņi (U.Ostelis; 6 un 30 bedrītes). Divi no trim šiem bedrīšakmeņiem ir ar samērā lielu bedrīšu skaitu un dažādām interesantām to izvietojuma un formu niansēm.
Citviet Kurzemē, vasaras vidū – 9.jūlijā visai kuriozā kārtā tika atklāts Mežītes 2.bedrīšakmens. Ekskursijas laikā uz Mežītes pilskalnu un 1.bedrīšakmeni to atrada baltkrievu bedrīšakmeņu pētnieks A.Zaicevs, kopā ar L.Jakubenoku un J.Cepīti). Atrašanas dienā tam tika konstatētas divas bedrītes, bet 1.augustā bedrīšakmeņu izpētes projekta vadītājam apsekojot šo atradumu un veicot tā nelielu attīrīšanu un detalizētu izpēti, tika secināts, ka zem velēnas bija paslēpušās vēl divas bedrītes, un to kopskaits šim izmēros nelielajam bedrīšakmenim pavisam ir četras. Šī bedrīšakmens atklāšanas lietā neparasti ir tas, ka to pirmais pamanīja ārzemju viesis, un, ka tas atradies pavisam tuvu pļavā, 9 metru attālumā no jau zināmā Mežītes 1.bedrīšakmens. Domājams, ka jaunatrastais bedrīšakmens atrodoties kalna nogāzē līdz šim jau krietnu laiku bijis pilnībā zem zemes, bet atklājies skudru intensīvas darbošanās rezultātā, tām tieši uz akmens ierīkojot pūzni.
Savukārt atklājumi Grobiņas novadā turpinājās vasaras otrā pusē. 2017.gada 31.jūlijā Latvijas Petroglifu centra biedriem ekspedīcijā ierodoties Grobiņas novada Medzes pagastā pie Bērzkalnu 1.bedrīšakmens, lai to izpētītu, darbu laikā turpat blakus tika atklāts vēl viens – Bērzkalnu 2.bedrīšakmens (U.Ostelis, A.Grīnbergs, I.Krauze, u.c.; 47 bedrītes), kas arī tad pat atklāšanas dienas beigās pilnībā tika izpētīts un arī veikta tā kontaktkopēšana. Kopumā tagad – 2017.gada decembrī – Latvijā mums ir zināms 91 bedrīšakmens.

Pilna izpēte un kontaktkopēšana 2017.gadā veikta šādiem bedrīšakmeņiem:

Nr.p.k.    Nosaukums Novads, pagasts Datums Bedrīšu skaits
1. Pērkonu 3.bedrīšakmens Rucavas novads, Rucavas pagasts  13.03.2017. 2
2. Bērzkalnu 1. bedrīšakmens Grobiņas novads, Medzes pagasts 31.07.2017. 31
3. Bērzkalnu 2.bedrīšakmens   Grobiņas novads, Medzes pagasts 31.07.2017. 47
4. Lejarāju 1. bedrīšakmens Grobiņas novads, Medzes pagasts 01.08.2017.   6
5. Lejarāju 2.bedrīšakmens Grobiņas novads, Medzes pagasts 01.08.2017.   30
6. Mežītes 2.bedrīšakmens  Talsu novads, Laucienes pagasts 01.08.2017. 4

 

Gadsimtu gaitā daudz cietušais Pērkonu 3.bedrīšakmens Rucavas pagastā.

Kas padomju gados ir izpostīts Medzē?

Protams, to mēs varam tikai minēt, tomēr fakts, ka nelielā teritorijā uz dienvidiem no Medzes pilskalna atrasti jau pieci bedrīšakmeņi (viens 2015.gadā un četri – šogad) vedina uz domām, ka senāk te atradusies liela svētvieta vai pat vesels komplekss. Attālums starp tālākajiem melioratoru sastumtajās kaudzēs esošajiem bedrīšakmeņiem ir kilometrs, bet divi lielākie – Bērzkalnu bedrīšakmeņi – ir izvietojumā pa vidu starp pārējiem.
Visi šie senie kulta akmeņi ir pārvietoti – aizstumti prom no savām sākotnējām vietām, taču arī tagad, kad mēs tos esam apzinājuši, ir iespējams izpētīt katru no šiem bedrīšakmeņiem. 2015.gada pavasarī atrastajam bedrīšakmenim uz A no Medzes pilskalna ir konstatētas 9 bedrītes. Šogad Grobiņas novadā pie Bērzkalniem atklātajiem bedrīšakmeņiem bedrīšu skaits ir daudz lielāks. Abi senie kulta akmeņi ir cietuši ne vien no melioratoru veiktās pārvietošanas, bet arī diezgan padēdējuši, līdz ar to pilnīgi precīzu bedrīšu skaitu noteikt ir sarežģīti. Tomēr Bērzkalnu 1.bedrīšakmenim mēs esam konstatējuši vismaz 31 drošu bedrīti un vēl 11 varbūtējas (tādas, kas neizveidotas līdz galam, izdēdējušas, vai laika gaitā cietušas). Otrais Bērzkalnu bedrīšakmens, kas tika atklāts kā pēdējais (31.jūlija vakarā) šobrīd ir 10.bedrītēm bagātākais bedrīšakmens Latvijā! Tam konstatējām 47 bedrītes un vēl 7 varbūtējas. Savukārt akmeņu kaudzē pretim Lejarāju mājām atrastajiem bedrīšakmeņiem – pirmajam ir 6 drošas un 3 varbūtējas bedrītes, bet otrajam – 30 drošas un līdz pat 21 varbūtēja bedrīte. Lejarāju 2.bedrīšakmens laika gaitā daudz cietis, līdz ar to tā virsma vietām ir ļoti bojāta, iedobumiņi sekli, grūti saskatāmi. Tomēr šis bedrīšakmens pārsteidz ar ieveidoto bedrīšu daudzveidību – tam ir gan ovālas formas bedrītes, gan tādas, kas savienotas ar kanāliņiem. Abu šo formu bedrītes ne vien Latvijā, bet arī Baltijas reģionā kopumā, ir samērā reti izplatītas. Lai arī Grobiņas novadā pie Medzes atklātie bedrīšakmeņi ir pārvietoti, tagad nepieciešams nodrošināt to saglabāšanu un aizsardzību.

Visi foto: © Andris Grīnbergs, 2017.

Skatījumu skaits: 684 | Pievienoja: Eksperts | Birkas: Kurzeme | Reitings: 0.0/0

Meklēšana

Kalendārs

«  Decembris 2017  »
PrOTCPkSSv
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Mājas lapa pastāv

Statistika


Kopā Online: 2
Viesi: 2
Lietotāji: 0
Flag Counter Apmeklētāju statistika pa valstīm kopš 19.06.2015.